Jaunās valdības galvenie izaicinājumi būs iekšējā un ārējā drošība, tautsaimniecības attīstība un cilvēkkapitāla izaugsme, to šodien notikušajā Biznesa augstskolas Turība diskusiju-viedokļu ringā "Jaunās valdības izaicinājumi un spēja tos pārvarēt" uzsvēra eksperti.

Latvijas Universitātes profesors, politisko partiju, vēlēšanu, politisko risku un ekonomikas konkurētspējas pētnieks, domnīcas "Certus" valdes priekšsēdētājs Daunis Auers atzina, ka reformas valstī visefektīvāk notiek tad, ja ir ārējais spiediens. Esošajos ģeopolitiskajos apstākļos valdībai prioritāri būs jārūpējas par iekšējās un ārējās drošības jautājumiem, ar kuriem tā varētu arī visveiksmīgāk tikt galā.

Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents Andris Bite, runājot par tautsaimniecības attīstību, pauda cerību, ka jaunā valdība ne tikai klausīsies, bet arī dzirdēs uzņēmēju viedokli, mainot līdzšinējo pieeju, kad uzņēmēji bija vienā, bet valdība - otrā ierakumu pusē.
Latvijas Pilsoniskās alianses padomes priekšsēdētājs Georgs Rubenis pauda, ka jaunās valdības pirmais lakmusa papīrs būs nākamā gada valsts budžeta sagatavošana. Auers uzskata, ka nekādas fundamentālas izmaiņas nākamā gada valsts budžetā nav gaidāmas, jo valsts budžeta plānošanai atvēlētajās sešās nedēļās nav iespējams mainīt līdzšinējo domāšanu.

Auers izcēla cilvēkkapitāla izaugsmes nozīmīgumu, kas ir būtisks valsts ekonomiskajai izaugsmei. Viņa ieskatā jaunajai valdībai vajadzētu drosmīgi rīkoties skolu tīkla sakārtošanā, jo mazpilsētu skolās, kas ir tālu no galvaspilsētas, nākotnē nebūs iespējams piesaistīt eksakto mācību priekšmetu skolotājus. Augstākajai izglītībai trūkstot finansējuma, lai tā varētu uzrādīt augstākus rezultātus. Viņš minēja piemēru, ka Tartu Universitātei valsts budžeta finansējums ir tikpat liels, cik visai augstākajai izglītībai Latvijā.

Auers pauda viedokli, ka Nodarbinātības valsts aģentūrai (NVA) vajadzētu nodrošināt pārkvalifikācijas iespējas ne tikai bezdarbniekiem, bet arī mūžizglītības iespējas strādājošajiem, lai viņi iegūtu jaunas prasmes, kas nepieciešamas darba devējam. Bite uzsvēra, ka NVA ir pietiekami daudz finansējuma, taču jādomā, kas NVA ir svarīgāk - process vai rezultāts. Var jau bezdarbnieks pabeigt astoņus kursus, bet 15 gadu laikā tā arī darba tirgū viņš nav atgriezies, norādīja Bite.

Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, kurš vērtēja priekšvēlēšanu partiju programmas, Ivo Krievs pauda nostāju, ka augstākajā izglītībā vajadzētu uzdrošināties modernizēt studiju procesu, jo Latvijā joprojām pasniedzēji neuzdrošinās mainīt ierastās mācību metodes.
Runājot par valdības veidošanas procesu, Auers atgādināja, ka Satversmē ir paredzēts četru nedēļu ilgs sarunu process par valdības veidošanu.
LETA jau vēstīja, ka "Jaunā vienotība" (JV) piedāvās "Apvienotajam sarakstam" (AS) un Nacionālajai apvienībai (NA) noslēgt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu žurnālistiem pauda Ministru prezidentu Krišjānis Kariņš (JV).

Līdz ar to tiktu veidota skaidra trīs partiju koalīcija, uzsvēra Kariņš. Reizē JV ir gatava vienu no savā atbildībā paredzētajiem ministru posteņiem ļaut ieņemt "Progresīvo" pārstāvim.

Kā ziņots, iezīmējies, ka nākamo valdību veidos triju politisko spēku koalīcija - JV, AS un NA, šodien pēc tikšanās ar JV līderi, Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem pauda Valsts prezidents Egils Levits. Savukārt JV un "Progresīvajiem", ja paši to vēlēsies, ir iespēja noslēgt divpusēju sadarbības līgumu par darbu Saeimā, secināms no Levita paustā.

Pārpublicēts: leta.lv