Kas ir svarīgāks studiju procesā – teorija vai prakse? Gluži kā senajā mīklā par vistu un olu, atbildēt uz šo jautājumu nav vienkārši. Piemēram, humanitārajās zinātnēs teorētiskās zināšanas var šķist dominējošas, bet tehniskajās un medicīnas nozarēs biežāk uzsvars tiek likts uz praksi. Ievērojamais domātājs Ričards Rors ir teicis, ka prakse ir atrašanās plūsmā, savukārt teorija un analīze ir šīs plūsmas vērošana no malas. Taču kā noteikt, kas studentam ir svarīgāk – vērot plūsmu no malas vai pašam plūst tai līdzi? Vai tiešām kāda no jomām ir būtiskāka par otru? Vai studiju procesā ir iespējams iegūt gan teorētiskās zināšanas, gan iepazīt praktisko pusi? Šajā rakstā apskatīsim, kā teorija un prakse mijiedarbojas, un meklēsim atbildi uz jautājumu – teorija vai prakse?

Teorija – zināšanu pamats un izpratnes balsts

Nav apstrīdams, ka studiju procesa laikā ir svarīgi mācīties un iegūt teorētiskas zināšanas. Teorija sniedz fundamentālus priekšstatus un sistēmisku izpratni par dažādu zinātņu principiem, likumsakarībās un sistēmām. Tā ir instruments, kas ļauj speciālistam orientēties informācijā, kritiski vērtēt un analizēt. Biznesa augstskolas Turība rektore Zane Driņķe norāda, ka šīs augstskolas studentu vidū ir ne tikai vidusskolas absolventi, bet arī pieredzējuši uzņēmēji, kuri vēlas stiprināt teorētisko zināšanu bāzi, lai veicinātu uzņēmuma attīstību un ieviestu 21. gadsimta pieejas.

Prakse – reāls skatījums uz darba dzīvi

"Teorija ir būtiska, tomēr nepilnīga zināšanu bāze, ja runājam par uzņēmējdarbību, tūrismu, tiesībām, veselības aprūpi un citām jomām," uzskata Z. Driņķe, "tāpēc šajā augstskolā ir mācību telpas, kur viesmīlības studenti apgūst viesmīļu vai viesnīcu darbinieku prasmes, tiesību studentiem ir improvizēta tiesas zāle, bet komunikācijas studenti veido audio, video un foto materiālus kampaņām mūsdienu standartiem aprīkotā digitālā studijā." Praktiskās zināšanas ir tieši saistītas ar darba ikdienu, un ir neaizstājamas, lai veiksmīgi pielietotu teoriju reālā darba vidē. Praksei studiju procesā jābūt dažādai – tai jāveicina studenta prasmes un jādod pieeja profesionāļiem. Ideāli, ja mācībspēku vidū ir jomas eksperti. Portāla "Prakse.lv" vecākais projektu vadītājs Kristaps Bērziņš uzsver: "Prakse ir nenovērtējama studiju procesa sastāvdaļa un tā sniedz divējādu labumu: praksē jaunietis ne tikai apgūst iemaņas turpmākajam darbam, bet arī saprot, kādas zināšanas noderēs darbā un tam pievērš pastiprinātu uzmanību studiju procesā."

Teorijas un prakses līdzsvarošana

Teorijas un prakses līdzsvarošana ir viena no būtiskām akadēmiskās vides problēmām. Sabalansēta šo jomu integrācija studiju procesā sniedz studentam pilnīgāku priekšstatu par turpmāko profesiju. Profesore Zane Driņķe norāda: "Prakse studentam ir jāpieredz vairākos līmeņos. Biznesa augstskolā Turība tā tiek nodrošināta gan dodot iespēju studentiem reāli praktizēt – piedalīties tiesas procesā, veidot mārketinga kampaņas studijā, radīt uzņēmumus biznesa inkubatorā, gan arī tādā veidā, ka mācībspēku vidū ir attiecīgo jomu profesionāļi. Esam vienīgā augstskola Latvijā, kur fakultāšu dekāni paši ir attiecīgo nozaru eksperti, tas ir milzīgs ieguvums studentiem un tieši tāpēc pie mums studē arī uzņēmēji." Z. Driņķe papildina: "Mūsdienu studentiem pieejams plašs informācijas klāsts internetā, tāpēc viņi nav gatavi uztvert pagājušā gadsimta stila pasniegšanas veidus, kādos dažkārt strādā pasniedzēji. Studiju procesam ir jābūt aizraujošam, interesantam un balstītam realitātē. Ja pasniedzējs nav jomas profesionālis, kādu pievienoto vērtību viņš vai viņa var sniegt studentam? Par to ir vērts padomāt.

Prakses nozīme darba tirgū

Portāla "Prakse.lv" eksperts K. Bērziņš uzsver: "Jaunieši, kuri bijuši praksē, ir daudz pieprasītāki darba tirgū, jo viņi ir jau apguvuši praktiskas iemaņas noteikta darba veikšanai un guvuši vērtīgu ierakstu savā CV. Darba devēji vēlas pēc iespējas labāk sagatavotus jauniešus, un praksē iegūtās zināšanas tiek augstu vērtētas. Bieži vien jaunietis, izejot praksi, saņem darba piedāvājumu no darba devēja, jo viņam ir patikusi jaunieša attieksme un darbs." To apstiprina arī Z. Driņķe: "Prakse patiešām paver durvis. Mūsu augstskolā esam piedzīvojuši ne tikai to, ka studenti pēc prakses turpina darbu uzņēmumā, bet arī to, ka studenti dibina savus uzņēmumus un praksi īsteno paši savā labā, izmantojot augstskolu kā zināšanu un pieredzes resursu sava uzņēmuma attīstībai. Lai veicinātu jauno uzņēmēju gatavību praktiskai dzīvei uzņēmējdarbībā, mēs rīkojam dažādus pasākumus, piemēram "Uzņēmēji arī kļūdās", kurā uzņēmumu īpašnieki un vadītāji dalās pieredzē. Tas jauniešiem ļauj saprast, ka nav jāapstājas pie pirmajiem šķēršļiem, bet jāturpina ceļš uz mērķi!"

Vaicājiet par prakses iespējām savai augstskolai!

Ko varam secināt no visa iepriekš paustā? Gan teorijai, gan praksei ir vienlīdz liela loma studiju procesā. Svarīgi ir saprast, ka bez prakses iespējām priekšstats par turpmāko profesiju var izrādīties nepilnīgs. Abas šīs jomas ir būtiskas, ja vēlamies izcilu rezultātu profesijas un darba dzīves izpratnē. Tāpēc studiju procesa laikā nedrīkst atstāt novārtā ne teoriju, ne praksi. Teorētiskās un praktiskās zināšanas papildina viena otru un ietekmē ne tikai studiju kursu un programmu saturu, bet arī studentu karjeru pēc izglītības iegūšanas. "Studiju procesā ir jāļauj jauniešiem vairāk gūt praktiskas iemaņas, lai būtu vieglāk integrēties darba tirgū! Lieliski, ja augstskolas var nodrošināt prakses iespējas studiju procesā, kā arī regulāri pie sevis aicināt darba devējus dalīties ar pieredzi un sniegt ieskatu ikdienas darbā," papildina "Prakse.lv" vecākais projektu vadītājs K. Bērziņš. Optimāla izglītība un studijas, kas reāli sagatavo darba dzīvei, pieprasa gan teorijas, gan prakses integrāciju studiju procesā, lai studenti varētu ne tikai teorētiski izprast, bet arī efektīvi piemērot savas zināšanas reālajā dzīvē, tāpēc vaicājiet par prakses iespējām savā augstskolā!

Pārbulicēts www.delfi.lv