Spontāni nolēmusi iestāties Biznesa augstskolas Turība bakalaura programmā “Tiesību zinātne”, bet tas viņu aizvedis līdz pat doktora grāda iegūšanai. Absolvente Jūlija Šulce ir arī Absolventu kluba biedre un Biznesa inkubatora Mentora asociācijas mentore. Kādi ir lielākie izaicinājumi jurista darbā, kas iedvesmoja studēt doktorantūrā un galu galā, ko sev ieteiktu pirms gadiem desmit? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild absolvente.

Ticiet sev un saviem sapņim. “Shoot for the moon. Even if you miss, you'll land among the stars” (Šauj uz mēnesi. Pat, ja netrāpīsi, tu piezemēsies pie zvaigznēm) /Norman Vincent Peale/, jaunajiem studētgribētājiem novēl Jūlija Šulce.

Ar ko Jūs nodarbojaties pēc studiju beigšanas?

Biznesa augstskolā Turība iestājos 2007. gadā. Toreiz man nebija nekādu nojausmu, kāds ir jurista darbs, un ar ko jurista darbs atšķiras no juriskonsulta darba. Bakalaura grādu tiesību zinātnē ieguvu 2011.gadā. Pēc apabsolvēšanas pieņēmu lēmumu nestudēt tālāk, bet gūt profesionālo pieredzi. Mana profesionālā darba dzīve sākās Valsts darba inspekcijā (VDI), kur sākumā veicu Rīgas reģionālās VDI inspektora darbu un vēlāk kļuvu par Juridiskās nodaļas juriskonsulti. VDI nostrādāju sešus gadus, iegūstot pieredzi gan darba tiesību jomā, gan administratīvajās tiesībās. Vēlāk sekoja darbs citās Valsts pārvaldes iestādēs un Rīgas pilsētas pašvaldības iestādē, strādājot par juristi dažādās nozarēs. Valsts pārvaldes juristiem ir tāda frāze: “Visi ierēdņi ir valsts amatpersonas, bet ne visas amatpersonas ir ierēdņi”. Man savā ziņā ir paveicies, es guvu profesionālo pieredzi gan amatpersonas, gan ierēdņa amatā.

2011.gadā pieņēmu lēmumu iestāties maģistrantūrā Turības Juridiskajā fakultātē. Uzreiz pēc maģistrantūras absolvēšanas, iestājos doktora studiju programmā “Tiesību zinātne”.

Pēc vairāk nekā 10 gadu darba pieredzes valsts pārvaldes sektorā, es pieņēmu lēmumu pāriet privātajā sektorā. Pašlaik darbu veicu uzņēmumā, kas nodarbojas ar pilsētas un piepilsētas pasažieru sauszemes pārvadājumiem. Uzņēmumā, kurā nodarbināti vairāk nekā 400 darbinieki, esmu atbildīga par personāla procesa cikla tiesiskumu.

Kāda ir Jūsu kā juristes ikdiena?

Jurista darbs ir aizraujošs un ļoti interesants. Nepiekritīšu apgalvojumam, ka jurista darba ir garlaicīgs, kas asociējas ar dokumentu kalniem. Es sevi pozicionēju kā darba tiesību juristi. Ikdienā, veicot savus darba pienākumus, sastopos ar dažādām situācijām, kas prasa iedziļināties tiesību normu būtībā un mērķī, lai saprastu, vai konkrēta tiesību norma būs piemērojama konkrētajā situācijā. Juristiem ir jāprot ne tikai atrast īsto tiesību aktu, bet arī jāprot to piemērot un tulkot atbilstoši situācijai.

Kā nonācāt līdz izvēlei studēt jurisprudenci?

Tas bija spontāns lēmums. 2007. gadā man bija izvēle studēt politoloģiju vai jurisprudenci. Es izvēlējos studēt jurisprudenci. Neesmu nožēlojusi savu izvēli.

Kā studijas Turībā ir ietekmējušas Jūsu karjeras virzību?

Tiešā veidā. Profesionālā pieredze un karjera attīstījušies kopā ar studijām.

Ko Jūs teiktu sev, ja būtu iespēja aprunāties ar desmit gadus jaunāku sevis versiju?

Es sev noteikti ieteiktu neapstāties un pēc bakalaura grāda saņemšanas uzreiz iestāties maģistrantūrā, un pirmo profesionālo karjeru veidot paralēli studijām.

Kādi ir lielākie izaicinājumi esot juristei?

Viens no lielākiem izaicinājumiem katram juristam ir atrast savu specializāciju. Izvēloties specializāciju, tev jākļūst profesionālim šajā nozarē. Juristam jāseko līdzi jaunākajiem tiesību aktiem un tiesu praksei, jāprot orientēties izvēlētajā nozarē, un jāprot piemērot atbilstošu normu. Juristi savā ikdienas darbā bieži saskaras ar sarežģītiem klientiem, tāpēc juristam ir jāspēj efektīvi komunicēt un jāprot risināt konfliktus. Emocionālā izturība ir nepieciešama šajā profesijā.

Kurš ir bijis Jūsu karjeras lielākais pagrieziena punkts? Kādēļ?

Tad, kad es pieņemu lēmumu pāriet strādāt privātajā sektorā. Kontrolējošo iestāžu pamatfunkcijas ir uzraudzība, regulēšana un sodīšana. Izskatot lietu un lemjot par administratīvā soda piemērošanu, jurists vadās pēc dokumentiem un informācijas, kas ir viņa rīcībā. Amatpersonai, izskatot lietu ir jābūt neitrālai savos uzskatos un objektīvai. Es sevi uzskatu par dabisko tiesību skolas piekritēju. Dažreiz ir grūti saglabāt neitralitāti, vadoties tikai pēc likuma burta, it īpaši situācijās, kad starp tiesībām un taisnīgumu ir izveidojusies kolīzija.

Kāds ir Jūsu dzīves moto? Kādēļ tieši šāds?

Alberta Einšteina frāze, kas atspoguļo jurista darba būtību: “You have to learn the rules of the game. And then you have to play better than anyone else.” (Tev ir jāiemācās spēles noteikumi, un tad tev ir jāspēlē labāk par citiem).

Kas Jūs iedvesmoja izvēlēties studēt doktorantūrā?

Iespēja strādāt ar citiem nozares pētniekiem un attīstīt savas profesionālās zināšanas un prasmes. Doktorantūra piedāvā iespēju mācīties un augt, veicot neatkarīgu pētniecību, analizējot un pētot konkrētu zinātnes jomu. Manā gadījumā tā ir tiesību joma.

Kādi ir lielāki izaicinājumi, studējot doktorantūrā?

Viens no lielākajiem izaicinājumiem, studējot doktorantūrā, ir laika plānošana. Nav noslēpums, ka studijas doktorantūrā pieprasa lielu laika ieguldījumu, veltot daudz laika gan studijas procesam, gan promocijas darbu izstrādei, gan pētījumu veikšanai. Sevišķi, ja studijas doktorantūrā ir jāapvieno ar karjeras veidošanu un citiem dzīves pienākumiem. Doktora grāds nav par naudas pelnīšu, tas vairāk ir par mīlestību pret zinātni.

Kur sevi redzat pēc 10 gadiem?

Ar doktora grāda saņemšanu zinātniskā dzīve tikai sākas. Labprāt gribētu gūt profesionālo pieredzi starptautisko darba tiesību jomā un izdot zinātnisko monogrāfiju.