Viedokļraksti

09.03.2020

Tūrisms turpināsies – ceļosim arī nākotnē!

Ēriks Lingebērziņš
Asoc. profesors

Pēdējās nedēļas laikā plašsaziņas līdzekļos var lasīt par ieteikumiem izvairīties no konkrētu valstu vai reģionu apmeklēšanas, kā arī papildus drošības un kontroles mehānismiem lidostās. Aviosabiedrības samazina reisu skaitus uz skartajiem reģioniem vai piedāvā pārreģistrēt savus lidojumus. Biznesa augstskolas Turība asociētais profesors Ēriks Lingebērziņš skaidro, ka šī krīze tūrismā var kalpot par mācību stundu tūrisma nozares uzņēmumiem, vienlaikus atgādinot, ka tas nav pirmais, un visdrīzāk arī ne pēdējais satricinājums, ko pasaules vēsturē piedzīvo tūrisms. Eksperts aicina satrauktos ceļotājus neļauties viltus ziņu radītajai panikai un rūpīgi izvērtēt ziņu avotus.

11. septembris, Islandes vulkāns un citas krīzes

Situācija ar koronavīrusu un tā radītajiem zaudējumiem visai pasaules tūrisma nozarei, arī Latvijai, skaidri parāda, cik būtiskas ir spējas darboties krīzes situācijās, kā arī komunikācijas prasmju pārvaldīšana. Protams, šobrīd ir ievērojami pieaugusi tūrisma nozares darbinieku slodze, no nākas skaidrot situāciju klientiem, informēt viņus par izmaiņām un meklēt risinājumus. Situācija ir arī iezīmējusi, cik būtiska ir komunikācija ar katru klientu un sabiedrību kopumā, jo pēc pirmajām ziņām par vīrusu Itālijas reģionos, visa Latvijas tūrisma nozare cieta neziņā un skaitīja zaudējumus. Es aicinātu neļauties panikai, negausties par radušos situāciju un atcerēties, ka pasaules vēsturē, šis nebūt nav pirmais šāda veida gadījums, lai gan, iespējams, ir lielākais. 2001. gada 11. septembrī pasauli satricināja iespējams viens no lielākajiem teroraktiem pasaules vēsturē, 2008. gadā triecienu deva ekonomiskā krīze, bet 2010. gadā Islandes vulkāns Eijafjadlajegidla, kura nosaukumu daudzi bija spiesti iemācīties, paralizēja Eiropas gaisa satiksmi. Visus šos notikumus pasaules tūrisms spēja pārdzīvot, atkopties no zaudējumiem, radīt jaunus piedāvājumus un turpināt būt viena no augošākajām un dinamiskākajām nozarēm pasaulē. Tieši tāpat būs arī ar koronavīrusu!

“Aizslēgt” lidostu nav risinājums

Nevajag ļauties paniskām idejām, piemēram, aicinājumam aizslēgt lidostu un “nelaist” nevienu valstī. Atcerēsimies, ka tikai 2019. gadā ārvalstu tūristi Latvijā iztērēja 800 miljonus eiro. Viens ārvalstu tūrists Latvijā pavada vidēji divas naktis un kopumā gadā ir aptuveni 2,85 miljoni viesu. Protams, ja tikai 10% no viņiem neatbrauks vīrusa dēļ, ekonomika zaudēs 80 miljonus un tūrisma nozare sajutīs sekas. Tāpēc uzņēmējiem jau šobrīd jābūt skaidram plānam, kā nopelnīt vairāk tad, kad vīrusa radītā panika beigsies? Kā rāda pētījumi, atkopšanās periods pēc krīzēm tūrisma nozarē parasti noris veiksmīgi.

Plānot 2020. gada rudens ceļojumus

Krīzei beidzoties, ceļotāji noteikti pārvērtēs izvēlētos galamērķus. Pieļauju, ka daļa tūristu kādas eksotiskas Āzijas valsts vietā izvēlēsies doties uz Palangu. Arī Ķīnas vietā daļa dos priekšroku ceļojumiem Eiropas ietvaros. Tas, ko tūrisma uzņēmumi var darīt jau šobrīd, ir 2020. gada rudens/ziemas ceļojumu izstrāde un piedāvāšana klientiem tad, kad klients būs gatavs redzēt piedāvājumus un ieklausīties savu ceļojumu aģentu stāstījumā. Ja panikas radītajā ietekmē vasarā kāds izvēlēsies palikt Latvijā, tas nozīmē, ka cilvēkiem būs daudz lielāka rocība un vēlme ceļot rudenī un ziemā. Uzņēmējiem noteikti jāpārdomā gan cenu un nosacījumu politika, sperot soli tuvāk klientiem, gan jārada vieglāki nosacījumi izmaiņām un jaunām rezervācijām.

Ceļošana nav aizliegta

Vēlos uzsvērt, ka ceļošanu neviens nav atcēlis arī šobrīd. Tā nav aizliegta! Iedzīvotājiem, kuri ilgstoši plānojuši doties atpūtā vai kādā citā braucienā, nav pamata apsvērt domu neceļot. Neviens tūrisma nozares uzņēmējs nav tik traks un iracionāls, lai apzināti sūtītu savu klientu briesmās. Tūrisms ir reputāciju bizness, kurā nekāda īslaicīga peļņa nav tā vērta, lai riskētu ar uzņēmuma darbību nākotnē, tāpēc tūrisma firmas pārdod tikai tos ceļojumus, kas ir droši, informējot klientu par visiem iespējamiem riskiem.

Izvērtēt ziņas un to avotus

Visbeidzot, es aicinātu gan ceļotājus, gan tūrisma nozares uzņēmumu pārstāvjus sekot līdzi īstām ziņām, nevis ļauties viltus ziņu panikai. Vērtēt un analizēt, ar kādām ziņām dalāmies sociālajos tīklos un uz kādiem informācijas avotiem atsaucamies. Būsim piesardzīgi un racionāli, domāsim vairākus soļus uz priekšu, bet neradīsim paniku tur, kur tai nav pamata!

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai sniegtu Jums vislabāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Nospiežot “Piekrītu” vai turpinot pārlūka sesiju, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Sīkdatņu izmantošanas kārtība.

Piekrītu