Pārdzīvojusi pandēmijas radīto šoku, tūrisma nozare mūsdienās sniedzas krietni pāri atvaļinājuma plānošanas robežām. Tā kļuvusi par spēcīgu instrumentu uzņēmumu un valstu ekonomiskajā izaugsmē, ietiecoties arī citās jomās, piemēram, kultūrā un diplomātijā, piedāvājot apvienot ceļošanas aizrautību ar kultūras izpratni, pasākumu vadību, komandu saliedēšanu uzņēmumos un daudz ko citu. Kāds ir tūrisma jomas potenciāls Latvijā, vai Latvijā ir pasākumi, kas spēj piesaistīt tūristus un kādam jābūt speciālistam, kurš spēj konkurēt tūrisma darba tirgū – par to vairāk turpinājumā.

Tūrisma izaugsme Latvijā

Latvijā pēdējo gadu laikā vērojama ievērojama tūrisma nozares attīstība. 2024. gadā viesnīcu apmeklējumu skaits sasniedza 2,7 miljonus – par 10,9% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Vietējā tūrisma apjoms ar 3,1 miljonu iekšzemes ceļojumu norāda uz augošu interesi arī pašu mājās. Tikmēr ārzemju viesu pieplūdums Rīgā gada pirmajā ceturksnī pieaudzis par 20%.[1] Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš norāda, ka šobrīd ienākošā tūrisma vērtība Latvijā sasniedz ap 1,3 miljardiem eiro gadā, tomēr šis apjoms varētu tikt pat dubultots, ja vien tiktu īstenota ilgtermiņa valsts tēla un tūrisma mārketinga politika. Viņš uzsver: “Jābūt skaidram mērķim – palielināt tūristu uzturēšanās ilgumu un ārvalstu ceļotāju tēriņus, kā arī attīstīt tūrisma produktus. Viens no ātrākajiem ceļiem uz to būtu darījumu tūrisms.” Kā norāda eksperts, lai to varētu realizēt, tūrisma joma valsts līmenī būtu jādefinē kā viena no prioritārajām eksporta nozarēm.

Nozares profesionālis kā pieredzes arhitekts

Nozares paplašināšanās rezultātā krasi mainījies arī tas zināšanu un prasmju loks, kas nepieciešams mūsdienu tūrisma jomas profesionālim. Šāds speciālists vairs nav tikai ceļojumu plānotājs vai viesnīcas administrators – viņš ir komunikācijas tilts, loģistikas stratēģis un pieredzes veidotājs. Kvalitatīva privātā un biznesa ceļošanas pieredze balstās uz digitāliem risinājumiem, personalizētu saturu un nevainojamu pasākumu norisi. Ē. Lingebērziņš skaidro, ka tūrisma jomas speciālistam joprojām ir nepieciešamas pamata zināšanas un prasmes viesmīlības un klientu apkalpošanas sfērā, taču no mūsdienu profesionāļiem tiek pieprasīts kas daudz vairāk – izcilība savā jomā. Tas nozīmē – arī prasmes tehnoloģiju pārvaldībā, spēja nodrošināt izcilu klientu pieredzi un adaptēties globālajām inovācijām: “Tūrisms ir viena no progresīvākajām nozarēm jaunu tehnoloģiju ieviešanā. Konkurences apstākļos tikai izcilība ļauj mums vairot pakalpojumu eksporta vērtību.”

Pasākumu spēks tūrisma kontekstā

Labi organizēti pasākumi nereti kļūst par galamērķa identitātes stūrakmeni. Tie rada stāstu, kurā kultūra un lokālās tradīcijas savijas ar personalizētu pieredzi, rosinot vēlmi atgriezties un dalīties iespaidos. Latvija nav izņēmums un īpaši nozīmīgu lomu tūrismā mūsu valstī spēlē tā saucamie “dižpasākumi”, turpina Ē. Lingebērziņš: “Latvijā esam definējuši, ka dižpasākumi var būt viens no mūsu pakalpojumu eksporta stūrakmeņiem, tas var būt veids kā parādīt radošumu un inovācijas, kuras radām šeit Latvijā. Tomēr arī pasākumi ir dažādi - ja runājam par darījumu tūrismu, tad konferences un kongresi arī ir pasākumi, kuriem var būt liela pievienotā vērtība raugoties no tūrisma jomas perspektīvas. Otra daļa - motivējošie ceļojumi, kur iesaistīt Latvijas dabas un radošā tūrisma piedāvājumu.” Viedokli apstiprina arī prezentreklāmas un pasākumu organizēšanas uzņēmuma “Attach” dibinātāja un projektu vadītāja Maija Bērtiņa: “Pasākumi neapšaubāmi ir viens no Latvijas tūrisma magnētiem – gan Dziesmu un deju svētki, gan augstas kvalitātes pasākumi publiskajā un privātajā sektorā. Tūrisma profesionāļiem šeit ir īpaša loma – kļūt par vēstnešiem, kas aizved šos notikumus līdz potenciālajiem viesiem. Arvien biežāk uzņēmumi ārvalstu kolēģus aicina uz Latviju uz konferencēm, jubilejām, saliedēšanās pasākumiem, kas tiek papildināti ar gidu pavadītām ekskursijām un vietējo kultūru. Tajā pašā laikā jāapzinās – tūrisma speciālists nav tas pats, kas pasākumu producents. Lai veidotu patiesi kvalitatīvu piedāvājumu, nepieciešama abu nozaru sadarbība.”

Kompetences, kas pārvērš aizrautību profesijā

Lai sekmīgi darbotos šajā nozarē, nepieciešamas starpdisciplināras prasmes – projektu vadība, starpkultūru komunikācija, budžeta plānošana, digitālo tehnoloģiju pārvaldība un klientu pieredzes dizains un, kā minēts iepriekš, arī pasākumu organizēšanas iemaņas. Studiju procesā šo zināšanu un prasmju apguvei īpaši piemērota ir Biznesa augstskola Turība. Kā uzsver Ē. Lingebērziņš: “Gan tūrisms, gan pasākumu producēšana ir bizness, un to integrējam studiju saturā. Sadarbība ar nozari ļauj nodrošināt, ka mūsu studentiem tiek sniegta gan praktiska, gan uzņēmējdarbībai nepieciešama zināšanu un iemaņu bāze. Izmantojam izglītības modeli, kurā mācību vide atspoguļo reālās darba tirgus prasības un to apstiprina fakts, ka Turības studenti ir vieni no pieprasītākajiem darba tirgū Latvijā.”

Vairāk nekā vietas un datumi

Kā norāda eksperti – tūrisma jomā Latvijā ir iespējas augt un attīstīties, ja vien tiek uzņemts pareizais kurss un nodrošināti politiskie, materiālie un cilvēkresursi attīstības veicināšanai. Viena no vajadzībām, uz kuru tiekties – izcilība. Tūrisma un pasākumu nozarē 21. gadsimtā patērētājs pieprasa izcilību, tikai tādā veidā ir iespējams veicināt abu jomu izaugsmi un attīstību. Izcilību prasa gan no galamērķos pieredzētā, gan no pasākumos piedzīvotā, gan arī no tūrisma un pasākumu jomu profesionāļiem, kuri netiešā veidā dodas ceļojumā kopā ar klientu, papildinot viens otru. Lai apgūtu profesijas, tiektos uz izcilību tajās un jau studiju laikā gūtu praktiskas iemaņas darbam tūrismā un pasākumu organizēšanā, jāapsver augstskola, kurā tiek radīti ideāli apstākļi šo mērķu sasniegšanai.