Mājražotāji un amatnieku veiksmīga integrācija sociāli atbildīgā tūrismā sniegtu pozitīvu pienesumu gan pašiem meistariem, gan tūrisma nozarei kopumā. Bet kas jādara, lai šos meistarus veiksmīgi iekļautu nozarē? Lai izvērtētu, kāda ir esošā situācija ar darbībās iesaistīto pušu savstarpējo mijiedarbību, šī gada pavasarī Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolventes Patrīcija Vēvere savā diplomdarbā pētīja meistaru un amatnieku integrācijas situāciju Mārupes novada tūrismā.

Mārupes novadā aktīvi darbojas ap 50 mājražotāji un amatnieki, kā arī vietējo mājražotāju un amatnieku biedrība “Radīts Mārupē”. Pētījuma gaitā tika secināts - lai arī biedrība novadā darbojas jau gandrīz sešus gadus, tai nav izveidota sadarbība ar Mārupes novada pašvaldību. Paši mājražotāji un amatnieki uzskata, ka labprāt sadarbotos ar citām iesaistītajām pusēm, taču tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumu pieredze liecināja, ka meistariem trūkst pašiniciatīvas, jo tie pāris uzņēmumi, kuri sadarbojas ar vietējiem meistariem, mājražotājus un amatniekus uzrunāja paši. Vairums mājražotāju un amatnieku atzīst, ka viena no lielākajām problēmām ir atbilstošu apstākļu neesamība un vietas trūkums, lai uzņemtu pie sevis tūristu grupas, taču tikai neliela daļa meistaru ir paši uzrunājuši un sadarbojās ar vietējo atpūtas kompleksu, tādējādi iegūstot sev nepieciešamos resursus.

Pētījumā mājražotāji un amatnieki pauda viedokli par sniegto pašvaldības atbalstu: pašvaldība vairākas reizes gadā organizē tirdziņus, par kuriem tirgotājiem nav jāmaksā, apkopo informāciju par meistariem un amatniekiem, kā arī iesaista tos dažādās tūrisma aktivitātēs. Taču 56% no intervētajiem mājražotājiem un amatniekiem uzskatīja, ka pašvaldības sniegtais atbalsts ir pietiekams. Kā svarīgs nepietiekamā atbalsta iemesls tika minēts, tirdzniecības iespējas nenodrošināšana Tūrisma informācijas un amatu mājā, proti, kaut arī jaunizveidotajā namiņā tiek izvietoti meistaru darinājumi apskatei, tos nav iespējams iegādāties.

Mārupes novadā ir perspektīva, taču, lai tā tiktu attīstīta, ir nepieciešama lielāka pašiniciatīva no pašiem meistariem, protams, ne vienmēr citas iesaistītās puses, piemēram, tūrisma un viesmīlības nozares uzņēmumi, gribēs vai varēs atbalstīt vietējos meistarus, taču šobrīd visai liela loma tajā ir pašai pašvaldībai, jo, izveidojot Tūrisma informācijas un amatu māju, ir parādījušās jaunas iespējas un veidi, kā vietējos meistarus atbalstīt.
Kā vienu no ierosinājumiem pētījuma autore redz, piemēram, to, ka Mārupes novada pašvaldība ar atvērta konkursa palīdzību varētu atrast sadarbības partnerus, ar kuriem noslēgt līdzdarbības līgumu par Tūrisma informācijas un amatu mājas darbības nodrošināšanu, tādējādi rodot iespēju namiņā uz vietas iegādāties vietējo mājražotāju un amatnieku darinājumus.

Savukārt Mārupes novada pašvaldības mārketinga struktūrvienībai nepieciešams savos informācijas kanālos, kā arī, uzrunājot vietējos mājražotājus un amatniekus pa tiešo, informēt par Tūrisma informācijas un amatu mājas sniegtajām iespējām tur organizēt meistarklases, degustācijas un citus tamlīdzīgus pasākumus, lai mājražotāji un amatnieki, kuriem ir nepieciešama vieta, būtu informēti par šādām iespējām. Tādā gadījumā būtu arī iespējams namiņu iekļaut tūrisma aģentūras rīkotu ekskursiju programmā.