Nākotnē tūrisma operatoriem arvien vairāk būs jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem, tostarp sociālo tīklu ietekmei uz galamērķu izvēli, kā arī attālinātā darba un izglītības ieguves iespējām, trešdien Biznesa augstskolas Turība starptautiskajā zinātniskajā konferencē "Nedrošības laikmets: no riskiem līdz izaugsmei" sacīja tūrisma nozares eksperti.

Tūrisma operatora "Novatours" pārdošanas nodaļas vadītāja Liāna Pudule-Indāne diskusijā norādīja, ka cilvēki vecumā no 30 līdz 50 gadiem daudz vairāk plāno ceļojumus, jo šīs vecuma grupas tūristi lielā mērā savās darbībās ir atkarīgi no ģimenes, bērniem, brīvlaikiem un brīvdienām. "Viņi plāno daudz vairāk, jo viņiem tas ir jādara," skaidroja "Novatours" pārstāve.

Tikmēr jaunāki cilvēki ceļojumus iegādāties mēdz daudz spontānāk, piemēram, izvēloties pēdējā brīža piedāvājumus, lētākas biļetes un tamlīdzīgi. Pieaugušie, kuru bērni jau izauguši, un arī seniori ceļojumus plāno iepriekš, taču arī ir brīvāki savos grafikos, sacīja Pudule-Indāne.

Tāpat viņa teica, ka nākotnē tūrisma paradumi tiem, kas patlaban ir jaunieši, ir grūti prognozējami. Lai arī Pudule-Indāne pieļāva, ka no plānošanas izvairīties nevarēs, viņasprāt, interesanti būs vērot, kā attīstīsies informāciju un komunikāciju tehnoloģijas, kas lielā mērā noteiks to, kā ceļojumiem iedzīvotāji gatavosies. "Es ticu, ka jaunajai paaudzei, kad tā kļūs vecāka, būs jāplāno ceļojumi, taču, kā tas notiks, to ir grūti paredzēt," atzīmēja eksperte.

Augstskolas "Turība" Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns un Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas (ALTA) prezidents Ēriks Lingebērziņš diskusijā norādīja, ka paaudžu atšķirības ceļošanas paradumos būtu jāiekļauj kā vienu no riskiem tūrisma biznesā, jo sabiedrība Eiropā arvien vairāk noveco, ceļot cilvēki sāk arvien ātrāk, kā arī Āzijas tirgū vidējo ceļošanas vecumu noteikt ir ļoti grūti, jo tas ir atkarīgs no attiecīgās valsts ekonomikas un politikas.

"Saliekot to kopā, protams, ir dažādi riski," sacīja Lingebērziņš, piebilstot, ka nozare pašreizējā režīmā strādājusi jau 40 līdz 50 gadus, taču patlaban notiek pārmaiņas un sabiedrība funkcionē citādi.

Kā vienu no risinājumiem Lingebērziņš minēja pētniecības attīstību tūrisma jomā. Viņaprāt, tūrisma biznesā iesaistītajiem un izglītības iestādēm būtu jāstrādā pie paaudžu ceļojumu paradumu izpētes, lai pieņemtu datos balstītus lēmumus par turpmāko nozares attīstību.

Taujāti par drošības aspektiem, izvēloties ceļojumus, Pudule-Indāne pauda, ka "Novatours" ikdienas darbā bieži nesaskaras ar klientu bažām par ceļošanu, jo atšķirībā no ceļošanas vienam, kas paredz personīgas atbildības uzņemšanos par drošību un plāniem, tūroperators ir atbildīgs par katru klientu neatkarīgi no situācijas.

Vienlaikus viņa sacīja, ka, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, cilvēki ceļojumus iegādājas vēlāk, piemēram, pusgadu vai pāris mēnešus pirms brauciena, tā pašiem interesējoties par iespējamiem drošības riskiem konkrētajā reģionā, piemēram, Tuvajos Austrumos. "Šāda tendence kļūst arvien populārāka," atzīmēja Pudule Indāne.

Lingebērziņš piebilda, ka pēdējos gados ALTA pievērsusi uzmanību ienākošajam tūrismam Latvijā, jo bažas par drošību ir viens no iemesliem, kādēļ cilvēki atsaka ceļojumus. "Esam secinājuši, ka arī šajā jomā viens no ietekmējošiem aspektiem ir tūristu vecums - pēckara jeb dzimstības uzplaukuma paaudze ir gatavi vairāk riskēt," sacīja Lingebērziņš, iestarpinot, ka šī paaudze, jo īpaši ASV ceļotāji, norādījuši, ka patlaban ir drošākais laiks ceļot, jo ievērojami uzlabojusies drošība visā pasaulē, salīdzinot ar laiku pirms pāris desmitgadēm.

LETA jau vēstīja, ka ceturtdien notiek Biznesa augstskolas "Turība" starptautiskā zinātniskā konference "Nedrošības laikmets: no riskiem līdz izaugsmei", kurā eksperti diskusijā "Nedrošības laikmets: no riskiem līdz izaugsmei" sprieda par nozares turpmāko attīstību, izrietoši no paaudžu ceļošanas paradumiem.

Informāciju sagatavojusi LETA.LV