19. aprīlī Biznesa augstskolā Turība pilnā sparā aizritēja 24. Starptautiskā zinātniskā konference “Pārmaiņas – ilgtspējīgas sabiedrības pamats”, kurā Latvijas un ārvalstu drošības speciālisti diskutēja par drošības izaicinājumiem Latvijā un pasaulē, kā arī ģeopolitiskiem notikumiem, kas spieduši pielāgoties pārmaiņām drošības un citās jomās visā pasaulē.

Konferenci atklāja Biznesa augstskolas Turība valdes priekšsēdētājs Imants Bergs un Juridiskās fakultātes dekāns Ivo Krievs. ”Pārmaiņas ir process, kurā tiek pārskatīti visi iepriekšējie darbības soļi un tiek meklēti posmi un procesi, kas var tikt uzlaboti, ņemot vērā rītdienas nenoteiktību, ir nepieciešams pielāgoties un rast risinājumus ātri,” uzsvēra I.Bergs.

Arī Juridiskās fakultātes dekāns atzina, ka pārmaiņas var būt gan pozitīvas gan negatīvas, taču tās sniedz arī iespējas, drošības kontekstā tas palīdz atrast vietas, kurās nepieciešami uzlabojumi, veidojot preventīvu pasākumu kopu un plānu nākotnei.

Savukārt Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Stukāns izklāstīja, kāda ir prokuratūras loma Ukrainas kara dēļ, kā arī definēja dažādas juridiskās komplikācijas, kas radušās kara rezultātā.

Pēc ģenerālprokurora runas uzstājās NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts, kurš izklāstīja, cik būtiski ir sadarboties ar Rietumu valstīm, lai nepieļautu iespējamus kara draudus šeit Latvijā, kas arī bija pamats, kādēļ Latvija kļuva par NATO dalībvalsti. ”Būtisks elements jebkurā karā ir tautas griba, ko tā vēlas un kāda ir griba cīnīties. Ja runājam par iekšējo drošību, tad , manuprāt, šis ir tas centrālais vektors, ap kuru mums ir jāstrādā,” uzsvēra J. Sārts.

Savukārt Kazimieras Simonavicius universitātes profesors Raimundas Kalesnykas no Lietuvas izklāstīja Eiropas Savienības (ES) drošības scenārijus, kas kalpos kā visaptveroša pieeja cilvēktiesību aizsardzībai ES dalībvalstu iedzīvotājiem, kā arī būs kā vadlīnijas iespējamu problēmu risināšanai. Bet Nacionālo bruņoto spēku rezerves pulkvežleitnants Valdis Jurgelāns iepazīstināja konferences dalībniekus ar civilās aizsardzības mērķiem un uzdevumiem krīzes pārvaldības sistēmā, kā arī riska un seku mazināšanu un funkcionālo spēju atjaunošanu uz pirmskrīzes līmeni.

Konferences noslēgumā Eiropas Integrācijas institūta zinātniskais direktors no Dānijas Eugene Eteris akcentēja ilgtspējīgas uzņēmējdarbības priekšnoteikumus, ietverot, kādi drošības un tiesiskie aspekti nosaka kārtību Eiropas Savienībā. “Drošībai ir nogriežņi un arī tendences, tie mainās un dzimst jauni, kā, piemēram, 3% pasaules iedzīvotāji jeb apmēram 280 miljoni cilvēku ir imigranti, kas arī ir būtisks aspekts drošībai, par ko pat neaizdomājamies,” pauda profesors.

Konferences ietvaros notika drošības ekspertu paneļdiskusija “Latvijas drošības garants: realitāte un nākotnes izaicinājumi”, kurā eksperti novērtēja Latvijas fizisko un kiberdrošību, un, kad to noskaidrojuši, dalījās ar ieteikumiem to uzlabošanai, kā arī ko esam šajā ziņā paņēmuši no pieredzes Ukrainā. Diskusijā arī tika apspriests jaunais likums par obligāto dienestu, tā vajadzība un formāts.

Diskusijas turpinājumā eksperti sprieda par ANO transformāciju, lai nākotnē veiksmīgāk risinātu lielvaru kaitnieciskās darbības un veidotu preventīvu pasākumu kopumu dažādu situāciju eskalācijas gadījumos. Eksperti arī dalījās atziņās par karu Ukrainā un ko katrs no tā varam mācīties, kā arī apsprieda to, kā apvienot visas drošības sfēras un nozares vienā funkcionējošā sistēmā.

Konferences un paneļdiskusijas ieraksts ir pieejams Turības Facebook lapā.