Balstoties uz 2023. gada Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes doktorantes Silvas Jeromanovas - Mauras promocijas darba pētījuma rezultātiem, tiek secināts, ka sociālajai uzņēmējdarbībai nepieciešami pielāgojami biznesa modeļi, kā arī sabiedrības izpratne, lai veicinātu šī uzņēmējdarbības virziena attīstību Latvijā.

Promocijas darbā autore secina, ka straujā ekonomikas attīstība ir iemesls labāko speciālistu izdegšanai. Tādēļ autore rosina mērķa grupu papildināt ar vēl vienu grupu , kurai nepieciešams atbalsts – cilvēkiem ar izdegšanas sindromu. Ir jārīkojas, lai pēc iespējas ātrāk varētu šos speciālistus atgriezt darba tirgū. Autore iesaka izstrādāt vadlīnijas sociālās ietekmes mērījumiem un veikt grozījumus likumos un noteikumos, dodot iespēju veidot pielāgojamus biznesa modeļus. Lai mērītu sociālās uzņēmējdarbības ietekmi uz tautsaimniecību, nepieciešams izstrādāt metodiku, parametrus un vadlīnijas, lai pēc regulāriem mērījumiem būtu pieejami dati, ar kuriem spētu izvērtēt sociālās uzņēmējdarbības ietekmi uz tautsaimniecību ilgtermiņā. Tādēļ caur sociālās uzņēmējdarbības prizmu var arī prognozēt negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību, ja konkrētas problēmas netiktu risinātas.

Balstoties uz pētījumu, S. Jeromanova-Maura norāda, ka nepieciešami jauni pētījumi tieši par sociālo uzņēmējdarbību kā jaunu uzņēmējdarbības virzienu, lai novērstu teorijas trūkumu tieši šajā uzņēmējdarbības novirzienā. Mācību materiālu, pētījumu un teorijas izstrāde veicinās arī sabiedrībās izpratni par sociālo uzņēmējdarbību un tās nozīmi, kā arī pilnveidos normatīvo regulējumu un likumdošanas nepilnības šajā jomā. Ir jāveicina izpratne gan sabiedrības, gan lēmējinstitūciju līmenī par to, kāda ir sociālo uzņēmumu loma pašvaldībās un kādas funkcijas tā paredz, tai skaitā, ko iegūst sabiedrība.

Kā pētījuma hipotēzi autore izvirzīja to, ka sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā nepieciešami atšķirīgi biznesa modeļi, lai spētu sasniegt abus tai izvirzītos mērķus – gūt peļņu un risināt sociālās problēmas. Tādēļ, autore izvēlējās pētīt sociālo uzņēmumu starptautisko un nacionālo pieredzi, izstrādājot pielāgojamus biznesa modeļus, tos testējot un pilnveidojot praksē. Autore pētījumu veica laika posmā no 2017. gada līdz 2023. gadam, jo šajā laikā notika dažādas sociālas un ekonomiskas krīzes, kas attiecīgi bija virzītājspēks ekonomikai un dažādām inovāciju iespējām. Tieši šajā laika posmā arī dibinājās pirmie sociālie uzņēmumi, tika izstrādāts un pieņemts sociālās uzņēmējdarbības likums, kas ļāva arī darba autorei piedalīties sociālās uzņēmējdarbības tapšanas procesā Latvijā.

Autore, analizējot zinātnisko literatūru un vērtējot praktisko pieredzi, secina, ka svarīgs sociālās uzņēmējdarbība vērtēšanas kritērijs ir sociālā ietekme, vērtējot sociālās uzņēmējdarbības ietekmi uz tautsaimniecību. Sociālā ietekme ir organizācijas radītās pārmaiņas, uzlabojumi, kas cieši saistīti ar izvirzīto mērķi, to var izteikt izmērāmos kvantitatīvajos vai kvalitatīvajos datos. Sociālā ietekme ir sociālo uzņēmumu rīks ne vien savas darbības novērtēšanai un reprezentēšanai, bet arī uzlabošanai un investoru piesaistei.

Pētījuma rezultāti atspoguļo sociālās uzņēmējdarbības aktualitāti sociāli ekonomisko atšķirību mazināšanai, lai sekmētu līdzsvarotu ekonomisko aktivitāti Latvijā, uzlabotu reģionu konkurētspēju. Pētījuma rezultātus var izmantot reģionu sociāli ekonomiskās attīstības plānošanā, pašvaldību finanšu situācijas uzlabošanai, Labklājības ministrijas darbā, kā arī Ekonomikas, Finanšu, Izglītības un zinātnes ministrijām, lai izvērtētu sociālās uzņēmējdarbības ietekmi uz tautsaimniecību.

Sociālā uzņēmējdarbība Latvijā ir svarīgs patstāvīgas valsts un sabiedrības aspekts, jo apzinās konkrētās sabiedrības problēmas un palīdz tās risināt. Šāda uzņēmējdarbība sniedz atbalstu ne tikai konkrētām mērķa grupām, bet arī rada savas inovatīvās idejas, ar kurām tālāk palīdzēt sabiedrībai.

21. gadsimts ir strauju pārmaiņu laiks, tādēļ nav iespējams radīt kaut ko inovatīvu, kas ir efektīvs ilgtermiņā. Mainoties sabiedrībai un tajā pastāvošajām sociālajām problēmām Eiropā, attīstījies un mainījies arī sociālā uzņēmuma jēdziens. Mūsdienās sociālā uzņēmējdarbība neaprobežojas tikai ar atbalstu mērķgrupai – cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, ar dažādām atkarībām sirgstošiem cilvēkiem, no ieslodzījuma vietas atbrīvotajiem, no vardarbības cietušajiem u. tml. Sociālā uzņēmējdarbība ir arī rūpes par rītdienu, par tīru vidi – atkritumu šķirošana, dažādu mantu otrreizēja lietošana (mēbeles, grāmatas, apģērbs, - dalīšanās ekonomika), ZERO Waste kustība, tādēļ pētījumā tika analizētas sociālā uzņēmuma pamatfunkcijas un identificēšanas kritēriji.