Investīciju apjoms, kas visā pasaulē ieplūst mākslīgā intelekta tehnoloģijās, maina ne vien katra cilvēka ikdienu (piemēram, studentu un pasniedzēju mācību un darba iespējas), bet arī mākslīgajam intelektam visvairāk pietuvināto – programmēšanas speciālistu iespējas.

Lai izpildītu noteiktas sarežģītības uzdevumus, līdz šim bija nepieciešami pieredzējuši programmētāji, kuri savā jomā darbojušies vismaz desmit gadu. Šobrīd tādi mākslīgā intelekta rīki kā “ChatGPT”, “Copilot” un “Gemini” ļauj izveidot sarežģītus risinājumu pirmkodu, kurus var iekļaut dažādos IT risinājumos un iegūt to pašu rezultātu jau ar citādu – mazāk pieredzējušu – darbaspēku. Jaunie speciālisti spēj adaptīvi šīs lietas apgūt, saprast un pielietot. Notiekošās pārmaiņas liek domāt par jaunu mācību programmu virzienu radīšanu un darba iespējām.

To apliecina arī pasaulē ietekmīgākās un populārākās topošo un esošo programmētāju tiešsaistes jautājumu un atbilžu vietnes “Steka pārpilde” (“Stack Overflow”) 2025. gadā veiktā aptauja – 84 % profesionālo izstrādātāju ir izmantojuši mākslīgā intelekta rīkus, savukārt ap 50 % to izmanto katru dienu. Aptaujā (https://survey.stackoverflow.co/2025) šogad piedalījās vairāk nekā 49 000 dalībnieku no 177 valstīm, vislielākais īpatsvars no ASV, Vācijas un Indijas, bet 62 pārstāvji arī no Latvijas. Mākslīgā intelekta rīku pielietošanas apjoma ziņā pieaugums pret pagājušo gadu ir ievērojams – 76 %.

Galvenais secinājums, ko var izdarīt no jaunākās aptaujas – mākslīgais intelekts ir mūsu vidū, un mēs to apmācām. Students pats spēs radīt mākslīgā intelekta modeļus, kas atvieglos ikdienas izstrādes procesu. Otra lieta – programmēšanas valodu tops saskan ar to, ko mēs mācām šeit Latvijā – “Python”, “JavaScript”, “Java” u.c., tādējādi varam būt pārliecināti, ka turam roku uz pulsa un arī darba tirgū varam piedāvāt atbilstoši sagatavotus speciālistus.

Lielākā daļa profesionālo izstrādātāju norādījuši, ka pagājušajā gadā izmantoja “Google Gemini” un “Cloude Sonnet” – mākslīgā intelekta modeļus, kas tiek izmantoti attiecīgi, lai radītu līdzīgu mums zināmo “ChatGPT” funkcionalitāti.

Sekojot jaunākajām tendencēm mākslīgā intelekta attīstībā, biznesa augstskola “Turība” licencējusi Informācijas tehnoloģiju maģistrantūras programmu, kurā varēs studēt ikviens, kurš jau paspējis iegūt bakalaura grādu jebkādā citā mācību virzienā. Mācoties tikai par vienu gadu ilgāk, bez iepriekšējas izglītības IT jomā triju gadu laikā var iegūt profesionālo maģistra grādu informācijas tehnoloģijās ar kvalifikāciju “sistēmanalītiķis”. Tie, kuri jau studējuši informācijas tehnoloģijas bakalaura programmā, maģistra grādu var saņemt pusotra gada laikā, iegūstot kvalifikāciju “vadošais programmēšanas inženieris”.

“Turība” ir pirmā privātā augstskola Baltijā, kas ieguvusi SAP University Alliance licenci, lai stiprinātu studentu digitālās kompetences un sniegtu praktisku ieskatu uzņēmējdarbības digitalizācijā. Tas nozīmē, ka, iegūstot maģistra grādu, absolvents var būt atbalsta personāls vai izstrādātājs vienai no lielākajām uzņēmuma resursa plānošanas sistēmām pasaulē SAP ERP, kuru izmanto arī Latvijas vadošie uzņēmumi. Iegūtā izglītība ļaus izstrādāt mājaslapas, mākslīgā intelekta risinājumus, sarežģītas programmas, kuras spēj analizēt esošās sistēmas un integrēt dažādās uzņēmuma resursa plānošanas sistēmas modeļos.

Nav nekāds noslēpums, ka daudzu ārvalstu IT uzņēmumu filiāles Latvijā piedāvā savu darbaspēku citām valstīm – aptuveni 10–15% kopējā darbaspēka tiek eksportēts, cilvēkam darbu veicot attālināti. Latvijā strādājošajiem speciālistiem tā ir iespēja gūt lielāku atalgojumu, nemainot savu dzīvesvietu. Aptaujas “Steka pārpilde” dati liecina – 32% programmētāju vēlas strādāt attālināti, divreiz mazāk – klātienē, un tas cieši sasaucas ar to, ka mūsdienās uzņēmumi meklē programmētājus, izstrādātājus un sistēmanalītiķus citās valstīs. 20% respondentu atbildējuši, ka viņi gatavi strādāt abējādi (gan klātienē, gan attālināti).

Skaidrs, ka vislabākais veids uzņēmumam ir izaudzināt un izskolot studijas tikko pabeigušu absolventu. Jau pandēmija apliecināja, ka atsevišķās nozarēs, tādās kā IT, attālināti strādāt ir lētāk un efektīvāk, jo iespējams gan korekti kontrolēt, gan korekti novērtēt darba rezultātu, izveidojot darba pieņemšanas algoritmu, kurā ir konkrēti kritēriji – augstākā izglītība, angļu valodas tests, programmēšanas pārbaudes u.c. Nav svarīgi, kuras valsts pārstāvis esi, galvenais, lai darbs būtu paveikts kvalitatīvi saskaņā ar uzņēmuma vadlīnijām.

Varbūt kādam šķiet pārsteidzoši, ka mākslīgo intelektu izmanto tik daudz profesionālo IT speciālistu. Taču prakse rāda, ka mākslīgais intelekts ir nākamais viedtālrunis. Tā ir nākamā tehnoloģija, kas paliks kā mūsu ikdiena un būs tik pat pašsaprotama kā lasītprasme.