Latvijas aprites ekonomikas forums

5. novembrī Rīgā, VEF Kultūras pilī, notiks pirmais Latvijas aprites ekonomikas forums, kura ietvaros norisināsies divas Biznesa augstskolas Turība rīkotie ekspertu viedokļu ringi - paneļdiskusijas - "Aprite sākas tepat: reģionu spēks pārmaiņām" un “Regulējums pārmaiņām: kā tiesības var veidot aprites nākotni”. Paneļdiskusijas moderēs Haralds Burkovskis.
Paneļdiskusija "Aprite sākas tepat: reģionu spēks pārmaiņām" plkst. 11.00-11.30 B zālē
Aprites ekonomikas ieviešana sākas vietējā līmenī — pašvaldībās, uzņēmumos un kopienās, kas ik dienu pieņem lēmumus par resursu izmantošanu un attīstības virzieniem. Reģioni ir vieta, kur redzami gan izaicinājumi, gan risinājumi: no vietējo resursu atkārtotas izmantošanas līdz jaunu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu radīšanai. Kā stiprināt reģionu kapacitāti, lai aprites ekonomikas principi kļūtu par ikdienas praksi, nevis nākotnes vīziju?
Paneļdiskusijā diskutēs šādi eksperti:
- Mārtiņš Līdums, VAS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis,
- Imants Bergs, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs,
- Viktorija Baire, Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja.
Paneļdiskusija “Regulējums pārmaiņām: kā tiesības var veidot aprites nākotni” plkst. 15.45-16.15 A zālē vai tiešsaistē
Aprites ekonomika kļūst par vienu no galvenajiem ilgtspējīgas attīstības virzieniem gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā. Tomēr, lai šī pāreja notiktu efektīvi, būtiska nozīme ir atbilstošam tiesiskajam regulējumam — likumiem, normatīvajiem aktiem un politikas instrumentiem, kas veicina resursu atkārtotu izmantošanu, samazina atkritumus un rada jaunas tirgus iespējas uzņēmējiem. Diskusijas mērķis ir analizēt esošo tiesisko ietvaru un identificēt trūkumus, šķēršļus un nepieciešamos grozījumus, kas palīdzētu Latvijai kļūt par aprites ekonomikas līderi Baltijā.
Paneļdiskusijā piedalīsies šādi nozares eksperti:
- Ilze Garoza, KPMG Latvijā Ilgtspējas un ESG pakalpojumu vadītāja,
- Ivo Krievs, Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekāns, advokāts,
- Deniss Ščeulovs, Dr.oec., Konkurences padomes loceklis.
Diskusijas laikā eksperti spriedīs, piemēram, par šādiem jautājumiem:
- Kādi ir galvenie tiesiskie instrumenti, kas šobrīd regulē aprites ekonomikas ieviešanu Latvijā?
- Vai Latvijas normatīvie akti ir pietiekami saskaņoti ar ES aprites ekonomikas rīcības plānu un zaļā kursa mērķiem?
- Kādas ir galvenās nepilnības vai pretrunas starp dažādiem likumiem?
- Kā aprites ekonomikas principu īstenošana ietekmē uzņēmumu konkurētspēju?
- Kādas izmaiņas būtu nepieciešamas likumdošanā, lai reģioni varētu attīstīt aprites uzņēmējdarbību?
- Kādas tiesiskās barjeras kavē uzņēmumus ieviest aprites risinājumus?
- Vai esošais regulējums pietiekami motivē uzņēmumus izmantot otrreizējos resursus un atjaunojamos materiālus?
- Kādu lomu šeit spēlē publiskais iepirkums — vai tas ir pietiekami “zaļš” un apritīgs?
- Kādi tiesību aktu grozījumi būtu jāveic tuvāko 3–5 gadu laikā, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku?
Foruma ietvaros paredzētas kopumā 30 dažādas tematiskās sesijas, diskusijas, uzņēmumu pieredzes stāsti, praktiska un noderīga par resursu pārvaldību, gudru saimniekošanu, sabiedrības iesaisti un labāku uzņēmējdarbības vidi. Sesijas tiek translētas tiešraidē Rīgas domes soc.tīklos
Pasākumu organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” sadarbībā ar vides pakalpojumu uzņēmumu “CleanR Grupa”. Forums pulcēs uzņēmējus, politikas veidotājus, pētniekus un radošo industriju pārstāvjus, lai diskutētu par aprites ekonomikas principu praktisku ieviešanu Latvijā.
Foruma programma un reģistrācijas forma pieejama šeit: https://rea.riga.lv/pasakumi/latvijas-aprites-ekonomikas-forums-2025 . Pieteikšanās forumam notiek līdz 2025. gada 28. oktobrim; vietu skaits ir ierobežots. Dalība pasākumā ir bezmaksas.
Latvijas aprites ekonomikas forums tiek organizēts Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas CCC)” ietvaros.