Kā no informātikas skolotājas un stratēģiskā tūrisma maģistra studijām nonākusi veselības aprūpes jomā, kādi ir lielākie stereotipi skaistumkopšanas nozarē un kur rast iedvesmu, kad šķiet, ka spēki ir izsīkuši, par šiem un citiem jautājumā sarunā runājam ar Ilzi Blūmi.

Absolvējot Biznesa augstskolā Turība maģistra programmu "Tūrisma stratēģiskā vadība", Ilze darbojusies izglītības, tūrisma un mārketinga jomā, bet šobrīd strādā Turībā par Veselības aprūpes virziena koledžas programmas “Ārstnieciskā masāža” direktori un katedras vadītāju.

Kāpēc izvēlējāties studēt tūrismu Biznesa augstskolā Turība?

Studēju maģistra programmā “Tūrisma stratēģiskā vadība”. Jau studējot vidusskolā, sapratu, ka mani interesē tūrisma un viesmīlības joma, bet biju pārliecināta, ka, lai studētu šajās programmās, perfekti jārunā angļu valodā. Runāšanas pieredze un vajadzība man toreiz bija neliela, tāpēc tūrismu uz laiku noliku malā un 1998. gadā iestājos Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijā, lai studētu izglītības vadību. Tur piecus gadus mūs gatavoja par izglītības vadītājiem, līderiem. Ja pirmajā kursā domāju, ka varētu strādāt nozares ministrijā vai par skolas vadītāju, tad ātri vien sapratu, ka interesantāki ir citi izglītības procesi. Pēc profesionālā bakalaura studijām vēlējos paplašināt redzesloku citā nozarē, tāpēc ieguvu maģistra grādu Biznesa augstskolā Turība programmā “Tūrisma stratēģiskā vadība”.

Ar ko Jūs nodarbojaties pēc studiju beigšanas? Kāda ir jūsu darba ikdiena?

Turību absolvēju 2008. gadā un pēc tām esmu darbojusies izglītības, tūrisma un mārketinga jomā. Līdz studijām Turībā strādāju kā informātikas skolotāja un direktora vietniece izglītības jomā. Sākot studēt maģistra programmā “Tūrisma stratēģiskā vadība”, secināju - lai saprastu nozari, ir jāsāk tajā strādāt. Sāku darboties tūrisma projektā “Atpūties Latvijā!”, kurā veidojām individuālus maršrutus ceļošanai pa Latviju. Tad biju projektu vadītāja biedrībā “Līdere”, kur nodarbojos ar mentoringa un citu projektu vadīšanu. Pēc bērnu kopšanas atvaļinājuma neatgriezos iepriekšējā darba vietā, bet sāku strādāt pie tūrisma projektiem ģimenes uzņēmumā un paralēli sāku vadīt lekcijas tūrisma un mārketinga studiju kursos Sociālās integrācijas valsts aģentūras koledžā. Studijas Turībā un pieredze tūrisma uzņēmumos man ļāva būt interesantai lektorei, varēju dalīties pieredzē ne tikai ar teoriju, bet arī ar gadījumiem, ar ko saskaros savā darbā.

Viens no mīļākajiem studiju kursiem, studējot Turībā, man bija “Stratēģiskais tūrisma mārketings”, līdz ar to savu maģistra darbu veidoju saistībā ar to. Tēma bija “Gaisa balona koncepcijas jauna produkta izstrāde”. Par to uzrakstīju ne tikai darbu, bet arī attīstīju praksē. Pierādot sevi kā izcilu lektori, man piedāvāja būt atbildīgai par programmu “Mārketings un tirdzniecība”, līdz ar to kļuvu par programmas vadītāju.

Pēc ģimenes krīzes mainījās apstākļi un sāku strādāt par direktora vietnieci izglītības jomā Starptautiskajā kosmetoloģijas koledžā, kas šobrīd ir pievienojusies augstskolai Turība kā Veselības aprūpes virziens. Šeit izmantoju savas izglītības vadītāja kompetences. Varētu teikt, strādāju ar aisberga neredzamo daļu – atbildu, lai kursu saturs atbilst valsts profesionālās izglītības standartam, profesijas standartam, jaunākajām tendencēm, visiem nozares likumiem. Izklausās sarežģīti, bet man tā ir ikdiena. Tā ir viena no izglītības vadības neredzamajām daļām, bez kuras nevarētu nodrošināt izglītības kvalitāti. Vēl esmu atbildīga par pedagogu komandas veidošanu un motivēšanu. Rūpējos par pedagogu piesaisti Veselības aprūpes virzienā un atbalstu viņus.

Kas Jūs aizrauj šajā jomā, ikdienas darbā?

Viena no lielākajām vērtībām ir kolēģi – viņu entuziasms un sadarbības gars rada iedvesmojošu darba vidi, kas veicina produktivitāti un radošumu. Mani aizrauj iespēja ikdienā iedvesmot komandu. Redzot, kā mans darbs un attieksme motivē citus sasniegt vairāk un attīstīties, es izjūtu īpašu gandarījumu.

Kādi ir Jūsu profesionālās jomas lielākie izaicinājumi?

Viens no izaicinājumiem ir piesaistīt un noturēt talantīgus pedagogus, nozares līderus, kuriem ir akadēmiskie grādi un kuri ir izcili nozares speciālisti. Ir liela atšķirība starp prasībām, kādām jābūt pedagogiem, strādājot augstākajā izglītībā vai vadot interešu izglītības kursus. Šobrīd man ir izcila pedagogu komanda, kas ir nozares profesionāļi, kuri nepārtraukti izglītojas un attīstās.

Otrs izaicinājums ir uzturēt augstu komandas motivāciju strauji mainīgajos apstākļos. Veselības aprūpes virziens tikai šogad ir pievienojies Biznesa augstskolai Turība. Mums, pedagogiem un administrācijas darbiniekiem, ir jāapgūst jauni procesi un sistēmas. Līdz ar to ir daudz jaunā, ko soli pa solim ieviešam. Paldies kolēģiem par sapratni un atbalstu!

Kādi ir lielākie skaistumkopšanas nozares stereotipi?

Vienots skaistuma ideāls ir viens no stereotipiem. Un ļaunākais ir tas, ka skaistums ir relatīvs un mainīgs. Kas vienam ir skaits, citam nav. Modes reklāma un sociālie tīkli veicina dažādus skaistuma standartus, kāds ir ideālais izskats. Un tad šķiet, ka visiem uz to ir jātiecas un tā jāizskatās. Atklāšu noslēpumu - nav viens burvju krēmiņš vai procedūra, kura var atrisināt visas skaistuma problēmas.

Kādām īpašībām jāpiemīt labam līderim?

Jābūt spējai motivēt un iedvesmot komandu, augstai paškontrolei un stresa noturībai, empātijai, emocionālajai inteliģencei, spējai pieņemt lēmumus, precīzi definēt uzdevumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus, vēlmei mācīties un attīstīties.

Kā rīkoties stresa situācijās? Kā pati tās risināt?

Neļauties emocijām, bet konstruktīvi risināt jautājumu pēc būtības. Laiks grūtību atrisināšanai un laiks emocijām, bet ne kopā.

Pati varu mobilizēties un koncentrēties uz risināmo jautājumu pat vissarežģītākajās situācijās. Lai stresa situācijas neatkārtotos, analizēju savus stresa cēloņus, trigerus. Nosaucu vārdā emociju, kuru stress izraisa un strādāju ar to. Ja varu ko mainīt, mainu, ja nevaru – cenšos pieņemt. Ja ir sakrājušās emocijas, ļauju tām izlādēties. Ja emocijas neizlādēju, tad diemžēl no tā var ciest tuvākie. Tad es kļūstu asa, neiejūtīga - mana sliktākā versija. Ja jānomierinās “šeit un tagad”, tad palīdz elpošanas vingrinājumi. Ja ir nepieciešama izlāde – man palīdz raudāšana. Emocijas nedrīkst norīt, tās ir jāprot izdabūt ārā. Ja gribas raudāt – tas ir jādara, jo tā attīrās organisms. Ja kāds raud, es jau sen vairs nesaku “Neraudi!”, bet saku: “Laid ārā!” vai vienkārši paklusēju. Emocijas var izlādēt pieklājīgi, nenodarot pāri kādam citam. Dažreiz trigeru ir tik daudz, ka nav bijusi iespēja atjaunoties. Bet tad ir iespēja tuvākajiem godīgi pateikt: “Šodien lauvu neraustiet aiz ūsām, katrs sīkums var izsaukt zibeni!”

Kāds ir Jūsu dzīves moto?

Mācīties un nepārtraukti attīstīties.

Kur smeļaties iedvesmu, kad šķiet, ka vairs nekam nav spēka?

Domas palīdz sakārtot pastaigas dabā – pie jūras vai mežā. Izstaigājos, izrunājos ar saviem tarakāniem galvā, nomierinos un sasmeļos dabas enerģiju. Iedvesmas avoti ir hobiji, kuros varu, ko radīt, tikšanās ar draugiem, kā arī puķes. Svarīgi nenonākt līdz mirklim, kad nav vairs spēka. To ir vieglāk pateikt, nekā izdarīt. Iedvesmas avotiem jābūt rutinētai darbībai, tad enerģija pietiks ilgākam laikam, bet, kad jau nonāk līdz zemākajam punktam, ir jāprot atjaunoties vai apstāties, nesteigties un prast nedarīt neko. Un galvenais – nešaustīt sevi par to, ka nekas netiek darīts.

Kādus padomu Jūs dotu pati sev, ja atgrieztos pie Turības studenta statusa?

Studēju maģistra programmā vakaros un sestdienās, līdz ar to neizbaudīju ārpus studiju aktivitātes. Bija citas prioritātes – ģimene, bērni, darbs. Uzskatīju, ka pasākumiem nav laiks. Bet studiju procesā ir svarīgi ne tikai apmeklēt lekcijas, bet arī izbaudīt studenta dzīvi, izmantot iespējas, ko piedāvā augstskola.