Biznesa augstskolas Turība nominācijas "Goda absolvents " laureāts Mārtiņš Melnis ir nozares profesionālis un patriots. Šobrīd, strādājot uzņēmumā SIA “Rīgas siltums” par Drošības daļas vadītāju, dienējot Zemessardzē un organizējot pasākumus nozares popularizēšanai, Mārtiņš cenšas ne tikai pilnveidot sevi, bet arī izglītot sabiedrību.

Kādas emocijas Jūs pārņēma, līdzko uzzinājāt, ka saņemsiet apbalvojumu "Goda absolvents"?

Es biju ārkārtīgi pārsteigts, bet pacilāts. Šobrīd augstskolā vadu lekcijas un absolvējis esmu jau sen, tādēļ nespēju pat iedomāties, ka varētu tikt nominēts šādam apbalvojumam.

Ko Jums nozīmē saņemt šādu nomināciju?

Saņemot apbalvojumu, noteikti sajūtas būs vēl pacilājošākas, taču šobrīd mani pārņem pārdomas par to, ar kādiem nopelniem esmu izvēlēts. Šis notikums mudina pārdomāt paveikto, jo ikdienas ritmā bieži vien sasniegto atlieku malā, koncentrējoties uz nākamajiem izaicinājumiem.

Kas Jūs pamudināja savu nākotni un karjeru saistīt ar drošības jomu?

Kā jau liela daļa zēnu bērnībā, arī es vēlējos kļūt par ugunsdzēsēju vai policistu. Pēc tehnikuma absolvēšanas, izlēmu sākt strādāt par apsargu, un tieši tur radās mana interese gan par profesiju, gan par drošības nozari kopumā. Es izjutu sevī aicinājumu nepieļaut pretlikumīgas un ļaunprātīgas darbības.

Arvien ilgāk strādājot nozarē, sapratu, ka nepieciešamas padziļinātas zināšanas, tādēļ uzsāku studijas Turībā programmā "Organizāciju drošība", kam sekoja maģistra studijas programmā "Uzņēmējdarbības vadība". Ar laiku radās arī izpratne, ka drošības jautājumi nav saistīti tikai ar zādzību novēršanu. Drošības nozare aptver arī kiberdrošību, biznesa drošību un dažādus riskus un ir jāapzinās sava darba nozīme.

Kādi, Jūsuprāt, ir lielākie izaicinājumi drošības nozarē?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir sabiedrības attieksme pret apsardzes un drošības dienesta darbiniekiem. Izpratne par apsarga darbu ir ļoti ierobežota un apvīta ar dažādiem stereotipiem.

Mūsdienās, ņemot vērā algas līmeni, apsardzes darbinieku atalgojums ir salīdzinoši neliels. Tikai retais aizdomājas, ka, dodoties uz kino vai teātri, tur atrodas cilvēks, kurš rūpējas par visu drošību.

Sabiedrībai ir jāskaidro, ka apsardzes darbinieku pienākumi bieži ir nepamanāmi, bet ļoti atbildīgi. Nopietns izaicinājums ir arī darbspējīgu speciālistu trūkums, kas cieši saistīts ar sabiedrībā valdošajiem stereotipiem.

Tā kā šī profesija netiek pietiekami novērtēta, cilvēki neizvēlas strādāt šajā nozarē.

Visu pārējo drošības nozarē var iemācīties un apgūt, taču motivēt kvalificētus speciālistus ir sarežģīti. Drošības profesionāļi aizsargā sensitīvus datus, novērš zādzības un pat glābj dzīvības, tāpēc mums pašiem ir atbildība par to, kā mēs šo profesiju pārstāvam un kā laužam iesakņojušos stereotipus.

Kā pavadāt savu brīvo laiku? Vai ir kādi vaļasprieki?

Brīvo laiku cenšos pēc iespējas vairāk veltīt ģimenei. Taču man patīk arī motobraukšana un ceļošana ar motociklu. Kopā ar Turības kolēģiem esam izveidojuši Drošības profesionāļu asociāciju, kas arī prasa ieguldījumu.

Agrāk domāju, ka daru pietiekami savas valsts labā, bet kopš pilna mēroga iebrukuma Ukrainā esmu sapratis, ka jāiegulda vēl vairāk, lai aizsargātu savu dzimteni. Gan civilā, gan militārā pieredze drošības jomā bieži papildina viena otru un ir ļoti vērtīga profesionālajai izaugsmei.

Kas šajā nozarē aizrauj un sniedz gandarījumu?

Lielāko gandarījumu man sniedz mana darba pievienotā vērtība. Apziņa, ka paveiktais ir bijis kā ieguldījums uzņēmuma attīstībā un ka manis veicinātās iniciatīvas ir sekmējušas pozitīvas pārmaiņas.

Drošība pirms manis bija citādāka, bet tagad tā ir kļuvusi pilnvērtīgāka – tas rada patiesu gandarījumu. Katrs speciālists fokusējas uz viņaprāt svarīgākajiem drošības aspektiem, bet spēt panākt, lai cilvēki uzņēmumā drošību uztver nopietnāk, ir liels sasniegums.