Viedokļraksti
Pētījumos un analīzē balstīti lēmumi par nākotnes attīstību
Par Latvijas ilgtermiņa attīstības scenāriju modelēšanu, pielietojot Latvijā pagaidām vēl salīdzinoši jaunu metodi – nākotnēšanu, saruna ar Biznesa augstskolas Turība rektori Zani Driņķi un Latvijas Universitātes profesoru un domnīcas LaSER valdes priekšsēdētāju Dauni Aueru.
Jau otro gadu jūs, Driņķes kundze, organizējāt nozares un publiskās pārvaldes līderu stratēģisko diskusiju Nākotnēšanas pēcpusdiena, nostiprinot tradīciju vienkopus pulcēt biznesa un valsts pārvaldes domātājus, lai kopīgi veidotu nākotnes attīstības vīziju. Šogad pasākuma virstēma bija Publiskā un privātā sektora sadarbības iespējas. Kā redzams no pasākuma programmas, diskusijas tika strukturētas trīs tematiskajos blokos: Kultūra, izglītība un zinātne, Tieslietas un iekšlietas, Satiksme un transports. Attiecīgi tad dažādu jomu, sektoru un virzienu eksperti diskutēja par šīm tēmām. Pastāstiet, lūdzu, kāds ir šo pasākumu mērķis? Kāpēc izvēlējāties tieši šādu vārdu nākotnēšana? Tas ir kas līdzīgs futuroloģijai?
Daunis Auers: Sākšu tad ar pašu šo terminu. Nākotnēšana ir jauns latviešu vārds, kas ir analogs angļu vārdam foresight, taču, tā kā to nevar iztulkot tieši, lietojam vārdu nākotnēšana. Turklāt foresight nav gluži tas pats, kas futuroloģija, ko varētu dēvēt par populāro zinātni, bet foresight ir vairāk tāda zinātniska pieeja, ko izmanto valdības un lielie uzņēmumi mūsdienās.
Viss raksts šeit.