“Dažkārt augstskolu absolventi iestartē darba tirgū ar nepamatotu pašpārliecinātību, taču nevajadzētu novērtēt par zemu citu cilvēku pieredzi, tieši pretēji, lūgt ar to dalīties, lai paņemtu no tās vērtīgāko un liktu tai strādāt savā labā,” atzīst Biznesa augstskolas Turība absolvente un SIA “ULBROKA” galvenā grāmatvede Denīze Gļaņenko, kurai ir arī plaša pieredze, strādājot tādos uzņēmumos kā EHR mediju grupa, Prodex, Pro Finance, SIA ‘’Decco centrs”, kas veicināja viņas kā darbinieka daudzpusību, būdama plaša mēroga specialists dažādās nozarēs. Denīze uzskata, ka ir vērts uzņemties jaunus izaicinājumus un pieredzes, lai veicinātu indivīda personību un attīstītu tā prasmes dažādās sfērās.

Raksturojiet savas sajūtas pēc vidusskolas absolvēšanas, ko domājāt un kā nonācāt līdz Turībai?
Laiks pēc vidusskolas beigšanas bija pilns neziņas un apjukuma. Tajā laikā nebija vīzijas, ko vēlētos darīt tālāk, taču bija pārliecība, ka mans virziens ir humanitārais, tādēļ iestājos Latvijas Universitātē angļu valodas skolotājos. Paralēli mācībām un praksei skolā, sāku strādāt par grāmatveža palīgu, un tas sagrāva manu līdzšinējo pārliecību, sapratu, ka grāmatvedība un finanses ir tieši tas, kas mani interesē, un šajā virzienā arī nolēmu iet. Ar šo gribētu iedrošināt arī tos potenciālos Turības studentus, kam jau ir augstākā izglītība kādā citā jomā, nebaidīties vēlreiz stāties studentu rindās.

Kas Turībā jūs uzrunāja visvairāk?
Turība uzreiz paņēma ar savu moderno un praktisko pieeju mācību procesam. Būtiski, ka pārliecinoši lielākā daļa pasniedzēju nav sausi teorētiķi, bet gan savas nozares praktiķi, ar savu pieredzi, ar kuru viņi arī labprāt dalās. Turklāt pasniedzēji šeit nav kā tālas planētas galaktikā, viņi ir klātesoši un atsaucīgi. Es tās dēvētu pat vairāk par koleģiālām attiecībām, abas iesaistītās puses iet uz vienu mērķi – darba tirgus prasībām atbilstošs un gatavs absolvents. Atkarīgs no paša studenta, cik daudz viņš vēlas paņemt no studiju procesa.

Esiet norādījusi, ka absolvējāt Turībā gan koledžas, gan bakalaura, kā arī maģistra studiju programmas, kas mudināja virzīties pa izglītības kāpnēm tieši šeit?
Kad nāca apskaidrība, ka mani interesē grāmatvedība, loģisks nāca lēmums iegūt atbilstošu izglītību, lai varētu realizēt sevi kā bilancspējīgu grāmatvedi. Bet tikai strādājot šajā profesijā, nonācu pie secinājuma, ka grāmatvedis pēc savas būtības strādā ar pagātnes datiem, savukārt veiksmīgs uzņēmējs lūkojas nākotnē, tādēļ, bieži vien grāmatvedis un vadītājs runā dažādās valodās un neveidojas sadarbība, un tieši šeit rodas daudzu uzņēmēju vidū izplatītais uzskats, ka grāmatvedis ir naudas tērētājs, nevis pienesējs, taču, ja grāmatvedis domā arī kā uzņēmējs, tad kvalitatīvi apstrādāti pagātnes dati var kļūt starta platformu pareizo lēmumu pieņemšanā, kas veicina attīstību nākotnē.
Būtībā šī sinerģija strādā abos virzienos. Arī esot vadītāja pozīcijā, ar šādu izglītības komplektu, kad ir izpratne par grāmatvedību, tiek izskaustas nepamatotas prasības no grāmatvežiem. Un ar vadītāju es domāju gan finanšu vadītāju, kurš vada savu grāmatvežu komandu, gad uzņēmuma vadītāju vai īpašnieku.

Dzīvojot ērā, kurā jauniešiem gandrīz viss ir pieejams, atrodams un risināms, kas būtu trīs vissvarīgākās īpašības, kas virzītu tos uz izcilību?
Pirmkārt, jābūt vēlmei un ambīcijai sasniegt izcilus rezultātus, un tad seko nopietns darbs. Tas gan nenozīmē, ka vienmēr jāpieturas tikai pie work hard principa, drīzāk pie work smart principa.
Vēl es vēlētos atzīmēt tādu īpašību kā cieņa un ieklausīšanās. Dažkārt augstskolu absolventi iestartē darba tirgū ar nepamatotu pašpārliecinātību, taču nevajadzētu novērtēt par zemu citu cilvēku pieredzi, tieši pretēji - lūgt ar to dalīties, lai paņemtu no tās vērtīgāko un liktu tai strādāt savā labā. Tā ir lieta, ko neatrast interneta dzīlēs vai mācību grāmatās. Pirms pateikt, ka tā neviens vairs nestrādā, vai tas nekam neder, veltīt laiku tam, lai saprastu, kādēļ līdz šim ir strādāts tieši tā, ko var mainīt un ko var atmest vispār, nepazaudējot mērķi, kā dēļ tas vispār bijis ieviests.

Kas, jūsuprāt, ir labs Latvijas augstākās izglītības sistēmā un kas varbūt trūkst?
Manuprāt, augstskolu izglītības sistēmā vairāk vai mazāk ir kārtībā. Man vairāk gribētos vērst uzmanību uz pamatskolu un vidusskolu izglītības sistēmu. Šobrīd ieviestā kompetenču izglītība ir pareizais virziens, taču, lai tā darbotos arī praktiski, vēl gana tāls ceļš ejams, taču tieši šī izglītības posma sakārtošana palīdzēs potenciālajam studentam neapjukt un atrast savu virzienu, sev piemērotāko specialitāti.

Esiet pabeigusi uzņēmējdarbības vadības programmu un strādājusi dažādu nozaru uzņēmumos, ar kuru nozari Jums gribētos saistīt savu tālāko nākotni un kādēļ?

Strādāts ir tiešām ļoti dažādās nozarēs, tādās kā grāmatvedības ārpakalpojumi, kokmateriālu tirdzniecība un mežizstrāde, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, sabiedriskie mediji un, visbeidzot, lauksaimniecība. Kā nozare, viennozīmīgi, interesanta ir mediji, taču, lūkojoties no perspektīvas, kurā nozarē strādāt man kā profesionālim, ir interesanti, tad es teiktu, ka tā ir ražošana.

Jūsu panākumu atslēga
Apzināti spiedu sevi izkāpt no komforta zonas, uzņemoties papildus pienākumus vai pieņemot jaunus izaicinājumus, piedāvājumus. Galvenais ir neļaut bailēm vai pārliecības trūkumam sevi atturēt. Vienmēr ir iespēja apgūt to, ko vēl nezini vai neproti, pastāvīga attīstība, izglītošanas un profesionāla pilnveidošanās ir panākumu atslēga.

Kā redzat nākotnes augstāko izglītību un Turību pēc vēl 30 gadiem?
Augstāko izglītību nākotnē redzu ar šaurāku specializāciju, mērķētu uz praktiski sagatavotu speciālistu konkrētā jomā, nevis vispārīgi teorētiski sagatavotu absolventu. Turību pēc 30 gadiem arī redzu kā privāto augstskolu Nr.1.

Kas ir Jūsu visskaistākā atmiņa no studiju laikiem?
Tā nav gluži atmiņa, bet drīzāk sajūtas, kas paņemtas līdzi dzīvē pēc Turības absolvēšanas. Man ļoti paveicās ar kursabiedriem, šķiet, bijām viens no draudzīgākajiem kursiem augstskolas vēsturē, un šo īpašu vibrāciju sajuta arī pasniedzēji, jo tik pat siltas attiecības izveidojās arī ar viņiem. Tas ir kas īpašs un neizskaidrojams, bet tas joprojām liek justies piederīgam Turībai un neaizšķirt šo dzīves grāmatas nodaļu kā izlasītu.

Ko novēlāt Turībai 30 gadu jubilejā?
No sirds izbaudīt sava jau ieguldītā darba augļus, būt līderiem savā nišā, paplašināt savus horizontus, nepazaudējot tikai jums piemītošo cilvēcisko siltumu. Lai jums daudz zinātkāru un ieinteresētu studentu, un veiksmīgi sevi realizējušu absolventu! Saviem studentiem jūs jau esat labākie un tādiem jums jābūt arī turpmāk!