18. februārī Biznesa augstskolā Turība norisinājās apaļā galda diskusija par mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz studiju procesu. Biznesa augstskolas Turība rektore Zane Driņķe bija aicinājusi kolēģus no Rīgas Tehniskās universitātes, studējošo pārstāvjus kā arī jomas ekspertus - pārstāvjus no Mākslīgā intelekta centra, IT klastera padomes un LIKTA padomes -, lai kopīgi diskutētu un meklētu atbildes par MI integrēšanu studiju procesā. Tika analizēts, kā pašlaik mākslīgais intelekts tiek izmantots augstākajā izglītībā un kādus riskus tas rada. Vai MI risinājumu lietošana apdraud studentu kritisko domāšanu un akadēmisko godīgumu?

Diskusijā eksperti vienojās, ka MI ir spēcīgs atbalsta rīks, taču tā nekritiska un nekontrolēta lietošana rada būtiskus akadēmiskus un pedagoģiskus riskus. Dalībnieki uzsvēra, ka MI var veicināt mācību procesa efektivitāti, personalizāciju un datu analīzi, tomēr tas nevar aizstāt kritisko domāšanu, zināšanu praktisku lietošanu un cilvēka briedumu. Pastāv risks, ka MI ļauj imitēt mācīšanos bez reālas izziņas, īpaši, ja uzdevumi nav skaidri definēti un personalizēti.

Viena no būtiskākajām atziņām - pasniedzēju nav iespējams aizstāt ne ar vienu tehnoloģisku risinājumu. Lai gan studentam ir pieejams gandrīz neierobežots informācijas resurss, bez pasniedzēja kā mentora, kurš studējošo izved cauri mācību procesam un palīdz nobriedināt personību, kvalitatīvs studiju process nav un arī nākotnē nebūs iespējams. Vienlaikus ir skaidrs, ka pasniedzēja loma transformējas - no zināšanu avota uz mentoru un mācību procesa vadītāju. MI laikmetā pasniedzēja galvenā vērtība ir spēja veidot kontekstu, rosināt diskusijas, piedāvāt praktiskus piemērus un attīstīt studentu spriestspēju.

Diskusijā tika norādīts, ka lielākā kļūda MI ieviešanā ir tā noliegšana vai formāla regulēšana bez praktiska skaidrojuma. Vadlīnijas ir nepieciešamas, taču ar tām vien nepietiek - būtiska ir arī kopīga ētiska izpratne un atbildība par MI izmantošanu. Aizliegt izmantot dažādus rīkus un resursus vairs nav risinājums. Katrā studiju nozarē jāmeklē savi “gudri” un atbilstoši risinājumi, kā MI rīkus integrēt mācību procesā. Integrācija nozīmē, ka MI rīki palīdz, tomēr neaizstāj domāšanu, analīzi, sadarbību un praktisku mācīšanos.

Noslēgumā tika secināts, ka augstskolu uzdevums MI laikmetā ir saglabāt uzticību diplomam, attīstīt plaši pielietojamas kompetences un nodrošināt jēgpilnu mācīšanos, kur tehnoloģijas kalpo cilvēka attīstībai, nevis to aizvieto.

Diskusija norisinājās Erasmus+ projekta EHEAII ietvaros. Šādas ekspertu diskusijas tiek rīkotas 6 valstīs – Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Spānijā, Itālijā un Slovēnijā. Pēc visu diskusiju noslēgšanas rezultāti tiks pakopoti u publicēti vienotā ziņojumā mājaslapā http://eheaii.eu

Diskusijā Latvijā piedalījās profesore Zane Driņķe, Biznesa augstskolas Turība rektore, asociētā profesore Evija Kļave, Biznesa augstskolas Turība prorektore studiju un akadēmiskajā darbā, asociētais profesors Jānis Pekša, Biznesa augstskolas Turība Informācijas tehnoloģijas fakultātes dekāns, profesore Elīna Gaile-Sarkane, Rīgas Tehniskās universitātes studiju prorektore, Guna Puce, Nodibinājuma "Mākslīgā intelekta centrs" direktore, Kaspars Kauliņš, biznesa attīstības vadītājs valodu tehnoloģiju uzņēmumā "Tilde", IT klastera padomes priekšsēdētājs un LIKTA padomes loceklis, kā arī Ilze Bārbale, Biznesa augstskolas Turība Studējošo pašpārvaldes viceprezidente.