Erasmus+ projekta ietvaros veiktā starptautiskā augstskolu pasniedzēju aptauja atklāj aktuālās pārmaiņas augstākās izglītības vidē. Aptaujā piedalījās 453 akadēmiskā personāla pārstāvji no 61 augstākās izglītības iestādes vairāk nekā 20 valstīs, sniedzot plašu ieskatu par mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu studiju procesā. Aptaujas rezultāti parāda, ka MI ir šodienas realitāte un augstskolu dienas kārtībā ir nodrošināt MI jēgpilnu un ētisku lietošanu.

Rezultāti rāda, ka MI jau ir plaši integrēts akadēmiskajā darbā - vairāk nekā puse respondentu to izmanto vismaz reizi nedēļā, bet 28% to lieto katru dienu. MI visbiežāk tiek izmantots praktiskiem uzdevumiem - tulkošanai, mācību materiālu sagatavošanai, tekstu uzlabošanai un prezentāciju veidošanai. Būtiskākais MI lietošanas ieguvums pasniedzēju skatījumā ir laika ietaupījums, ko norāda gandrīz 80% respondentu. MI palīdz arī uzlabot mācību materiālu kvalitāti, veicina radošumu un inovācijas, kā arī palielina efektivitāti administratīvajā darbā.

Tomēr līdzās ieguvumiem iezīmējas arī nopietni izaicinājumi. 83% respondentu norāda studējošo kritiskās domāšanas mazināšanās risku, bet vairāk nekā 60% - akadēmiskā godīguma apdraudējumu. Gandrīz 60% akadēmiskā personāla jau ir saskārušies ar gadījumiem, kad studenti iesniedz MI ģenerētus darbus bez izpratnes vai norādes uz to sagatavošanā izmantotajiem MI resursiem, kas būtiski ietekmē studējošo rezultātu vērtēšanu.

Aptauja arī atklāj vērā ņemamu plaisu starp institucionālajiem risinājumiem un reālo situāciju auditorijās. Ja 43% respondentu norāda, ka viņu pārstāvētajās augstskolās ir izstrādātas vadlīnijas MI izmantošanai, tad 38% nav pārliecināti par to esamību, tāpat daudzi uzsver, ka atbalsts no augstskolas un apmācības par MI izmantošanu studiju procesā ir nepietiekamas vai neregulāras. Tas liecina par to, ka augstskolām ir nopietni jāstrādā pie savu pasniedzēju izglītošanas un tehniskā nodrošinājuma atbalsta.

“Viens no mītiem par MI augstākajā izglītībā ir tāds, ka pasniedzēja funkcijas arvien vairāk varētu aizstāt MI un mācības digitālajā vidē. Realitātē MI ietekmē pasniedzēja loma mainās - mūsu kā mācībspēku uzdevums ir ne vien nodrošināt strukturētu un secīgu zināšanu pārnesi, bet arvien lielākā mērā būt par studiju procesa vadītāju, atbalstu studējošajam, mentoru viņa kopējā izaugsmē. Viennozīmīgi mainās arī studiju procesa rezultātu vērtēšana. Šodien pasniedzējam ir jāspēj integrēt daudzveidīgas studējošo zināšanu un prasmju vērtēšanas metodes un formas, lai iegūtu visaptverošu un realitātei atbilstošu vērtējumu,” stāsta projekta eksperte, Biznesa augstskolas “Turība” prorektore studiju un akadēmiskajā darbā, asociētā profesore Evija Kļave.

Skatoties nākotnē, 74% respondentu sagaida, ka MI būtiski mainīs mācīšanas praksi tuvāko piecu gadu laikā. Tas nozīmē ne tikai tehnoloģiju integrāciju, bet arī nozīmīgas izmaiņas pedagoģiskajā darbā - vairāk interaktīvas mācīšanās, personalizēti studiju risinājumi un jaunas pieejas vērtēšanai.

Pētījuma rezultāti skaidri parāda - galvenais izaicinājums vairs nav tehnoloģiju pieejamība, bet gan spēja tās izmantot jēgpilni, ētiski un kritiski.

Aptauja veikta Erasmus+ sadarbības projekta EHEAII – “AI in Higher Education” ietvaros, kura mērķis ir izstrādāt risinājumus jēgpilnai mākslīgā intelekta izmantošanai augstākajā izglītībā. Aptaujā piedalījās 453 akadēmiskā personāla pārstāvji no 61 augstākās izglītības iestādes vairāk nekā 20 valstīs.

Projektu finansē Eiropas Savienības ERASMUS+ programma. Vairāk par projektu: http://www.eheaii.eu