NFT - digitāls zvērs digitālā vidē?

Jānis Pekša

Pērn nu jau visa pasaule runāja par to, kas ir NFT un kā to pirkt un pārdot. Pēc idejas tas var būt jebkas digitāls, kam ir vērtība, taču pārsvarā par to tiek spriests digitālās mākslas šķērsgriezumā, jo arī NFT, tāpat kā parastas gleznas vai vinila plates, var kolekcionēt un pārdot tālāk, cerams, pat ar uzviju. Konkrētā NFT iegāde ļauj pircējam ne tikai lielīties, piemēram, ar digitālu mākslinieka radītu bildi vai to kopumu, bet arī būt tā vienīgajam īstajam īpašniekam, lai gan atšķirībā no reālām gleznām muzejos kopija var būt tikpat laba kā oriģināls.

Atnācis uz palikšanu?

NFT jeb “Non-fungible token” latviski tulko kā neaizstājamus blokķēžu žetonus, neaizstājamas digitālās vienības vai neaizvietojamas datu vienības, jo tas viss mums vēl ir tik jauns, ka neesam vienojušies par pareizo nosaukumu. Šajā gadījumā dēvēšu tos par neaizstājamiem žetoniem, jo, manuprāt, par NFT jādomā kā par retām kartītēm – tās vari mainīt vienu pret otru, bet atpakaļ nesaņemsi tieši to pašu. Kamēr vienu Bitcoin var mainīt pret otru Bitcoin, šeit nenotiek vienādu vienību apmaiņa. Katrā žetonā ir “iekaltas” autortiesības par šo konkrēto digitālo vienību. Vai citi tāpat varēs nospiest “save” un bez maksas iegūt to, ko citi pērk par lielu naudu? Jā, par brīvu var lejupielādēt, toties tas nekādi nenorāda, ka esat īpašnieks un varat iegūt kādu labumu no tā.

Digitāls zvērs digitālā vidē

NFT pārsvarā ir daļa no kriptovālūtas Ethereum blokķēdes. Ethereum ir kriptovalūta, tāpat kā Bitcoin. NFT ir kā personas kods, kas tiek piešķirts digitālām lietām, un to lielākoties pērk, izmantojot Ethereum kriptovalūtu. Arī pēc pirkuma jārēķinās ar izdevumiem, jo tas tiek glabāts digitālajā maciņā, par kuru, protams, jāmaksā. Vai NFT ir uz palikšanu? Tas vēl nav zināms, jo 2009. gadā kriptovalūtas arī neuztvēra nopietni. NFT ir jauns veids kā skatīties uz digitālajiem resursiem, ievērojot reālajā dzīvē eksistējošās autortiesības. Ja domājam par NFT šādā griezumā, tad tas ir labs veids kā nopirkt, piemēram, digitālu mākslu un būt tās īstais un vienīgais īpašnieks, jo pārējie var tikt vien pie bezvērtīgas kopijas, ja, protams, oriģināldarba autors ir ar mieru. Tas ir tāpat, kā pašam iegādāties kvalitatīvu slavenas gleznas atdarinājumu - varbūt izskatīsies tāpat, taču ir zināms, ka tas tomēr nepieder pilnvērtīgi, līdz arī šīs kopijas cena un vērtība nebūs ne tuvu oriģinālam. Tā varētu būt mūsu nākotne - par digitālu naudu pērkam digitālu preci un glabājam to piemērotā digitālajā vidē.

Miljoni par to, ko nekad nevarēsi aptaustīt

Neaizstājamie žetoni jau tagad pasaulē tiek pirkti un pārdoti par miljoniem. Piemēram, anonīma digitāla mākslinieka radīto NFT “The Merge” 2021. gada decembrī pārdeva par 9,8 miljoniem dolāru. Tas ir gandrīz miljards par trīs baltām sfērām uz melna fona. Šādu apjomīgu darījumu nav mazums, un ne tikai mākslinieki un slavenības, bet arī kompānijas un pat visā pasaulē pazīstami zīmoli steidz radīt un piedāvāt savus NFT. Šim nolūkam reizēm pat tiek izmantots arī mākslīgais intelekts. Tie lielākoties pastāv mākslas, kā arī mūzikas formā, taču var būt jebkas digitāls, kas var tikt uzskatīts par vērtību. AirBaltic kā pirmā lidsabiedrība pasaulē izdeva NFT ar savām lidmašīnām, ielu mākslinieks “Kiwie” izdeva jau savu ceturto NFT kolekciju, kā arī nesen tapa zināms, ka izveidota pašmāju kriptomākslas kolekcija “300 latvieši”, kas ir veidota no dažādiem Latvijā zināmiem tēliem un personībām.
Ja cilvēki un mākslīgais intelekts var ražot NFT, tad kā iespējams, ka tas tiek pārdots par tik lielām summām? Šeit būtu jāatceras, ka smalkmaizītes mājās var taisīt ar rokām un darīt visu pats, bet var nopirkt arī speciālām ražošanas iekārtām gatavotas no veikala. Ja abi rezultāti indivīdam liekas vienlīdz vērtīgi, tad tam vairs nav lielas nozīmes. Ja jāatbild uz jautājumu, kāpēc šie neaizstājamie žetoni var maksāt tik dārgi - digitālā pasaule tagad ir teju neatdalāma no mūsu dzīvēm. Vēloties, lai digitālajā pasaulē kaut kas ir tikai un vienīgi mūsu, piemēram, “Gucci” GIF (grafikas apmaiņas formāts - attēla formāts, kas atbalsta animētus attēlus) vai “Logana Pola” kartīte - tad atliek vien to iegādāties par prasīto cenu, skaidrs, ka šajā gadījumā nebūsim oriģināldarba īpašnieki ar šiem minētajiem nosaukumiem.

Nav pasargāts no bitu puves

NFT darbojas kā jebkurš cits spekulatīvs digitāls aktīvs, kuru var pirkt ar cerībām, ka tā vērtība pieaugs un to būs iespējams pārdot par lielāku summu, kā pirkšanas brīdī. Tehniski jebkurš var radīt un pārdot NFT, prasot par to jebkuru valūtu. Tāpat kā kriptovalūtas, arī NFT var nozagt, un tā drošība atkarīga no tā, cik labi konkrētais žetons tiek glabāts no digitālajiem garnadžiem, kuri nereti par nozagto pieprasa arī izpirkuma maksu. Jo dārgāks guvums, jo lielāka nauda īpašniekam jāatdod par tā atgūšanu. Vai digitālā māksla, tāpat kā gleznas, būs pieejama pēc pārsimts gadiem? Iespējams, taču arī tā var sabojāties kā mitrā telpā pie sienas piekārts klusās dabas attēlojums eļļas krāsās. NFT kvalitāti laika gaidā var ietekmēt „bitu puve” (lēna programmatūras kvalitātes pasliktināšanās laika gaitā), veca faila formāta neatbalstīšana, mājaslapas darbības pārtraukšana, īpašnieka NFT glabāšanas maciņa paroles aizmiršana.