Ņemot vērā pasaules mēroga iekšējos konfliktus, krīzes komunikācija pēdējo gadu laikā ir bijusi īpaši svarīga tēma, tāpēc arī uzņēmumos ir audzis gan pieprasījums pēc komunikācijas speciālistiem, gan palielinājusies to loma uzņēmuma stratēģiskā vadībā. Sākotnēji ir svarīgi spēt nodefinēt visas iespējamās krīzes situācijas un atbildības, bet, neskatoties uz detalizētiem krīzes plāniem, veiksmīgas krīzes komunikācijas atslēga slēpjas spējā atšķirt problēmu no krīzes.

Krīzes komunikācijas plāna nepieciešamība un pielietojums

Krīzes komunikācijas plānam, viennozīmīgi, ir jābūt, taču ir dažādi faktori, kas ietekmē un atšķir šī plāna apjomu un darbības aspektus. Atkarībā no uzņēmuma lieluma tiek veidoti paralēli rīcības soļi problēmas apziņai, situācijas analīzei, seku novēršanai un tālāko preventīvo pasākumu izstrāde iespējamajiem tālākajiem riskiem. Ar krīzes komunikācijas plānu ir jāiepazīstina pilnīgi visi uzņēmuma darbinieki, lai neveidotos haoss un darbinieks, pat nezinot un negribot, neradītu uzņēmumam vēl liekas problēmas. Fizisks plāns var būt ne tik svarīgs, cik kopējas apziņas un izpratnes veidošana pašos darbiniekos.

Krīzes komunikācijas plāna izstrādē jāpiedalās visiem darbiniekiem

Veidojot krīzes komunikācijas plānu, jāietver un jāiepazīstina ikviens uzņēmuma darbinieks ne tikai no apziņošanas un informēšanas viedokļa, bet arī darbinieki palīdzēs veidot vadlīnijas no sava skatupunkta un sniegs detalizētu savas jomas iespējamo risku un problēmu kopu. Katram jāzina, ko darīt krīzes situācijā, līdzīgi kā ugunsgrēkā jāapzinās situācijas nopietnība un jāiet pēc izstrādāta plāna secības. Uzņēmuma pienākums ir izveidot šīs vadlīnijas, taču darbinieka pienākums apzināties un kontrolēt situāciju, kas ietver viņa darba pienākumus un to izpildi.

Krīzes komunikācija – lakoniski un vienkārši

Komunikācijas speciālistiem jāiepazīstas ar visu situāciju un krīzi kopumā, lai speciālisti lakoniski un vienkārši spētu pasniegt informāciju sabiedrībai, kā arī sagatavoties atbildēt uz radušajiem jautājumiem. Ja sabiedrība jūt, ka nesaņem pietiekami daudz informācijas par notiekošo un liekas, ka attur informāciju no tās, tad var tikt panākts pretējs efekts, kurā sabiedrība sāk uzskaitīt visas iepriekšējās ar uzņēmumu saistītās pieredzes un fokusējās tikai uz negatīvo, kas jau iedragāto reputāciju būtiski var pasliktināt. Ziņas patērētājam jājūtas apziņotam par visu krīzes laikā notiekošo, kaut vai tas viņu nekādā mērā neietekmē.

Komunikācijas speciālisti jāiesaista visos vadības pieņemtajos lēmumos

Komunikācijas speciālistiem vai darbiniekiem, kuri pilda uzņēmuma komunikatora funkcijas, ir jāpiedalās visās vadības sēdēs un plānošanās, jo tieši šie komunikatori ziņos tālāk sabiedrībai un darbiniekiem par uzņēmuma tālāko virzību. Komunikators nevar palikt aiz durvīm un tikt nostādīts pozīcijā, kurā viņam vēlāk iedod materiālu, ko komunicēt tālāk, tam ir jāpiedalās pie visām lēmumu pieņemšanām un jāsniedz arī savs profesionālais viedoklis un idejas, kā efektīvāk paveikt nolemto.

Krīzes komunikācijas jautājumiem Turības biznesa inkubatora podkāstā Krīzes komunikācija – vai katra problēma ir krīze? pievērsās komunikācijas eksperti - LETA Datu pakalpojumu attīstības vadītājs Ivars Svilāns un Biznesa augstskolas Turība maģistra programmas Stratēģiskā komunikācijas vadība direktore, JDP Integrated Communications vadītāja Jolanta Derkevica –Pilskunga.

Podkāsta laikā tika aktualizēts jautājums par informācijas noklusēšanu krīzes situācijās, ko krīzes komunikācijas plāns nozīmē pašam darbiniekam, kā arī ka jaunā paaudze pieprasa uzņēmumiem nostājas paušanu politiskos un sociālos jautājumos globālā mērogā, atbildība definēt skaidru viedokli un pozīciju. Eksperti definē kļūdas un problēmas, kuras uzņēmumi visbiežāk pieļauj, kā arī personīgo pieredzi to risināšanā un vērtīgu atziņu apkopošanu, lai definētu komunikācijas nākotni un tendences turpmākajiem gadiem. Pilno podkāsta epizodi skaties šeit.