Biznesa augstskola Turība organizēja Digitālās komunikācijas dienā “DigiTrick”, kas norisinājās vakar, 30. augustā, vieslektori - nozaru eksperti un profesionāļi, dalījās pieredzē par to, kas aktuāls šobrīd digitālās komunikācijas jomā. Eksperti bija vienisprātis – internetā šobrīd vērojama milzīga daudzveidība, kuru vieslektori atļāvās pat nodēvēt par jucekli, kurš nereti “aprij” vērtīgo informāciju, bet izgaismo nepārbaudītus viedokļus un informāciju. Tas, turpretī, neveicina sabiedrības izglītošanu, tāpēc šodien galvenais uzdevums – digitālajā vidē radīt arvien vairāk informāciju, kurai cilvēki var uzticēties – tas attiecas kā uz uzņēmumiem un organizācijām, tā uz katru interneta lietotāju.

“Šodien dzīvojam ļoti politkorektā laikmetā, kad viens divdomīgs vai nepareizi pateikts vārds komunikācijā var sagriezt visu kājām gaisā, proti, izsaukt ļoti asas un spraigas sabiedrības diskusijas un nereti sagraut gan uzņēmuma, gan jebkura cilvēka reputāciju. Tāpēc daudzi uzņēmumi un pat zīmoli ir uzsākuši korporatīvi sociāli atbildīgas komunikācijas ceļu, balstot savu komunikāciju uz sabiedrībā aktuālām problēmām, apskatot un pat risinot tās. Pēdējā laika pētījumi liecina, ka sabiedrība vairāk uzticas zīmolu komunikācijai, nevis valdības paustajam, līdz ar to uzņēmumu komunikācijai jābūt ļoti pārdomātai, es pat teiktu – intelektuālai,” savā vieslekcijā "Digitālais vājprāts" uzsvēra aģentūras “JDP Integrated Communications” vadītāja un Biznesa augstskolas Turība docētāja Jolanta Derkevica-Pilskunga.

Savukārt, smadzeņu pētnieks un augstskolas lektors Andrejs Kozlovs vieslekcijā "Digitālās komunikācijas uztvere" akcentēja, ka šis digitālais laikmets ir izgaismojis vairākas problēmas, kuras pastāvēja jau iepriekš, tomēr nebija tika izteiktas, piemēram, informācijas lietojums, spēja izšķirt publicētā patiesumu, vēlme veidot kvalitatīvu informācijas saturu, nevis veicināt negatīvu komentāru uzplaukumu. “Cilvēki, atrodot vēlamo informāciju internetā, rod dopamīnu, tas laimes hormons. Tas bieži arī ir faktors, kāpēc atsevišķiem cilvēkiem izveidojas sava veida atkarība no interneta lietošanas, bet tas nozīmē arī to, ka komunikācijai digitālajā vidē ir liela ietekme uz sabiedrību. Kā redzams internetā, saturs paliek aizvien primitīvāks, līdz ar to arī sabiedrības uztvere paliek primitīvāka un tā varbūt pat ir lielākā problēma, kura izgaismojas šajā aktīvajā komunikācijas pasaulē, nekā citas. Katram pašam jāuzņemas atbildība par satura ģenerēšanu, proti, jādomā, kādu saturu paši radām, tātad, kādu sabiedrību audzinām.”

A.Kozlovs akcentēja piecus būtiskākos aspektus, kas šobrīd ir jāievēro ikvienam interneta lietotājam un digitālās komunikācijas satura veidotājam: personiska komunikācija – rēķināšanās ar otru cilvēku; auditorijas apzināšanās – ar ko tu runā un kāpēc tu runā; auditorijas izglītošana; uzticības veidošana – patiesa un pārbaudīta informācija; caurspīdīgums peļņā.

Instagram satura veidotāja un Biznesa augstskolas Turība specializācijas “Digitālā komunikācija” lektore Beāte Katrīna Zeltiņa, vieslekciju dalībniekus iepazīstināja ar savu pieredzi satura veidošanas niansēs sociālajos tīklos, uzsverot, ka kvalitatīva un interesanta satura veidošana prasa gan laiku, gan izdomu. “Mani kā influenceri uzņēmumi sāka uzrunāt tikai pēc aptuveni trīs gadiem, kopš es sāku veidot saturu platformā Instagram, tas nozīmē, ka ir nepieciešams laiks, lai manis veidotajai informācijai un saturam radītu uzticību,” skaidroja B.K.Zeltiņa, piebilstot, ka liela nozīme ir ne tikai pašam saturam, bet arī vizuāli pārdomātai, kvalitatīvai un pozitīvai informācijai. “Komunikācija kādā no sociālajiem tīkliem ir lieliska ar to, ka tajā varam veidot savu identitāti, plānot laiku, kā mēs to paši vēlamies un publicēt informāciju, kas var būt noderīga citiem.”

Par jaunākajām tendencēm digitālajā komunikācijā un dizainā savā prezentācijā “Vizuālā identitāte un dizaina aktualitātes mājaslapu un sociālo mediju satura izveidē” stāstīja digitālā dizainere Ennija Kudrēviča. Viņasprāt, mūsdienās neapšaubāmi ir svarīgs kvalitatīvs digitālās komunikācijas saturs, tomēr ne saturu, ne dizainu nevar veidot neizanalizējot auditorijas prasības un gaidas. “Vispirms ir jāsaprot komunikācijas mērķis un mērķauditorija un tikai tad var pieņemt pamatotu lēmumu par to, kādu mājaslapu, komunikācijas stilu un dizainu veidot. Lai arī šobrīd digitālajā vidē valda minimālisms un savā ziņā vienkāršums – tā labākajā izpratnē, komunikācija un dizains ir pārdomātāki kā jebkad, jo šobrīd digitālajā vidē valda liela konkurence. Mūsdienās vizuālās identitātes un zīmola izstrāde ir darbietilpīgāks process kā jebkad – sākot no tehniskām detaļām, beidzot ar pareizu krāsu un komunikācijas platformu izvēli,” uzsvēra dizainere.