Iegūstot Biznesa augstskolas Turība maģistra grādu biznesa vadībā, Thithuifiona Ngujena (Phoung Nguyen) nolēma palikt Latvijā. Pašlaik viņa strādā pārapdrošināšanas brokeru uzņēmumā un sapņo par savu uzņēmumu, kas iepazīstinātu vjetnamiešus ar Latvijā iegūstamo izglītību. Kādi bija iemesli, lai pārceltos uz Latviju, cik viegli cittautietim ir atrast darbu Latvijā un kāda ir viņas piecgades vīzija? Uz šiem un citiem jautājumiem atbild Turības absolvente no Vjetnamas.

Ar ko Jūs nodarbojaties pēc studiju beigšanas? Kāda ir Jūsu darba ikdiena?

Strādāju pārapdrošināšanas brokeru uzņēmumā Lloyd`s. Mani galvenie darba pienākumi ir līgumu sagatavošana, aktuālo jautājumu apspriešana ar vjetnamiešu klientiem, rēķinu izrakstīšana. Man patiesi patīk esošā darba vide, mani kolēģi, kuri ir ļoti laipni, jauki, kā arī izpalīdzīgi.

Kas Jūs aizrauj pārapdrošināšanas jomā?

Mana darba vide ir ļoti veselīga. Man ir brīnišķīgs izpilddirektors un vadītājs, kuri katru dienu māca man kaut ko jaunu. Esmu redzējusi, kā pārapdrošināšanas tirgus mainās zaudējumu, inflācijas, politikas, valdības regulējumu ietekmē. Šis darbs ir saistīts arī ar Vjetnamu - manu dzimteni. Katru dienu varu runāt un diskutēt ar vjetnamiešu klientiem, lai iegūtu vairāk darījumu. Turklāt esmu ļoti priecīga, ka vairākas reizes gadā varu ceļot, lai apmeklētu klientus Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, Singapūrā.

Kādi bija iemesli, kādēļ izvēlējāties studēt Turībā?

Nākotnē es sevi redzu kā uzņēmēju. Biznesa augstskola Turība ir viena no tām augstskolām, kas veiksmīgi attīsta biznesa vadību. Turklāt Turība ir koncentrējusies uz praktiskajām mācībām. Divu studiju gadu laikā man bija iespēja divus semestrus praktizēties uzņēmumos, kas deva lielu praktisko pieredzi.

Cik grūti vai viegli bija uzsākt dzīvi Latvijā?

Lai gan man nebija nekādas pieredzes dzīvojot ārzemēs, sākt dzīvot Latvijā bija ļoti viegli. Turības darbinieki mani atbalstīja visdažādākajos veidos – sniedza visu nepieciešamo informāciju, piedāvāja bezmaksas sagaidīšanu lidostā, rokasgrāmatu, kura paredzēta ārvalstu studentiem, kopmītnes, palīdzēja iegūt Latvijas tālruņa numuru, kārtot pagaidu uzturēšanās atļauju, Latvijas konta atvēršanu.

Kas bija vislielākais kultūršoks, sākot studēt Latvijā?

Vislielākais kultūršoks man bija par to, ka ir nepieciešams pieteikt vizīti, lai saņemtu pakalpojumu bankā, slimnīcā, imigrācijas nodaļā, pat skaistumkopšanas salonā. Manā dzimtenē tas notiek pilnīgi citādāk. Nav nepieciešams pierakstīties, lai saņemtu šāda veida pakalpojumus, es varu ierasties filiālē un pakalpojumu saņemt uzreiz.

Kā studijas ietekmējušas Jūsu karjeras virzību?

Studijas Turībā man ir devušas pārliecību par savu profesionālo karjeru. Esmu apguvusi soft skills (prezentācijas, komunikācija, komandas darbs), angļu valodas prasmes un profesionālās zināšanas, kuras ir ļoti noderīgas karjeras izaugsmei. Pateicoties šīm prasmēm, varu kvalitatīvāk attīstīties savā karjerā, it īpaši apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā.

Ja būtu jāatceras viena lieta no visa studiju procesa un laika Turībā, kas prātā palicis visspilgtāk?

Visvairāk no visa studiju laika, ko pavadīju Turībā, atmiņā palikuši brīnišķīgie kursabiedri un pasniedzēji. Studijas uzsāku Covid-19 pandēmijas laikā. Mums nebija iespējas mācīties klātienē, un pirmo semestri mācījos tiešsaistē no Vjetnamas. Tās ir atšķirīgas laika zonas, bet kaut kā man to visu izdevās saorganizēt. Mēs ar kursabiedriem un pasniedzējiem centāmies pierast pie tehnoloģijām, studijām tiešsaistē, dažreiz radās kādas tehniskās problēmas, bet tās tika profesionāli atrisinātas. Kopā mēs pārdzīvojām pandēmiju un pavadījām ļoti lieliskus studiju mirkļus.

Kur smeļaties iedvesmu?

Man ir trīsgades un piecgades plāni. Kad koncentrējos uz to sasniegšanu, rodas arī motivācija, iedvesma. Pabeidzot bakalaura studijas, trīs gadus strādāju savā dzimtenē. Tomēr, neredzot tur izaugsmi, meklēju iespēju pilnveidoties ārzemēs. Pašlaik mani visvairāk iedvesmojusi ir maģistrantūras pabeigšana Turībā, jo, iegūstot starptautisku maģistra grādu un strādājot starptautiskā vidē, oficiāli kļuvu par “starptautisku” personu. Mans pašreizējais plāns ir izveidot nelielu uzņēmumu, kas iepazīstinātu un reklamētu Latvijas izglītību vjetnamiešiem, lai, sadarbojoties ar augstskolām, spētu konsultēt un motivēt vjetnamiešu studentus izvēlēties studēt šeit. Es labprāt dalītos ar cilvēkiem, īpaši vjetnamiešiem, savos studiju stāstos.

Vai redzat sevi Latvijā arī pēc pieciem gadiem?

Jā, sevi Latvijā redzu arī pēc pieciem gadiem. Es vēlētos iegūt vairāk starptautisko darba pieredzi apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā. Vēl vēlētos iegūt B1 latviešu valodas līmeni, kas mani patiesi ir iedvesmojis komunicēt ar vietējiem cilvēkiem un censties labāk izprast Latvijas kultūru, lai varu veiksmīgāk reklamēt Latvijas izglītību vjetnamiešiem un redzēt, cik augošs ir studentu skaits Latvijā.

Kas ir Jūsu mīļākā vieta uz pasaules?

Šī būs ļoti dīvaina atbilde no manas puses, bet mana mīļākā nodarbe ir ceļot un apciemot, nevis palikt uz ilgāku laiku. Ja jānosauc kāda sev tuva vieta, es teiktu, ka tā ir Maya Bay, Koh Phi Phi, Taizemē. Esmu liela pludmaļu un jūras vietu cienītāja. Man patīk peldēties, sauļoties un baudīt jūras veltes. Pēc manām domām, Maya Bay līcis ir satriecoši skaists galamērķis. Tas ir aizsargāts līcis ar baltu smilšu gredzeniem, ko ieskauj mangrovju audzes un augstās kaļķakmens sienas, kuru klāj bieza lapotne. Tajā ir sastopami krāsaini koraļļi, kā arī eksotiskas zivis dzidrā ūdenī. Šī vieta ir brīvdienu paradīze.

Vai kā ārzemniecei bija viegli atrast darbu Latvijā?

Tas ir atkarīgs no prasmēm un zināšanām, no tā, ko cilvēks spēj piedāvāt darba devējiem. Protams, tas ir arī atkarīgs no dažādu nozaru darbinieku pieprasījuma. Esmu sapratusi, ka IT, finanšu, pārtikas ražošanas, banku, loģistikas, digitālā mārketinga un medicīnas nozarē ir augstākas prasības attiecībā uz pieņemšanu darbā. Es varētu teikt, ka Latvija ir diezgan atvērta jauniem darbiniekiem, un tā ir viena no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē. Tādēļ ārzemniekiem darba iespēju ir vairāk. Mūsu pienākums ir cītīgi mācīties, strādāt, iegūt lielāku pieredzi, lai darba intervijās būtu pārliecinoši.

Ko no latviešu kultūras esat pārņēmusi savā ikdienā?

Es strādāju starptautiskā vidē, bet mans galvenais birojs atrodas Latvijā. Interesanti ir tas, ka latvieši brīvi runā gan krievu, gan latviešu valodā. Reizēm mēs kopīgi gatavojam ēdienus, man ļoti garšo daži latviešu deserti - saldais biezpiena pīrāgs, buberts, medus kūka, riekstiņi, torte "Cielaviņa". Turklāt esmu pieradusi, ka Latvijā jāpiesakās, lai saņemtu pakalpojumus. Visbeidzot, esmu sapratusi, ka vietējie iedzīvotāji ir ļoti uzticami un paļāvīgi.