Jaunumi

16.02.2022

Turības biznesa indekss: 48% uzņēmēju Latvijas uzņēmējdarbības vidi vērtē kā sliktu

Pēc Latvijas uzņēmēju aptaujas datiem 44% uzņēmēju uzņēmējdarbības vidi Latvijā vērtē kā labu, savukārt 48% to vērtē kā sliktu. Turības biznesa indeksa vērtība, kas raksturo Latvijas uzņēmēju viedokli par Latvijas uzņēmējdarbības vides stāvokli kopumā, 2021. gadā ir nokritusies līdz -23. Tas liecina par vidēji sliktu Latvijas uzņēmējdarbības vides pašreizējā stāvokļa vērtējumu, un tā ir zemākā indeksa vērtība pēdējos četros gados. Salīdzinot ar 2020. gadu, biznesa indeksa vērtība ir pasliktinājies par 5,4 punktiem, kad tā bija -17,9.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis Biznesa indeksa prezentācijā noradīja, ka “visi atrodamies vienā laivā, jo esam viena sabiedrība. Ja uzņēmējiem iet labi, tad viņi ražo, eksportē un veido jaunas darba vietas - nodokļi no uzņēmējdarbības nonāk kopējā valsts budžetā, kas var palīdzēt atbalstīt arī citas sabiedrības grupas, piemēram, mediķus, skolotājus un policistus. Ja biznesa vide valstī nav labvēlīga, tad viss iepriekš minētais notiek daudz mazākā apjomā. Ja raugāmies Baltijas valstu mērogā, tad kaimiņi - lietuvieši un igauņi - mums ir krietni priekšā, un tas ir jālabo nākamajos 5 līdz 10 gados, lai mūsu bērni un mazbērni varētu dzīvot labāk. Valstij ir jārada labvēlīgi apstākļi un jāpacīnās par vietējiem uzņēmumiem un ārvalstu investoriem”.

Salīdzinoši vislabāk no visām tautsaimniecības nozarēm uzņēmējdarbības vidi Latvijā novērtē būvniecības jomas uzņēmumu vadītāji (indeksa vērtība: +16), savukārt vissliktāk – tirdzniecības jomas uzņēmumu vadītāji (-13). Aplūkojot Turības biznesa indeksu dažādās uzņēmumu grupās, vērojams, ka salīdzinoši labāk par uzņēmējdarbības vidi Latvijā noskaņoti lielie uzņēmumi.

Aptaujā uzņēmēji novērtēja arī uzņēmējdarbības vides ietekmējošos faktorus. No visiem aplūkotajiem faktoriem ar pozitīvu zīmi uzņēmēji norādījuši tikai tehnoloģiskos un infrastruktūras faktorus (sakaru un interneta nodrošinājums, zinātniski tehniskie resursi, vietējā un starptautiskā transporta nodrošinājums u.c.), taču, salīdzinot ar 2020. gadu, šis rādītājs ir būtiski samazinājies no +23,3 punktiem līdz +5,45 punktiem. Savukārt pārējo faktoru ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi uzņēmēji atzīmējuši kā sliktu. Visnegatīvāk uzņēmējdarbību ietekmējuši fiskālie faktori jeb nodokļu apjoms (rādītājs -47,4), tiesiskās vides faktori jeb likumdošanas stabilitāte, tiesiskās vides vērtējums (-45,2), kā arī institucionālie un informatīvie faktori (valdības un pašvaldību darbība), ko uzņēmēji 2021. gadā ir novērtējuši ar mīnus 34,5.

“Uzņēmējdarbības vides kopējais novērtējums par 2021. gadu norāda uz acīmredzamu kritumu. Sākt uzlabot šo situāciju nepieciešams gan esošajai valdībai, gan tai, kas tiks izveidota pēc Saeimas vēlēšanām. Uzņēmējdarbības vide un uzņēmēju labsajūta valstī ir būtisks faktors mūsu ekonomiskajai attīstībai. Cerēsim, ka 2022. gada noslēgumā veiktais pētījums jau rādīs, ka šī aina pakāpeniski uzlabosies pēc sākotnējā pandēmijas šoka,“ skaidro Biznesa augstskolas Turība rektors Aldis Baumanis.

Aplūkojot detalizētāk 16 apakšfaktorus, tad pozitīvi novērtēts četru uzņēmējdarbības vidi raksturojošu apakšfaktoru pašreizējais stāvoklis, un tie ir sakaru un interneta nodrošinājums(+62), uzņēmējdarbības uzsākšanas ātrums un vieglums(+16); zinātniski tehnisko resursu nodrošinājums (+12) un sabiedrības attieksme pret uzņēmējiem (+3).

Savukārt Latvijas uzņēmēju aptaujas dati liecina, ka 66,9% uzņēmēji uzskata ka valdības darbība ir traucējusi attīstīt uzņēmējdarbību. Līdz ar to Biznesa indeksa rādītājs 2021. gadā ir pasliktinājies līdz - 44,3 punktiem. Iepriekšējā gadā tas ir bijis -38,6 punkti.

“Viennozīmīgi, ka pandēmija ir atstājusi savu nospiedumu ne tikai tūrismā un viesmīlībā. Mēs redzam, ka, pēc uzņēmēju domām, valdība traucē uzņēmējdarbības attīstībai. Uzticības līmenis politiskajiem spēkiem ir zems. Tāpat redzams, ka uzņēmēji ir neapmierināti arī ar administratīvo slogu, gauso komunikāciju ar valsti. Savukārt likumdošanas stabilitātes, nemainības un prognozējamības vērtējums rāda, ka nepieciešami gan ātrie īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumi. Maziem uzņēmumiem ir jāaug un jākļūst par lieliem. Valdībai ir jāpilda savs mājasdarbs, ņemot vērā vidējo temperatūru uzņēmējdarbības vidē,” atzina Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne.

Savukārt ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs norādīja, ka Turības biznesa indekss ir būtisks radītājs par uzņēmēju attieksmi pret pastāvošo situāciju valstī, kas ir ļoti svarīgs arī politikas veidotājiem. “Rezultāts ir objektīvs, taču kā ekonomikas ministrs vēlētos redzēt labāku ainu. Šis biznesa indekss noteikti ir jāņem vērā, pieņemot dažādus lēmumus nākotnē. Sākoties pandēmijai, mēs kopā ar uzņēmēju organizācijām meklējām ātrus palīdzības rīkus tām nozarēm, kuras cietušas vissmagāk, taču tam visam vijas cauri nepieciešamība domāt tālāk, lai novirzītu līdzekļus dažādām programmām, kas ļautu novērst vājās vietas mūsu ekonomikā. Pandēmijas radīto apstākļu stabilizācijas stadijas fāze ir stipri ieilgusi, un to mēs redzam arī šajā valdības novērtējumā. Svarīgs solis, ko īstenojām, bija atbalstīt eksportējošos uzņēmumus, jo to vēlējās arī uzņēmēju organizācijas.”

Izklāstot pētījuma gaitu, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS direktors Arnis Kaktiņš norādīja, ka Turības biznesa indeksa pētījumā kopumā piedalījušies 750 uzņēmēji un tas atspoguļo dažādu nozaru, lielumu, reģionu, vietējā un ārvalstu kapitāla uzņēmumu vadītāju un uzņēmēju viedokli par uzņēmējdarbības vidi Latvijā un dažādiem to ietekmējošiem faktoriem. Pētījums veidots ar mērķi sekmēt uzņēmējdarbības vides un nozares izglītības ciešāku sasaisti, identificēt uzņēmējdarbības vides būtiskākās problēmas un lielākās priekšrocības un veicināt topošo uzņēmēju padziļinātāku interesi par uzņēmējdarbības vidi ietekmējošiem faktoriem.

Šis indekss ar matemātiska aprēķina palīdzību tiek aprēķināts no 16 dažādu uzņēmējdarbības vides aspektu vērtējuma apakšindeksiem. Turības biznesa indeksa vērtība var būt robežās no -100 (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti sliktu) līdz +100 (ja visi uzņēmēji vērtē Latvijas uzņēmējdarbības vidi kā ļoti labu).

Pētījums “Turības biznesa indekss” par 2021. gadu ir tapis sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS. Pētījuma pasūtītājs ir Biznesa augstskola Turība. Pētījumā uzņēmēji izteikuši viedokli par institucionālajiem un informatīvajiem faktoriem, tiesiskās vides faktoriem, sociālajiem, kultūras un demogrāfijas faktoriem, monetārajiem faktoriem, tehnoloģiskajiem un infrastruktūras faktoriem, fiskālajiem faktoriem un citiem faktoriem (godīgu konkurenci, uzņēmējdarbības uzsākšanas un izbeigšanas procesu u.c.).

Pētījuma prezentācija piejama šeit.

Intervija Rīta panorāmā par pētījumu ar tirgus un sabiedriskās domas pētījuma centra SKDS direktoru Arni Kaktiņu


Mēs izmantojam sīkdatnes, lai sniegtu Jums vislabāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Nospiežot “Piekrītu” vai turpinot pārlūka sesiju, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Sīkdatņu izmantošanas kārtība.

Piekrītu