Tiesiskais regulējums dzīvnieku aizsardzības jomā kopumā ir pilnveidots, un vairāk būtu jāstrādā pie cilvēku attieksmes maiņas, izskanēja viedokļu ringā "Lielākie klupšanas akmeņi: tiesiskā regulējuma piemērošana dzīvnieku aizsardzības jomā".

Vairāk nekā 50% cilvēku uzskata, ka sodi par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem ir pārāk maigi, liecina diskusijā piesauktie kompānijas "Miltton Latvia" un pētījumu centra "Norstat" aptaujas dati.

Diskusijas dalībnieki bija vienisprātis, ka vardarbības pret dzīvnieku gadījumā ir jārīkojas.

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins (JV) un Zemgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors Aigars Bičušs atzina, ka praksē sodīšanai un tiesāšanai vēl ir jāattīstās un galvenokārt jāmainās cilvēku attieksmei. Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka ir svarīgi, lai cilvēki ziņo policijai, ja redz dzīvnieku labturības pārkāpumus, un neuzskata to par pašsaprotamu lietu.

Ziņošana ir svarīga, lai esošā tiesu sistēma varētu pildīt savas funkcijas, pauda Bičušs. "Sabiedrība, visdrīzāk, gribētu daudz bargākus sodus. (..) Brīvības atņemšana, ar ko personu var sodīt tādos sevišķi cietsirdīgos gadījumos pret dzīvnieku, ir ļoti ilgstoša, manuprāt, it sevišķi, salīdzinot ar citiem noziegumiem. Jautājums, vai mēs izpildām šo sodu politiku, kāda ir prasīta, un kā iestādes kontrolē soda izpildi, (..) lai persona nevarētu pa kluso turēt atkal dzīvniekus," pauda virsprokurors.

Tomēr situācija uzlabojas, pateicoties sabiedrības iesaistei. Prokuratūras pārstāvim esot liels prieks, ka cilvēki neklusē par pārkāpumiem pret dzīvniekiem. "Ja līdz šim [par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem] vēsturiski bija 20-30 krimināllietas gadā, tad šobrīd, pateicoties sabiedrības iniciatīvai, dzīvnieku biedrībām, ir vairāk nekā 50 gadā. Vai mēs esam palikuši cietsirdīgāki? Nē, mēs esam palikuši redzīgāki," sacīja Bičušs.

Diskusijas dalībnieki sprieda, ka izmaiņas Civillikumā, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas būtnes, kliedētu šaubas dažādos mantiskos darījumos, piemēram, par to, kas notiek ar dzīvnieku pēc tā īpašnieka nāves vai īpašnieku šķiršanās gadījumā, un palīdzētu arī varas iestādēm. Skaidra dzīvnieka lomas definīcija ļautu prokuratūrai un tiesnešiem skaidri argumentēt soda apmēru, kā arī diskutēt par morālā kaitējuma kompensācijas apmēru par dzīvnieku.

"[Šī norma] neko neaizliedz, tā neuzliek pienākumus, tā nodefinē vienu konkrētu jautājumu, ka dzīvnieks ir jāuztver kā justspējīga būtne. (..) Jo katra individuālā situācija turpmāk būtu skatāma nevis pēc īpašnieka interesēm, nevis pēc mantiskajām interesēm, bet pēc dzīvnieka interesēm," teica biznesa augstskolas Turība Juridiskās fakultātes docētāja, tiesību zinātņu doktore Inese Bāra.

Judins arī piebilda, ka pēc 17. decembra Saeimas Juridiskās komisijas sēdes saprasts, ka vārds "manta" attiecībā uz dzīvnieku, visticamāk, likumā netiks aizstāts, bet ir izpratne, ka dzīvnieks juridiski nav īsti ne subjekts, ne objekts.

Saeimas darba kārtībā patlaban ir divas iedzīvotāju iniciatīvas, kas vērstas uz dzīvnieku tiesību aizsardzību. Viena no tām ar teju 35 000 cilvēku atbalstu paredz noteikt, ka dzīvnieki nav lietas, bet gan dzīvas būtnes arī Civillikuma izpratnē, bet otra ar gandrīz 12 000 cilvēku atbalstu paredz noteikt pienākumu pašvaldībām uzturēt patversmē nonākušu fiziski veselu dzīvnieku nevis 14 vai 30 dienas, bet 60 dienas, attiecīgi par to rūpējoties.

Nacionālā informācijas aģentūra LETA