Biznesa augstskolas Turība Starptautiskās tūrisma fakultātes dekāns Ēriks Lingebērziņš, komentējot jaunieviesto tūrisma nodevu, atzīst, ka doma par nodevas ieviešanu radās jau vairākus gadus atpakaļ, ņemot piemēru no prakses visā pasaule, uzsverot to, ka sākotnēji citās valstīs, kurās ir tūristu pārplūdums, tas bija domāts kā regulēšanas un kontroles mehānisms, tomēr laika gaitā izpratne par tūrisma nodevas būtību un iegūto līdzekļu izlietojumu ir mainījusies.

Viņš norāda, ka jebkurš tūrists, kurš dodas uz kādu pilsētu, izmanto tās publisko infrastruktūru, piemēram, transportu, parkus pastaigām, vai, vienkārši izmetot atkritumus, rada slogu, bet vietējiem iedzīvotājiem ir jāmaksā par pilsētas publiskās infrastruktūras apsaimniekošanu, tādā veidā tūristi paši piedalās sabiedriskās kārtības veidošanā netiešā veidā. Līdz ar to izpratne par tūrisma nodevas nozīmi ir mainījusies no priekšstata par tūrisma nodevu kā iespējamu rīku tūristu plūsmas ierobežošanai uz tūristu līdzatbildību galamērķa apsaimniekošanā un atbildīgā attieksmē pret apmeklēto vietu.

Dekāns papildina, ka Rīgas gadījumā tūrisma nodeva kalpo kā tūrisma attīstību veicinošs faktors – tā ir iespēja iegūt papildu ienākumus, kurus iespējams izmantot gan infrastruktūras attīstībai, gan Rīgas kā tūrisma galamērķa tēla veidošanai un dažādām mārketinga aktivitātēm. “Ir svarīgi izprast mērķi un izvirzīt plānus, ko ar šo naudu darīt, ko sasniegt, vai tas būtu apjomīgs ieguldījums mārketingā vai kādas ilgtspējīgas prakses īstenošanā, kā, piemēram, gaisa kvalitātes uzlabošana, ierobežojot tūristu autobusu plūsmu dažādās pilsētas centra daļās, attiecīgi no iekasēto nodevu apjoma varam spriest par ilgtermiņa vai īstermiņa uzlabojumiem gan pilsētas infrastruktūrā, gan tūrisma attīstīšanā, ” uzsver E. Lingebērziņš.

Tāpat, pēc dekāna domām, ar nodevas administrēšanas palīdzību ir iespējams iegūt noteiktus datus, kurus tālāk iespējams izmantot visdažādākajos veidos - analizēt, izdarīt secinājumus, kā arī apkopot datus statistikā, iegūstot plašāku un padziļinātāku priekšstatu par, piemēram, tūristu plūsmas izmaiņām sezonalitātes ietekmē, nedēļas dienās vai laikā, kad pilsētā notiek pasākumi.