Starptautiskās krāpniecības shēmās internetā no Latvijas iedzīvotājiem pērn izkrāpti vairāk nekā 14,5 miljoni eiro, tā liecina Valsts policijas apkopotā statistika. Bet realitātē cipari varētu būt vēl lielāki, jo ne visi cietušie ziņo par krāpšanu tiesībsargājošām iestādēm.

Biznesa augstskolas Turība lektors, uzņēmuma “Tet” IT drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis skaidro, ka kiberuzbrukuma riskam ir pakļauts ikviens, kurš lieto internetu un tam pieslēgtās dažādās ierīces, tai skaitā Wi-Fi rūteri, tādēļ Uldis sniedz ieteikumus, kā labāk sevi pasargāt no krāpnieciskām darbībām.

Pārbaudi informāciju vairākās vietnēs un salīdzini

Vispirms pārliecinies, vai vietne, kuru apmeklēji ir īstā, par kuru uzdodas, varbūt pietrūkst nosaukumā kāds burts vai ir ievietota domu zīme. Varbūt nonāci vietnē, uzklikšķinot uz reklāmas sociālajā tīklā, ziņu lapā vai saņemtās saites e-pastā? Šajā gadījumā pārbaudi veic trīs reizes rūpīgāk! Informācija un piedāvājumi visbiežāk ir publicēti arī citās vietnēs, kurās viņi pērk reklāmu vai kādu citu reklāmas pakalpojuma paveidu, tādēļ rodas lielāks uzticamības faktors, jo citas vietnes nepārpublicēs nepatiesu un neatrunātu informāciju, kā arī tās tiek apsekotas, lai viss publicētais būtu patiess un īsts.

Neuzķeries uz piedāvājumiem, kas izklausās pārāk labi

Cilvēki mūsdienās ir ļoti naivi, cerot, ka tieši viņam tiks piešķirtas labākās atlaides un piedāvājumi, kā arī pakāpeniski atgādina par to, lai nenokavē šo grandiozo piedāvājumu – Tikai šodien! utt. Informāciju vienmēr par piedāvājumiem var atrast uzņēmuma mājaslapā, sociālajos tīklos un citos uzņēmuma komunikācijas kanālos, neuzticies kāda cita piedāvātajam šī uzņēmuma vārdā. Atceries – arī noziedznieki mēdz informāciju izplatīt dažādās interneta vietnēs. Vari izmantot arī uzņēmuma uzziņas tālruni un pārliecināties par informācijas patiesību.

Nedod personīgus datus vietās, kur tas absolūti nav nepieciešams

Personīgus datus un informāciju interneta vidē vajadzētu atstāt tikai, kad tas ir absolūti nepieciešams un arī tad, kad tos vadiet kaut kur, pārliecinieties vai mājaslapā ir sniegta informācija par uzņēmumu, vai ir ievietota personas datu apstrādes/privātuma politika, paskaidrots, kādiem mērķiem tiks ievākti un apstrādāti dati. Politikas esamība mājaslapā sniedz mazu drošības sajūtu par to, ka mūsu dati būs droši uzglabāti un netiks izpausti. Krāpnieki, protams, var ievietot savā krāpnieciskajā vietnē vislabāko drošības politiku, un mēs tai varam ticēt vai neticēt, bet, ja reāls uzņēmums nav sniedzis informāciju par sevi un to, ko viņš darīs ar jūsu datiem, tad ar šo uzņēmumu nav labi. Mazticams, ka tas spēs parūpēties par jūsu datu aizsardzību.

Seko līdzi un esi gatavs reaģēt

Seko līdzi, kas notiek ar interneta vietnēm, kuras lieto un kas notiek ar tur atstātiem taviem datiem. Vai vietnes/uzņēmumi nav iesaistīti dažādos skandālos, varbūt ir bijušas datu noplūdes? Katrai precei ir savs pircējs, un arī informācija par mums ir, un tai ir pircēji. Mēs nedrīkstam domāt, ka mūsu dati, piemēram, e-pasts, telefona numurs vai skola, kurā esam mācījušies ir kaut kas nesvarīgs. Jo vairāk informācijas kibernoziedznieki var iegūt par mums, jo mērķētāki un veiksmīgāki var būt to kiberuzbrukumi un krāpšanas pret mums. Pārdomā, kādus datus par tevi visdrīzāk jau zina noziedznieki.

Ieguldi un pārliecinies, ka aizsargprogrammas ir atjauninātas un strādā

Kibernoziegumu kāpums pēdējo gadu laikā ir audzis, pateicoties tehnoloģiju straujajai attīstībai – mēs kļūstam atkarīgi no tām. Attīstās arī aizsardzībai pret kibernoziegumiem izmantojamie rīki. Mazs ieguldījums aizsargprogrammatūru iegādē un pārliecināšanās, ka tā strādā, mazinās kibernoziegumu iestāšanās varbūtību. Ugunsmūris, antivīrusa aizsardzība, WEB filtra programmatūra vai ieslēgts “safe browsing” režīms pārlūkprogrammā, iespējams, pasargās tevi no lielām nepatikšanām.