Nodokļu nemaksāšana kā dzīves filozofija

Ieva Bruksle

Vakar "ABLV Bank" centrālajā ēkā tika veiktas kratīšanas saistībā ar 50 miljonu eiro legalizāciju. Tas notika nepilnu nedēļu pēc publiskotā Eiropas Padomes komitejas “Moneyval” progresa ziņojuma, kurā eksperti vērtēja Latvijas normatīvā regulējuma noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā un norādīja, ka Latvijas novērtējums 11 rekomendāciju izpildē ir uzlabots, tomēr vienlaikus Latvijai tika atstāts uzraudzības statuss. Lai gan pēc “Moneyval” ziņojuma premjers Krišjānis Kariņš un finanšu ministrs Jānis Reirs pauda gandarījumu par Latvijas paveikto cīņa ar naudas atmazgāšanu, šādas situācijas apliecina, ka valsts iekšienē paši nespējam sakārtot finanšu un banku sektoru, tāpēc starptautiskā uzraudzība ir nepieciešama, norāda Biznesa augstskolas Turība prodekāne Ieva Bruksle.

Mainīt sabiedrības attieksmi

“Moneyval” ziņojums, protams, vērtējams pozitīvi, tomēr mums jāturpina būtiski uzlabot spēju cīnīties ar finanšu noziegumiem. Ikvienas izmaiņas prasa laiku, tomēr finanšu noziegumu mazināšanas jomā jāstrādā arī pie domāšanas maiņas kopumā. Šobrīd valstī ir plaši izplatīta nodokļu nemaksāšanas filozofija, ko sekmē dažādi neracionāli vai neskaidri nodokļu naudas izlietošanas gadījumi. Ja sabiedrība redzēs aizvien racionālāku un caurspīdīgāku valsts līdzekļu izlietojumu, pakāpeniski mainīsies arī attieksme pret nodokļu maksāšanu.

Sadarbība vai represijas?

Ir būtiski saprast, ka Latvijā nav nedz sliktākā nodokļu sistēma, nedz augstākie nodokļi, jautājums drīzāk ir par sistēmas vienkāršošanu un valsts iestāžu attieksmes maiņu pret nodokļu maksātājiem. Esmu pārliecināta, ka virknē gadījumu sadarbības gaisotnē būtu iespējami produktīvāki risinājumi, nekā ar sodiem. Īpaši attiecībā uz gadījumiem, kad cilvēki nokļuvuši nodokļu parādnieku sarakstā nezināšanas vai pieredzes trūkuma dēļ.

Noķēra, parādīja un atlaida

Sabiedrības kopējo noskaņojumu mainītu arī tas, ja par neracionāli vai pat nelikumīgi izlietotiem līdzekļiem un citiem finanšu pārkāpumiem tiktu piemērota reāla atbildība. Spilgts piemērs ir ASV sankciju sarakstā iekļautais Aivars Lembergs, kura sāgai sabiedrība seko līdzi teju vairākās paaudzēs. Un, ja vēl šo gadījumu kāds varētu nodēvēt par vienas pašvaldības atstādinātā vadītāja stāstu, tad par situāciju ar korupcijā apsūdzēto Latvijas Bankas vadītāju gribētos jautāt – kas tas bija? Šobrīd nav pat zināms, kas atsāksies tiesvedība konkrētajā lietā, rezonanse ir noklususi un tas tikai vairo sabiedrības nihilismu. Manuprāt, ja tiesībsargājošās iestādes rosina tiesvedības uzsākšanu, jābūt racionāliem un pamatotiem argumentiem, turklāt gadījumos, kad tiesvedība tiek uzsākta, sabiedrība ir jāinformē arī par tās iznākumu, lai kāds tas arī būtu. Pretējā gadījumā sabiedrības veidojas priekšstats, ka pat šādi skaļi gadījumi tiek paslaucīti zem paklāja. Ne velti interneta jokdari smīkņā, ka korupcijas novēršana Latvijā ir kā makšķerēšana National Geographic raidījumos – noķēra, parādīja un atlaida.

Ātras pārmaiņas nav iespējamas

Atsaucoties uz jau pieminēto Lemberga gadījumu, premjers ir norādījis, ka tas apliecinājis Latvijas spēju reaģēt un sadarboties starptautiski. Vai varbūt šis gadījums apliecināja, ka mums ir nepieciešama starptautiska uzraudzība un varam reaģēt tikai pēc ārēja impulsa saņemšanas? Pārmaiņas Latvijas finanšu un banku sektorā ir ļoti nepieciešamas, tomēr intensīvi un īsā laika periodā īstenot radikālas pārmaiņas, diemžēl, nav iespējams. Tas prasa laiku. Un vēl procesu sakārtošanai nepieciešama politiskā griba. Neskaitāmi gadījumi gan ir pierādījuši, ka tās mums ļoti trūkst.

Konkrēta atbildīgo iestāžu rīcība

Finanšu noziegumu apkarošanā pārmaiņām jānāk no abiem virzieniem – sabiedrībai jāredz konkrēta atbildīgo iestāžu rīcība un amatpersonu politiskā griba, savukārt mums – iedzīvotājiem – jāmaina domāšana, kopumā atmetot ideju par nodokļu nemaksāšanu. Šobrīd ir izveidojusies liela plaisa starp nodokļu maksātājiem, arī uzņēmējiem, un tiem, kuri pieņem lēmumus par šo līdzekļu izlietojumu. Iedzīvotāji un uzņēmēji neapsvērs domu par nodokļu nemaksāšanu, ja skaidri apzināsies – šādi mēs apzogam paši sevi. Kamēr šādas pārliecības nav, aizvien tiks atrasti veidi, kā lielākos vai mazākos apjomos apiet sistēmu.