5. novembrī Latvijas aprites ekonomikas forumā Biznesa augstskola Turība piedāvāja apmeklētājiem divas paneļdiskusijas, kuru ietvaros eksperti analizēja tiesiskā regulējuma nozīmi aprites ekonomikas attīstībā un ilgtspējīgu principu ieviešanu pašvaldību un reģionu līmenī.

Paneļdiskusijā “Regulējums pārmaiņām: kā tiesības var veidot aprites nākotni” piedalījās Konkurences padomes loceklis, Dr.oec. Deniss Ščeulovs, Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns, advokāts Ivo Krievs un KPMG Latvijā Ilgtspējas un ESG pakalpojumu vadītāja Ilze Garoza.

Biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs diskusijas laikā uzsvēra, ka viens no šķēršļiem aprites ekonomikas veicināšanai ir intelektuālā īpašuma tiesību aspekts. “Lai kaut ko salabotu, remontētu, ir nepieciešams, lai produkta ražotājs dalās ar vadlīnijām par produkta izstrādi, taču šajā brīdī tiesiskais regulējums attiecībā uz produkta īpašībām un intelektuālo īpašumu to ierobežo.”

Savukārt KPMG Latvijā Ilgtspējas un ESG pakalpojumu vadītāja Ilze Garoza akcentēja, ka globālā līmenī pastāv skaidrība par klimata neitralitātes nozīmi un būtību, Eiropas līmenī – aprites ekonomikas principi arī ir izprotami, taču Latvijā aprites ekonomikas būtībai un praktiskajai pieejai ir jāpievērš lielāka uzmanība, radot vidi, kurā nav šķēršļu, lai to īstenotu un lai veicinātu izpratni sabiedrībā.

Aprites ekonomika kļūst par vienu no galvenajiem ilgtspējīgas attīstības virzieniem gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā. Tomēr, lai šī pāreja notiktu efektīvi, būtiska nozīme ir atbilstošam tiesiskajam regulējumam — likumiem, normatīvajiem aktiem un politikas instrumentiem, kas veicina resursu atkārtotu izmantošanu, samazina atkritumus un rada jaunas tirgus iespējas uzņēmējiem. Diskusijas mērķis bija analizēt esošo tiesisko ietvaru un identificēt trūkumus, šķēršļus un nepieciešamos grozījumus, kas palīdzētu Latvijai kļūt par aprites ekonomikas līderi Baltijā.

Savukārt paneļdiskusijā “Aprite sākas tepat: reģionu spēks pārmaiņām” ar savu pieredzi un skatījumu uz aprites principu ieviešanu pašvaldību un reģionu līmenī dalījās VAS “Latvijas valsts meži” padomes loceklis Mārtiņš Līdums, Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs un Ķekavas novada domes priekšsēdētāja, Rīgas plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Viktorija Baire.

Aprites ekonomikas ieviešana sākas vietējā līmenī — pašvaldībās, uzņēmumos un kopienās, kas ik dienu pieņem lēmumus par resursu izmantošanu un attīstības virzieniem. Reģioni ir vieta, kur redzami gan izaicinājumi, gan risinājumi: no vietējo resursu atkārtotas izmantošanas līdz jaunu, ilgtspējīgu uzņēmējdarbības modeļu radīšanai. Ir jāstiprina reģionu kapacitāte, lai aprites ekonomikas principi kļūtu par ikdienas praksi, nevis nākotnes vīziju.

Latvijas aprites ekonomikas forums pulcēja dalībniekus no publiskā, privātā un nevalstiskā sektora, kā arī akadēmiskās vides un radošajām industrijām, lai kopīgi meklētu risinājumus, kā veicināt aprites principu ieviešanu uzņēmējdarbībā un sabiedrībā kopumā. Foruma ietvaros norisinājās kopumā 30 dažādas tematiskās sesijas, diskusijas, uzņēmumu pieredzes stāsti, praktiska un noderīga par resursu pārvaldību, gudru saimniekošanu, sabiedrības iesaisti un labāku uzņēmējdarbības vidi.

Pasākumu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības aģentūra “Rīgas enerģētikas aģentūra” sadarbībā ar vides pakalpojumu uzņēmumu “CleanR Grupa”. Forums pulcēja uzņēmējus, politikas veidotājus, pētniekus un radošo industriju pārstāvjus, lai diskutētu par aprites ekonomikas principu praktisku ieviešanu Latvijā. Latvijas aprites ekonomikas forums tika organizēts Eiropas Savienības INTERREG Baltijas jūras reģiona programmas projekta “Radošas un apritīgas pilsētas – pārejas uz aprites ekonomiku veicināšana vietējā līmenī, iesaistot kultūras un radošās nozares un industrijas CCC)” ietvaros.