Jaunumi

27.05.2022

Eksperti: Latvijā šobrīd nav pamata runāt par energokrīzi

Biznesa augstskolas Turība rīkotajā ekspertu diskusijā-viedokļu ringā “Energokrīze: īstermiņa un ilgtermiņa risinājumi” ekonomikas un enerģētikas eksperti uzsvēra, ka šobrīd, raugoties pēc krīzes raksturojošiem elementiem, šobrīd nav pamata runāt par energokrīzi Latvijā. Taču viennozīmīgi pie straujā cenu kāpuma ir operatīvi jādomā par valsts mērķētu atbalsta sniegšanu tieši sociāli mazaizsargātākajām iedzīvotāju grupām jaunajā apkures sezonā, jāveicina daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku siltināšana un jārada reāls mehānisms uzņēmumiem, atbalstot energoresursu ražošanu savam pašpatēriņam.

Atbildot uz jautājumu, vai šobrīd Latvijā ir energokrīze, bijušais Ministru prezidents, Dr.phys. Ivars Godmanis, uzskaitot krīzes pazīmes, atzina, ka šobrīd “krīze de facto nav pēc ekonomiskās definīcijas, bet dzīves dārdzība var radīt sajūtu, ka tik labi neklāsies”. Šādam viedoklim pievienojās Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) prezidents, Biznesa augstskolas Turība Attīstības padomes priekšsēdētājs Aigars Rostovskis, norādot, ka “nenoteiktība un nezināmais rada to sajūtu, ka ir nelāgi. Taču šeit ir svarīgi, cik mēs veiksmīgi izstūrējam šo turbulenci”.

Arī Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis skaidroja, ka arī no viņa redzesloka par krīzi var runāt tad, ja ir novērojami kādi tehniski traucējumi, taču šobrīd tādu nav. Ekonomikas ministrijas (EM) Valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns pauda, ka pēc ministrijas novērtējuma šobrīd nav krīze, un arī par fizisku resursu nepieejamību tiek pārspīlēts. Skatoties prognozes, no EM puses šobrīd tiek darīts viss, lai nākamajā apkures sezonā pietiktu resursi, un šobrīd nav pamata bažām par resursu nepietiekamību. Kā piemērus viņš minēja, ka Inčukalna gāzes krātuve pildās, un maija beigās ir 8,6 teravatstundas, kas ir netipiski daudz uz šo brīdi, tāpat valsts pirms vairākām nedēļām ir pieņēmusi konceptuālu lēmumu nopirkt vēl divas teravatstundas kā valsts stratēģiskās rezerves, kuras atrodas Inčukalnā un paredzētas dažādām krīzes situācijām. Arī elektrības piegādes jautājumā Latvijai jau līdz šim nebija lielas atkarības no Krievijas, jo tā sastāda vien 7% no Latvijas patērētās enerģijas.

Runājot par risinājumiem, klātesošie bijis vienisprātis, ka atšķirībā no iepriekšējā apkures sezonā sniegtā valsts atbalsta rudenī tam jābūt mērķtiecīgākam – novirzītam tieši sociāli mazaizsagātākajām iedzīvotāju grupām. Savukārt, pēc EM pārstāvja teiktā, uzņēmumiem, iespējams, jāturpina jau esošā prakse, noņemot izmaksas attiecībā uz elektrības sistēmas pakalpojumiem un obligātās iepirkuma komponentes (OIK) sadaļu. Tāpat ir jāsniedz atbalsta mehānisms uzņēmumiem, atbalstot energoresursu ražošanu savam pašpatēriņam, nosedzot uzņēmuma izdevumus.

Taču kā vidējā termiņa un ilgtermiņa risinājumi noteikti ir jāmin nepieciešamību veicināt daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un publisko ēku siltināšanu, kā arī veicināt alternatīvās enerģijas ražošanu un izmantošanu. LTRK prezidents A.Rostovskis uzsvēra, ka ”ir jācenšas maksimāli iesaistīt iedzīvotājus, mājsaimniecības un biznesu energoražošanā un jādomā, kā optimāli organizēt savu energosistēmu, lai rezultātā mēs visi kļūtu advancētāki”. Gan Ekonomikas ministrijas, gan Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas eksperti atzina, ka šobrīd cenu pieaugums kļūs par ļoti spēcīgu motivāciju sabiedrībai domāt par siltināšanas jautājumiem un alternatīvo enerģiju izmantošanu.
Diskusijas ieraksts, kas notiks šī gada, 26. maijā, ir pieejams Biznesa augstskolas Turība Facebook vietnē.

Ja Tev ir kādi jautājumi, tad raksti mums
Mēs ar Tevi sazināsimies tuvākajā laikā!
Paldies, Tavs pieteikums nosūtīts veiksmīgi!