Diskusijā par Latvijai vēlamo nākotnes attīstības scenāriju līdz 2040. gadam dažādu nozaru eksperti atzina, tā dēvēto, “Baltijas tīģeri”, kas paredz ciešu Baltijas valstu sadarbību, taču visreālākais attīstības scenārijs, pēc ekspertu domām, ir “Gurdenā Latvija” jeb pašreizējais attīstības temps.

Eksperti bija vienisprātis, ka valsts lēmējvarai ir skaidri jādefinē Latvijas vīzija, mērķi un sasniedzamie rezultāti, un tad mērķtiecīgi uz to jāvirzās, pieņemot atbilstošus lēmumus un īstenojot attiecīgos darbus.

Latvijas Stratēģijas un ekonomikas risinājumu institūts (domnīca LaSER) šogad aprīlī ir veicis pētījumu “Četri scenāriji Latvijai”, kur apvienoti prāta vētras, aptaujas, datu analīzes un dokumentu izpētes elementi, lai kartētu iespējamos četrus Latvijas nākotnes scenārijus līdz 2040. gadam - 1.scenārijs – “Baltijas tīģeris”; 2. scenārijs –“Ziemeļvalsts Latvija”; 3.scenārijs – “Gurdenā Latvija”; 4. scenārijs – “Vientuļā Latvija”.

AS “SAKRET Holdings” padomes priekšsēdētājs un Rīgas Tehniskās universitātes padomes priekšsēdētājs Andris Vanags diskusijas laikā atzina, ka “mums ir jāpamostas un jāsaprot, ka mūsu reģions ir Baltijas valstis”. “Rīgai ir lielais potenciāls tikai tāpēc, ka mēs ģeogrāfiski esam pa vidu. Tas ir jāizmanto. Jāizvērtē, kas lietuviešiem ir plusi un mīnusi, kas igauņiem ir plusi un mīnusi. Viņu plusiem ir jākļūst arī par mūsu plusiem, un viņu mīnusiem - par mūsu priekšrocībām.”

“Domāju, ka mums jāsadarbojas ar kaimiņvalstīm un jāveido savs starptautiskais tēls caur šo Baltijas valstu sadarbību. Ja mēs vienotos par kopīgiem nodokļiem, tad mums būtu stimuls daudz ko darīt kvalitatīvāk,” piekrītot Vanaga teiktajam, sacīja domnīcas LaSER valdes priekšsēdētājs, Latvijas Universitātes profesors, Eiropas un Baltijas valstu politikas, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks Daunis Auers.

Arī SIA “UPB Nams” valdes priekšsēdētājs, Latvijas eksportētāju asociācijas “The Red Jackets” valdes priekšsēdētājs Kaspars Rožkalns pēc visu četru scenāriju izanalizēšanas, akcentēja, ka “mums ir jāatrod veids, kā izveidot patiesu sadarbību starp kaimiņvalstīm, kas izskatītos labi ne tikai uz papīra, bet arī dzīvē”. Kā, piemēru, viņš minēja “Rail Baltica” projektu, kur visām Baltijas valstīm ir kopīgs mērķis, taču ar realizāciju un sadarbību “dzīvē” nesokas tik labi.

Savukārt sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Andris Kaktiņš vērsa uzmanību, ka katram no šiem četriem scenārijiem ir elementi, kas mums ir derīgi un pieņemami. “Vienīgais, kas mums ir pilnīgi nederīgs, ir turpināt tā, kā tas ir līdz šim, jo tas ir pilnīgi ceļš uz nekurieni. Es teiktu, ka ņemam no katra labāko un piemērotāko,” uzsvēra A. Kaktiņš.

Paturpinot SKDS direktoru, Biznesa augstskolas Turība rektore un profesore, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Zināšanu ekonomikas padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsvēra, ka pastāvēs tas, kurš mainīsies: “Galvenais ir nestāvēt uz vietas, jo, pirmkārt, tur nav nekā interesanta, un otrkārt, tādā veidā mēs iebrauksim dziļā purvā, un no tā ārā netiksim. Uzskatu, ka Baltijas valstīm ir jāsadarbojas. Te ir tik daudz ko darīt gan uzņēmējam, gan arī politiskās vides cilvēkiem. Galvenais ir gribēt,” norādīja Z. Driņķe.

Biznesa augstskola Turība 29. aprīlī organizēja tiešsaistes viedokļu ringu “Latvijas ekonomiskās izaugsmes scenāriji: tērēsim, taupīsim vai pelnīsim?”, lai diskutētu no dažādu nozaru ekspertu skatupunkta par reālāko Latvijas attīstības un ekonomiskās izaugsmes scenāriju līdz 2040. gadam.

Diskusijas “Latvijas ekonomiskās izaugsmes scenāriji: tērēsim, taupīsim vai pelnīsim?” ieraksts ir pieejams Biznesa augstskolas Turība Facebook lapā.