“Iespēju ir daudz, tās ir jāmeklē un jāķer ciet rokās. Pozitīvā domāšana nav mīts, tā ir realitāte,” atzīst telekomunikāciju uzņēmuma Tele2 Mazumtirdzniecības reģionālais vadītājs un Biznesa augstskolas Turība absolvents Artūrs Melderis.

Artūrs savas profesionālās gaitas sāka jau 19 gados, tieši pēc profesionālās vidusskolas absolvēšanas, kā klientu apkalpošanas speciālists. Pēc pāris nostrādātiem gadiem viņš bija gatavs jauniem izaicinājumiem un pienākumiem, tādēļ pieteicās uz Klientu apkalpošanas centra vadītāja pozīciju. Tā sākās viņa vadītāja- līdera karjeras ceļš un darbs, kas viņu patiesi aizrauj. Pats Artūrs atzīst, ka viņa ikdiena ir saistīta ar viņam gan tuvo pārdošanu, gan cilvēku attīstību, jo viņam patīk atrast un attīstīt cilvēku stiprās puses. Dzimis un audzis Rīgā, Artūrs jau jaunieša vecumā saprata, ka vēlās palikt Latvijā un veidot karjeru tieši šeit, kamēr citi draugi meklēja dzīves un darba iespējas ārpus tās. “Man patīk Latvija, un arī dzimtenē ir iespējas, tikai jānotic saviem spēkiem un jāsāk darīt!” uzsver Artūrs, intervijā sevi raksturojot kā enerģijas un pozitīvisma piepildītu cilvēku, jeb kā viņš formulē: cilvēks – smaids

Kādēļ no visām augstskolām tieši Turība?

Augstskolas izvēle bija ļoti sarežģīta. Būdams vēl 20 gadīgs tīnis, dzīvoju ar uzskatu, ka augstskolā nekad neiešu - strādāšu kaut kādu darbu un ar to pietiks. Taču šī nostāja ātri vien izgaisa. Strādājot sapratu, cik liela nozīme ir izglītībai. Turībā esmu absolvējis divas programmas. Sāku ar bakalaura programmu “Mārketings un tirdzniecības vadība” un tad secīgi bija maģistra programma “Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība.” Turību kā savu augstskolu izvēlējos divu iemeslu dēļ: pirmkārt, interesantas un saistošas studiju programmas pēc satura un, otrkārt, augstskola radīja sajūtu, ka viss ir mūsdienīgs. Manuprāt, jauniešiem šie aspekti ir svarīgi.

Kas ir Jūsu dzinējspēks?

Patiesībā viss ir vienkārši – tās ir ambīcijas un vēlme strādāt tādu darbu, kas rada prieku un iedvesmu, kā arī, protams, ar savu piemēru iedvesmot apkārtējos. Citu cilvēku izaugsme un attīstība rada ļoti lielu gandarījumu un prieku par paveikto. Dzīvoju ar apziņu, ka mums visiem ir vienādas iespējas. Jo vairāk domāsi, ka tev nekas neizdodas un apkārt nav nekādu iespēju – tā arī būs. Es domāju, ka iespēju ir daudz, tās ir jāmeklē un jāķer ciet rokā. Pozitīvā domāšana nav mīts, tā ir realitāte.

Kā izvēlējāties savu profesiju, vai tā pati atnāca pie Jums?

Pēc maniem pirmajiem soļiem vadītāja karjerā, kad vadīju ļoti mazu komandu, sapratu, ka man ir jāturpina iet pa šo “taciņu” uz priekšu, jo man sanāk – es noticēju sev, tas bija svarīgi.
Šī brīža nodarbošanās ir iepriekš ieguldītā darba un enerģijas rezultāts, uz to mērķtiecīgi gāju. Drīzāk teiktu, ka mana profesija un nodarbošanās pati atnāca pie manis – es daru to, kas patīk un aizrauj. Varbūt tas ir talants? Neesmu vēl atradis atbildi uz šo jautājumu.

Kā pavadāt brīvo laiku?

Brīvais laiks man ir ļoti relatīvs jēdziens. Jāatzīst, ka man laiks, kad nav nekādu plānu un neko nedaru, ir ļoti reti. Tad, kad tāds parādās, tad labprāt to veltu ģimenei un tuvākajiem cilvēkiem. Tas, kas mani ļoti aizrauj, ir ceļošana – tas uzlādē ar enerģiju un paplašina manu redzesloku par citu valstu kultūrām, dabu, cilvēkiem. Lai arī tīņa vecumā izglītībai piešķīru ļoti mazu nozīmi, šobrīd es domāju pavisam citādāk. Pēdējos gados savu aizraušanos esmu atradis psiholoģijas virzienā. Piemēram, šobrīd apgūstu neirolingvistisko programmēšanu (NLP), kas ļoti palīdz saprast, izprast sevi un savu prātu, savas uzvedības un rakstura iezīmes un, protams, tas ļoti palīdz sadarbībā ar apkārtējiem cilvēkiem un ļoti noder ikdienā gan privātajā, gan darba dzīvē.

Jūsu nozares lielākā problēma pašlaik?

Šobrīd telekomunikāciju nozare aizvien vairāk saskaras ar krāpniecību digitālajā vidē – tā rada galvassāpes gan klientiem un dažādu nozaru uzņēmumiem, gan arī telekomunikāciju operatoriem. Pašlaik vēl nav izgudrots kāds viens unikāls drošības līdzeklis, kas krāpniecību digitālajā vidē spētu pilnībā novērst.

Kādi bija jūsu pirmie iespaidi par Turību?

Ņemot vērā, ka man bija vairāku gadu pārtraukums starp profesionālās vidusskolas absolvēšanu un studiju uzsākšanu Turībā, satraukums pirms studiju sākuma bija ļoti liels. Taču, atnākot uz pirmo studiju dienu, visas manas bažas izkūpēja un satraukums manāmi mazinājās. Jaunieši, kuri toreiz startēja studijās ar mani, bija ļoti pozitīvi un enerģiski, kas man uzreiz radīja sajūtu, ka būs forši! Protams, atsevišķs paldies arī Ivetai Liniņai, kura tajā laikā bija mūsu studiju kursa vadītāja un programmas “Mārketings un tirdzniecības vadība” direktore. No viņas puses bija ļoti liels iedrošinājums un atbalsts studiju uzsākšanas brīdī. Manuprāt, studentiem šis emocionālais atbalsts ir ļoti svarīgs.

Jūsu ieteikums topošajiem un esošajiem Turības studentiem?

Svarīgi ir izvēlēties jums atbilstošu mācību programmu. Kad mācies to, kas patiesi aizrauj un liekas interesants, tad mācīšanās pārtop par ļoti interesantu procesu. Turība ir arī lielisks iespēju starta punkts, lai dibinātu dažādas profesionālās attiecības – labs kontaktu loks profesionālajā vidē ir viena no panākumu atslēgām. Galvenais ir uzdrīkstēties un darīt!

Kāda, Jūsuprāt, būs augstākā izglītība pēc 10 gadiem?

Covid-19 pandēmija, kuru mēs nesen piedzīvojām, zināmā mērā mums deva ieskatu par to, kāda mums var būt nākotne, proti, daudzi uzņēmumi un organizācijas bija spiesti maksimāli īsā laikā rast risinājumus darbības nodrošināšanai un viens no galvenajiem pamatiem bija procesu un risinājumu digitalizācija. Ar strauju tehnoloģisko attīstību esam pieredzējuši AI jeb mākslīgā intelekta parādīšanos brīvajā tirgū, kas šobrīd spēj paveikt darbus, par kuriem iepriekš, iespējams, pat nevarējām iedomāties, tāpēc arvien vairāk pieaug nepieciešamība pēc iemaņām un kritiskās domāšanas, ko šīs tehnoloģijas nespēj paveikt. Domāju, ka tas arī būs virziens, kā izglītība turpmāk varētu transformēties – tiešsaistes (online) izglītība ies plašumā un turpinās attīstīties, domāju, ka sagaidāma arī tradicionālo izglītības modeļu nomaiņa. Manuprāt, tas viss ietekmēs arī zināmu konkurenci starp augstākās izglītības mācību iestādēm.

Par ko rakstījāt savu bakalaura darbu, un kāds bija šis process no pirmās lapas līdz aizstāvēšanai?

Mana bakalaura darba tēma bija “Personāla vadības procesi un to pilnveidošanas iespējas uzņēmumā “X”.
Brīdis, kad bija jāsāk rakstīt bakalaura darbs, atnāca ļoti ātri, studiju gadi paskrēja nemanot. To brīdi es varētu raksturot šādi: “Acis baidās, rokas dara”. Ar darba vadītājas atbalstu, es biju noslīpējis darba rakstīšanas plānu un, pieturoties pie plāna, darba rakstīšana patiesībā bija gana raita un ļoti aizraujoša. Iespējams, tāpēc, ka darba tēma man tiešām likās interesanta. Izstudējot virkni ar teorētiskās literatūras grāmatām, aprakstot uzņēmuma HR procesus “as-is” un, veicot uzņēmuma darbinieku aptauju ar intervijām, es nonācu pie skaidra redzējuma un ieteikumiem, ko un kā var pilnveidot.

Zināms, ka Turība šogad nosvinēja savu 30 gadu jubileju, kā redzat Turību vēl pēc 30 gadiem?

Pirmkārt, vēlreiz sveicu Turību ar tik skaistu 30 gadu jubileju! Turību redzu kā progresējošu augstskolu, kas turpinās piedāvāt inovatīvas studiju iespējas, veidojot jaunas, mūsdienīgas un pieprasītas mācību programmas.
Gribu novēlēt, lai Turība turpina attīstīt savu tēlu, kas tik ļoti piesaista jauniešus doties studēt, radot patiesu sajūtu, ka augstākās izglītības apgūšana nav tikai lekcijas un mājasdarbi, bet gan tā ir izglītības iestāde, kur profesionāli pasniedzēji teorētiskās lietas māca caur praktiskiem dzīves piemēriem, kas patiesi aizrauj.