Podkāsta “Eksperts tuvplānā” astotajā epizodē viesojās Biznesa augstskolas Turība Komunikācijas virziena prodekāne Jana Bunkus un Latvijas sabiedrisko mediju tiesībsardze Anda Rožukalne. Šajā epizodē meklēsim atbildes uz jautājumiem par medijpratību, dezinformāciju, par to, kā sabiedrība uztver un patērē informāciju, kā arī uzzināsim jaunākās tendences un regulējumus Latvijā.

Medijpratība ir kļuvis par populāru terminu pēdējo 3 gadu laikā, kad tiek runāts par dezinformāciju, gan krīzes laikā gan sabiedrībai būtiskos jautājumos, taču būtiski šis termins palicis aktuālāk Latvijā Covid-19 krīzes laikā. Sabiedrībai sastopoties ar sev nekomfortabliem apstākļiem, vai nepatīkamo realitāti, tiek apšaubīts informācijas patiesums no mediju puses, kā piebilda Anda Rožukalne: “Dezinformācija piedāvā vēlamo pasauli un cīnās pret realitāti, kas nav komfortabla”. Problēma sākas tad, kad tiek runāts par spēju patērēt medijus un adekvāti izvērtēt informāciju, nepaļaujoties uz skaļiem virsrakstiem, kā minēja Jana Bunkus: “Cilvēki nesaprot, ka viņi ir viegls mērķis manipulācijai, kā arī daloties ar informāciju nesaprot, ka tālāk tā ir viņu atbildība”.

Podkāsta laikā tika aktualizēts jautājums par sabiedrības izglītošanu un medijpratības mācību. Ekspertes atzina, ka medijpratība ir jāiekļauj mācību procesā, gan augstskolās gan vidusskolā, neskatoties uz jomu vai profesijas izvēli nākotnē, tā ir jāiekļauj kā obligātā mācību viela. Būtiski par medijpratību ir runāt jau bērna vecumā, kur tā ir vecāku atbildība, kā atzina Jana Bunkus: “Medijpratība sākas tad, kad vecāks nopērk pirmo viedierīci bērnam, esot atbildīgs par viņa patērēto saturu”. Tieši bērna vecumā tiek iemācīta atbildība pret sevi un līdzcilvēkiem, bērna prātā noformulējas redzējumus uz pasauli un savu sabiedrību, kā arī kritiskā domāšana, kas informācijas burbulī un pārbagātībā ir ļoti būtiska.