Diskutējot, kā Krievijai noteiktās sankcijas ietekmēs uzņēmējdarbību un iedzīvotājus Latvijā, uzņēmēji un ekonomikas eksperti ir vienisprātis, ka jau šobrīd izjūtam negatīvās sekas, tām izpaužoties cenu pieaugumā un izejvielu, eksporta un importa ierobežojumā, un šī ietekme tikai vēl palielināsies.

Taču vienlaicīgi atzina, ka cenu kāpums un enerģētikas izmaksu palielinājums jau bija vērojams pirms Ukrainas kara – kopš pagājušā gada nogales. “Augstās cenas ir signāls, ka lietas mainās, un tas būs uz ilgu laiku,” atzina Latvijas Bankas padomnieks Andris Strazds.

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norādīja, ka, aptaujājot uzņēmējus, šobrīd uzņēmējdarbībā “kopējā temperatūra ir negatīva, bet tā nav pārspīlēta”, taču jāvērtē katra konkrētā nozare, jo katram uzņēmumam ir individuāla situācija.

Savukārt Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe uzsvēra, ka šobrīd, jo īpaši enerģētikas nozarē, ir jārod gan ilgtermiņa, gan īstermiņa risinājumi, kā pārvarēt un ar kādiem rīkiem šo situāciju var risināt. Tam ir jābūt kompleksam risinājumam, tostarp, ietverot birokrātisko šķēršļu mazināšanu uzņēmējiem.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite atzina, ka uzņēmēji, apzinoties ka “austrumu pusē ir siena”, spēs pielāgoties jaunajai situācijai un savas izmaksas iekļaus produkta vai pakalpojuma cenā. Taču jautājums, kā šo ietekmi mazināt Latvijas iedzīvotājiem, kuri to izjutīs inflācijas veidā. Jau šobrīd pārtikai, energoresursiem un pirmās nepieciešamības precēm ir vērojams cenu palielinājums, un rudenī tas būs vēl lielāks, kas attiecīgi negatīvi atsauksies uz ģimenes budžetu. Kā liecina pētījumi, tad 20-23% no ģimenes budžeta tiek izlietoti pārtikai, un līdz ar to daudzi tēriņi būs jāpārskata. Pēc viņa aplēsēm, rudenī šis cenu kāpums varētu būt pat par 50% lielāks. Komentējot šo prognozi, Latvijas Bankas pārstāvis atzina, ka šāds cenu kāpums, viņaprāt, varētu būs atsevišķās pozīcijās.

Diskusijā eksperti uzsvēra, ka, tuvojoties Saeimas vēlēšanām, valdībai būtu jāizvairās no nepārdomātiem lēmumiem, kas palielina cenas. Arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazinājums nebūtu efektīvākais veids, vienīgi varētu diskutēt par PVN samazinājumu pirmām nepieciešamības precēm uz konkrētu laika posmu. Ir nepieciešams iedzīvotājiem mērķēts atbalsts, kas vērsts uz sociāli mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Runājot par enerģētikas jomu, eksperti atzina, ka esošā situācija ir paātrinājusi ne tikai domāt, bet arī aktīvi rīkoties attiecībā uz atjaunojamo energoresursu jautājuma sakārtošanu. LTRK pārstāvis atzina, ka ir nepieciešams maksimāli ļaut mājsaimniecībām un uzņēmējiem ražot elektrību pašpatēriņam. “Ja izdosies mobilizēties arī enerģētikā, ilgtermiņa kļūsim stiprāki.”

Arī A.Bite pievienojās, ka ir nepieciešams mazināt birokrātiju jautājumos, kas saistās ar enerģētiku, lai šos enerģētikas projektus varētu ātri realizēt gan lielie, gan mazie uzņēmumi. “Ekonomiskā kara situācijā šiem risinājumiem ir jābūt ātri”, uzsvēra LDDK prezidents.

Diskusijas noslēgumā klātesošie uzsvēra, ka šajā sankciju jautājumā svarīga ir visas Eiropas vienotība, lai “mēs spētu turēties vienādās pozīcijās, novelkot dzelzs priekškaru” un maksimāli novājinātu Krieviju ilgtermiņā.

Atgādinām, ka 25. aprīlī Biznesa augstskola “Turība” rīkoja diskusiju “Kara sankciju ietekme uz Latvijas uzņēmējdarbību”.