Jaunumi
Kāpēc studēt maģistrantūrā vai doktorantūrā? Jaunais normālais izglītības līmenis Latvijā
Mūsdienu akadēmiskajā vidē mēdz izteikties arī neakadēmiski un viens no šādiem teicieniem apgalvo, ka kādreiz izglītības labais tonis bija bakalaura grāds, bet 21. gadsimtā arvien biežāk jātiecas uz maģistra un pat doktora grāda iegūšanu. Iespējams, tieši tāpēc pēdējos gados interese par studijām maģistrantūrā un doktorantūrā, pretēji vispārējām tendencēm Latvijā, ir stabili pieaugusi. Šajā rakstā tiks apskatīti galvenie iemesli, kāpēc izvēlēties augstākā līmeņa studijas Latvijā un kāds ir šādas izglītības reālais pienesums.
Maģistra un doktora grādu Latvijā var iegūt vairākos desmitos augstskolu – universitāšu, tajā skaitā Biznesa augstskolā Turība. Kā liecina Latvijas oficiālās statistikas dati, 2022. un 2023. akadēmiskajā gadā klātienē un neklātienē maģistrantūrā studēja ap 16 000 cilvēku, bet doktorantūrā - ap 3300 studentu[1]. Kā minēts iepriekš, lai arī kopumā studējošo skaits Latvijā nav vērtējams kā augošs, maģistrantūras un doktorantūras studentu īpatsvars ir stabils. Iespējams, tas skaidrojams ar to, ka augstākā līmeņa studijas izvēlas ne tikai studenti uzreiz pēc bakalaura grāda iegūšanas, bet arī profesionāļi, kas vēlas pilnveidoties, iekarot jaunas virsotnes savā karjerā vai saskaras ar jomām, kurās pēdējo gadu laikā notikušas būtiskas izmaiņas. Mākslīgā intelekta rīku klātbūtne un paaudžu pētījumi daudzkārt norāda uz to, ka profesionāļiem ir nepieciešamas dziļākas un specifiskas zināšanas ne tikai attīstības, bet arī vispārējā līmeņa uzturēšanas kontekstā.
Kādas priekšrocības var sniegt maģistrantūras un doktorantūras studijas
Augstāka izglītība pozitīvi ietekmē nodarbinātību un ienākumus – tā apgalvo dažādi pasaules līmeņa pētījumi. Arī Latvijas 2023. gada dati liecina, ka cilvēkiem ar maģistra vai doktora grādu ienākumi var būt augstāki, tomēr, kā izrādās, šī sakarība ir sarežģītāka nekā pirmajā mirklī šķiet. Kā norāda Latvijas darba devēju konfederācijas Izglītības un nodarbinātības jomas vadītāja Liene Voroņenko, pieprasījums pēc formālas izglītības samazinās un maģistra vai doktora grāds var tomēr nebūt galvenais ietekmējošais faktors nodarbinātības vai atalgojuma līmeņa noteikšanai: "Robeža starp akadēmisko un praktisko izlīdzinās. Mūsdienās augstākā līmeņa studiju jomā ārkārtīgi svarīgi ir tas, lai mācībspēki būtu jomas speciālisti, eksperti, kas pārzina kontekstu, aktuālos pētījumus, likumdošanu, tendences, jomas vajadzības – un to visu ņem vērā, izglītojot studentus viņiem nepieciešamajā specifikā." L. Voroņenko min industriālā maģistra un doktora grāda nozīmi, kas sevī apvieno gan akadēmisko zināšanu apguvi, gan arī praktisko pieredzi attiecīgajā jomā. Viedokli papildina Biznesa augstskolas Turība rektore, profesore Zane Driņķe: "Ja augstākā līmeņa studijas tiek izmantotas kā papildu zināšanu iegūšanas rīks mērķu sasniegšanā, piemēram, uzņēmējdarbībā, pētījumos vai valsts sektorā, studiju sniegto priekšrocību efekts var būt pat ļoti augsts. Piemēram, Biznesa augstskolā Turība mācībspēki ir attiecīgo jomu eksperti, kas praktiski risina aktuālos jomas jautājumus ikdienā, tāpēc pienesums ir ļoti nozīmīgs. Augstu vērtējumu šajā ziņā saņemam arī no mūsu studentiem." Kā papildu ieguvumu Z. Driņķe min vēl vienu svarīgu aspektu: "Doktorantūras studijas ir arī kā tēla veidošanas rīks starptautiskajā vidē, piemēram, darbībai Eiropā. Tas ir milzīgs ieguvums, ko sadarbības partneri un klienti novērtē. Attiecīgi – ja promocijas darbi ir fokusēti uz jaunu risinājumu ieviešanu attiecīgajā nozarē, tas var padarīt viņus labi pazīstamus gan lokāli, gan starptautiski."
Maģistra vai doktora grāda iegūšanai nav noilguma
Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas informāciju[2], cilvēka kvalitatīvais mūžs arvien pagarinās un nu jau arī 60 gadīgos mēdz saukt par jauniem. Izglītības kontekstā tas norāda uz to, ka turpināt izglītību var un drīkst ikviens, kuram ir vēlme vai nepieciešamība to darīt. Kā uzsver profesore Zane Driņķe: "Biznesa augstskolas Turība maģistra un doktora studijās redzam dažādu vecumu cilvēkus ar ļoti dažādu pieredzi un iepriekš iegūtu izglītību. Tā ir pievienotā vērtība, ko iegūst ikviens jebkura vecuma students, ja vienkopus studiju laikā sastopas aktieri, skolotāji, uzņēmēji, ārsti, juristi, farmaceiti, valsts ierēdņi un citi profesionāļi, kurus vieno vēlme attīstīties un turpināt mācīties. Šāda daudzveidība bagātina studiju procesu un ir ļoti raksturīga augstākā līmeņa studijām."
Nepieciešamību pēc augstākā līmeņa studijām bez noilguma nosaka arī vajadzība pēc jaunām zināšanām un prasmēm, kad vadītājs vai līderis vēlas jaunu, 21. gadsimtam atbilstošu skatījumu uz organizācijas attīstību un šāda vajadzība rodas uzņēmumu un organizāciju vadības praksē. Šajā jomā viena no jaunām un pieprasītām studiju programmām maģistra līmenī ir sistēmiskā koučinga studiju kurss "Organizācijas sistēmiskā vadība", ar kuru papildinātas Biznesa augstskolas Turība maģistra studiju programmas "Uzņēmējdarbības vadība" un "Biznesa psiholoģija un cilvēkresursu vadība". Stāsta Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne, asociētā profesore Evija Kļave: "Uzņēmējdarbības kontekstā jebkurš bizness balstās uz cilvēku attiecību vadību. Jo augstākā vadības līmenī nonākam, jo lielākā mērā mums jāspēj pārredzēt un vadīt organizāciju kā lauku, kuru darbina smalkais cilvēcisko attiecību mehānisms. Sistēmiskā pieeja darbā ar organizācijām vadītājam ļauj jēgpilnāk izmantot tradicionālos vadības instrumentus, apzināties to ierobežojumus un vienlaikus saskatīt arī kvalitatīvi atšķirīgus risinājumus vadības problēmām no veseluma perspektīvas."
Vai augstākā līmeņa studijas iespējams savienot ar aktīvu dzīvesveidu
Lēmumam par augstākā līmeņa studijām ir jābūt izsvērtam un pamatotam. Aktīvā dzīvesveidā, kurā ietilpst darbs, ģimene un intereses, studijas maģistrantūrā nemanāmi integrēt nav iespējams. "Iespējams, maģistra grādu novērtē darba devējs, iespējams, cilvēks pats nevēlas apstāties pie sasniegtā. Lai kāda būtu motivācija, lēmumam par augstākā līmeņa studijām jābūt pamatotam, citādi procesa laikā var pazaudēties," stāsta kāda maģistrantūras studente. "Nenoliegšu, ka studiju posms bija ļoti grūts - divi gadi, kuros prioritāras vienmēr bija studijas. Visvairāk laika nācās atņemt sev pašai un ģimenes dzīvei, taču mierināju sevi ar domu, ka pāris gadi paies ātri neatkarīgi no tā, vai studēšu, vai turpināšu dzīvi komforta zonā. Tagad jāsaka - iegūtā izglītība dod milzu gandarījumu un iespēju turpināt pētījumu doktorantūras līmenī." Kā norāda studente, viņas gadījumā maģistra grāda iegūšanu motivēja darba devējs, nosakot grāda ieguvējiem piemaksu pie ikmēneša atalgojuma. "Kā izrādījās, tas pat nebija lielākais ieguvums, jo Turībā saņemtā izglītība nav tikai formāla – tā kā pasniedzēji ir jomas eksperti, es ieguvu ļoti daudz lietderīgu zināšanu un prasmju." Maģistra studiju ilgumu katra augstskola var noteikt pati. Piemēram, Biznesa augstskolā Turība studijas maģistrantūrā ilgst 1,5–2,1 gadu, kuru laikā ir iespējams studēt astoņās dažādās programmās latviešu vai angļu valodā, ir iespējams studēt arī ārvalstīs un iegūt dubulto diplomu. Savukārt studijas doktorantūrā tiek piedāvātas četrās dažādās studiju programmās un tiek pielāgotas katram doktorantam atsevišķi.
Neapstājieties pie sasniegtā
Ko no visa iepriekš minētā varam secināt? Pirmkārt - augstākā līmeņa studijas ļauj individuāli un profesionāli augt, turklāt studēt patiešām nekad nav par vēlu. Studijas maģistrantūrā un doktorantūrā Latvijā piedāvā daudzveidīgas iespējas gan akadēmiskajai, gan profesionālajai izaugsmei un gan darba devēju, gan uzņēmējdarbības un pētniecības vide 21. gadsimtā ir atvērta jauniem pienesumiem. Turklāt augstākā līmeņa studijas ne tikai paplašina zināšanas un prasmes, bet arī veicina starptautisko sadarbību un karjeras attīstību, tās var būt kā platforma izaugsmei ne tikai Latvijas un Baltijas, bet arī pasaules līmenī. Turpina profesore Z. Driņķe: "Pārņem patiess lepnums, kad redzi absolventus, kuri turpina attīstīties un pilnveidot ne tikai savus uzņēmumus, bet pat veselas nozares, kļūstot par līderiem un atklājējiem pētniecības jomā. Jau studiju laikā daudzi doktoranti atzīst, ka studēt ir ļoti interesanti – tas ir izaicinājumu pilns ceļš, kura virzību paredzēt bieži vien nav iespējams, tieši ar to tas ir tik pilnveidojošs."
