Studiju virziena izvēle pēc skolas beigām var radīt daudz jautājumu – ko darīt tālāk, kādas prasmes attīstīt un kā atrast savu īsto ceļu? Madara Luīze Eriņa pirms dažiem gadiem stāvēja tieši šādās krustcelēs. Šodien viņa studē komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadību Biznesa augstskolā Turība, vada podkāstu un strādā komunikāciju jomā. Sarunā ar TVNET Madara atklāti dalās savā pieredzē – par šaubām, izaicinājumiem un to, kā atrast savu vietu un pārliecību studiju vidē.

Kā tu sevi raksturotu cilvēkiem, kuri tevi nepazīst?

Esmu studente, jauna sieviete, kas vēl tikai meklē, ko īsti vēlas atrast un sasniegt dzīvē. Esmu atvērta visam jaunajam, pat tad, ja ne vienmēr skaidri zinu, kāds būs nākamais solis.

Kāda bija tava sapņu profesija skolas laikā?

Bērnībā, tāpat kā daudzi, sapņoju kļūt par pārdevēju – likās, ka tad varēs paņemt visu, ko gribi no veikala plauktiem. Šobrīd esmu nonākusi līdz komunikācijas studijām biznesa augstskolā Turība.

Sākotnēji pat īsti nezināju, ko nozīmē sabiedriskās attiecības – ja man tolaik kāds prasīja, es vienkārši teicu: “Es tur iešu studēt.”

Taču šobrīd jau esmu nozarē, palīdzot veidot digitālo saturu dažādiem uzņēmumiem.

Kas tevi iedvesmo – cilvēki, pieredzes un vērtības, kuras tev ir svarīgas ikdienā?

Mani iedvesmo cilvēki, kas ir sasnieguši vairāk par mani man būtiskās jomās – viņu pieredze mani motivē. Tāpat arī dokumentālās filmas, īpaši tās, kurās attēloti patiesi stāsti, piemēram, kā radās Nike zīmols.

Kā nonāci līdz lēmumam studēt komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadību?

Tā bija laimes spēle. 12. klasē neko konkrētu nezināju, un šķita, ka man nekas īpaši nepadodas – ne ķīmija, ne fizika, ne matemātika.

Apmeklēju izglītības un karjeras izstādi “Skola”, kur nejauši piestāju pie Turības stenda. Līdz tam domāju, ka tā ir tikai biznesa augstskola, kur noteikti ir svarīgas matemātikas zināšanas, turklāt privāta augstskola – tātad ļoti dārga. Kad pajautāju, vai ir kas tāds “bez matemātikas”, man atbildēja: “Jā, komunikācija un sabiedriskās attiecības”. Tas mani uzrunāja, lai gan sākotnēji pat nezināju, ko nozīmē sabiedriskās attiecības un ko cilvēki šajā nozarē vispār dara.

Kādēļ izvēlējies studēt tieši Turībā?

Es zināju, ka man padodas runāt un nedaudz arī rakstīt – tās bija manas stiprās puses. Līdz ar to mani šī joma ieinteresēja. Tieši tāpēc

nolēmu uzsākt studijas vēl nepazīstamā nozarē, riskējot ar savu izvēli, par ko nevienu dienu neesmu nožēlojusi.

Kas studiju procesā tevi visvairāk uzrunā vai motivē?

Pirmajā kursā es aptvēru, ka esmu nonākusi vietā, kur man patīk mācīties – tas man pašai bija diezgan liels pārsteigums.

Ņemot vērā aktīvu darbošanos augstskolas publicitātē un Studējošo pašpārvaldē, esmu saņēmusi pieejamās studiju atlaides – par studijām samaksājusi vismaz uz pusi mazāk, nekā iepriekš biju ieplānojusi.

Turklāt mācību grafiks ir elastīgs – iespējams ne tikai studēt, bet arī dzīvot aktīvu dzīvi ārpus lekcijām, gan arī strādāt. Es nevaru koncentrēties tikai uz ko vienu – man vajag no visa mazdrusciņ, lai ikdienā spētu būt laimīga un apmierināta ar savu dzīvi.

Viens no lielākajiem ieguvumiem studiju procesā ir pasniedzēji, kuri spēj iemācīt ne tikai teoriju, bet arī iedvesmot ar saviem pieredzes stāstiem no reālās dzīves. Manuprāt, citādāk jau nemaz nevar iemācīties.

Vai ir kāds studiju priekšmets vai projekts, kas tevi īpaši iedvesmojis?

Pie pasniedzējas Edītes Olupes veidojām reklāmas kampaņas studiju kursā “Integrētās komunikācijas kampaņas”. Es izstrādāju kampaņu ar nosaukumu “Sports bez aizspriedumiem”, iedvesmojoties no savas māsas, kura nodarbojas ar BMX sporta veidu, kas bieži tiek uzskatīts par “zēnu sportu”. Organizēju filmēšanu, izveidoju saturu, vizuālo identitāti. Tā bija liela, izaicinoša pieredze, ko varu likt lietā šobrīd darba vidē.

Ar kādiem trim vārdiem tu raksturotu savu studiju pieredzi?

Pārmaiņas. Tas, kāda biju pirmajā kursā, un kāda esmu tagad – tās ir divas dažādas Madaras.

Iespējas. Es kā meitene no Ādažiem, tagad dzīvoju Rīgā un spēju apgūt visas iespējas, kas paveras pretī ik dienas.

Studējošo pašpārvalde. Tā ir bijusi liela daļa no maniem studiju gadiem, un tās laikā esmu iemācījusies daudz par sadarbību un komandas darbu.

Vai darbošanās pašpārvaldē tev palīdz arī praktiski sagatavoties nākotnes darbam komunikācijas jomā?

Studējošo pašpārvaldē savu darbību sāku kā pašpārvaldes administratore, atbildot par finansēm, kas bija pilnīgi ārpus manas komforta zonas. Taču amata pozīcija deva spēju sadarboties neierobežoti.

Šobrīd uzskatu, ka spēju sadarboties ar jebkuru personu.

Lai gan iepriekš domāju, ka varu sadarboties tikai ar noteiktiem cilvēku tipiem, tagad spēju atrast kopīgu valodu ar jebkuru, un tas ir ļoti būtisks faktors veiksmīgai profesionālajai izaugsmei.

Tu vadi Turības podkāstu SAIES – kāds ir šī podkāsta mērķis?

Podkāsts SAIES ir Studējošo pašpārvaldes un Biznesa inkubatora kopīgā ideja. Vārds “saies” atspoguļo podkāsta būtību – meklēt un atrast variantus, lai dzīvē viss patiešām saietu jeb izdotos.

Mēs aicinām ciemos dažādus savas jomas profesionāļus – lieliskas personības ar dažādām dzīves pieredzēm, ar kuriem sarunas patiešām iedvesmo. Tādā veidā vērtīgas atziņas un pieredzi gūst ne tikai podkāsta klausītāji, bet arī es pati.

Manuprāt, katram jaunietim būtu jābūt kādam podkāstam “kabatā”, ko klausīties – lai iedvesmotos un pilnveidotu sevi, jo studiju un darba skrējienā ir viegli pazaudēt sevi.

Līdzko ieklausies, kā citiem ir gājis, tu spēj sevi nomierināt, atgūties un saprast, ka viss ir kārtībā. Šī brīža grūtības nav nepārvaramas vai mūžīgas. Galu galā – nav nebūtību, ir tikai mācības.

Kādas vēl iespējas ārpus lekcijām studentu dzīvi Turībā padara aizraujošu?

Erasmus+ programma noteikti ir viens no bonusiem. Es pati neuzdrīkstējos, bet draudzenes devās uz Faro, kur ieguva ne tikai izglītību, bet arī prasmes sērfot!

Studiju gados jācenšas darīt vairāk nekā tikai apmeklēt lekcijas.

Ir jāmēģina. Tieši šajā vecumā ir vismazāk, ko zaudēt, un visvairāk, ko iegūt.

Kādas studiju laikā iegūtās prasmes un iespējas tev šķiet visvērtīgākās personīgajā un profesionālajā izaugsmē?

Studijas Turībā man ir palīdzējušas no “cilvēka–haosa” pārtapt par strukturētu personību.

Esmu iemācījusies vadīt projektus no idejas līdz rezultātam.

Personīgajā ziņā vislielākais ieguvums man ir cilvēki, ar kuriem esmu kopā strādājusi un studējusi. Esmu kļuvusi noturīgāka, emocionāli stiprāka un apzinos savas robežas. Esmu iemācījusies, ka nevaru atbildēt par citu cilvēku emocijām – varu kontrolēt tikai savējās.

Vai tu jau zini, kurp virzīsies pēc studijām?

Kā jau daudziem 4. kursā ir jautājums – turpināt studijas maģistrantūrā vai nē. Šobrīd man nav skaidras atbildes uz šo jautājumu, taču esmu pārliecināta, ka nevēlos apstāties un vēlos turpināt savu izaugsmi.

Vēlos pilnveidot spējas būt noteicējai par savām izvēlēm – ja kaut kas nepatīk, jāiet no tā prom; ja patīk – jāpacīnās. Es saku “nē” konkrētam lēmumam, bet noteikti – “jā” iespējām.

Ko tu ieteiktu tiem, kuri vēl nav izlēmuši, kur studēt?

Meklējiet savu “saderību” ar augstskolu. Tā būs jūsu vide nākamos 3–4 gadus. Izvēlei jābalstās uz sajūtām, nevis citu viedokļiem.

Studējiet to, kas jums patīk, un tur, kur jūtat savu piederību – kā vietai, tā arī apkārtējiem cilvēkiem!