Loģistikas izaicinājumi: vai atgriezīsimies pie pasta baložiem?

Rosita Zvirgzdiņa

Transports ir stratēģiska ES ekonomikas nozare, kas tieši ietekmē visu ES iedzīvotāju ikdienu un nodrošina preču plūsmu pie patērētājiem no vairāk nekā 11 miljoniem ES ražotāju un izgatavotāju. Laba transporta sistēma ir Eiropas integrācijas stūrakmens, jo pārdomāti, ilgtspējīgi un pilnībā savstarpēji savienoti transporta tīkli ir nepieciešams nosacījums Eiropas vienotā tirgus izveides pabeigšanai un pareizai darbībai.

Arī Latvijā, tāpat kā citur Eiropā un pasaulē, transporta nozare ir viena no stratēģiski nozīmīgākajām tautsaimniecības nozarēm. Transporta infrastruktūra, kā arī transporta un loģistikas pakalpojumi atstāj tiešu iespaidu uz konkurētspēju un ekonomikas izaugsmi, radot priekšnosacījumus citu nozaru attīstībai un investīciju piesaistei, dodot būtiskus ieņēmumus no eksporta pakalpojumiem un radot pozitīvu ietekmi uz valsts attīstību kopumā.

Loģistikas un transporta nozare šobrīd saskaras ar vairākiem globāla mēroga izaicinājumiem. Pašreizējās situācijas (Covid-19, resursu trūkums un aizvien pieaugošais pieprasījums pēc izejvielu ātras piegādes rūpniecības sektorā) mainīgie apstākļi neļauj skaidri prognozēt nozares tālāko attīstību. Valstu mērķtiecīgā apņemšanās doties Eiropas Zaļā kursa vai, pareizāk, darījuma (“Green Deal”) virzienā uzliek savus pienākumus turpmākajā nozares attīstības stratēģijā, savukārt globālā ģeopolitiskā situācija sajauc kārtis pavisam, liekot nozares tirgus dalībniekiem pielāgoties aizvien jauniem spēles noteikumiem. Šobrīd spēles noteikumus liek pārskatīt arī nebijuši augstās degvielas cenas.

No kā gatavs atteikties patērētājs?

Tāpat kā ikvienu citu nozari, Krievijas agresija Ukrainā bez ietekmes nav atstājusi arī loģistiku. Loģistika ir cieši saistīta ar transporta izmaksām, kas liek izdarīt izvēli par labu vienam vai citam transporta veidam. Šobrīd, kad piedzīvojam vēsturiski augstākās degvielas cenas, rodas virkne jautājumu par to, kādu ietekmi tas atstās uz loģistikas nozari. Protams, gala pircējam jau būtībā vienalga, vai viņa iemīļoto preci atved pa dzelzceļu, gaisu, jūru vai auto kravu pārvadājumos, galvenais – lai preces cena būtu pieņemama un viņa ienākumiem atbilstoša.

Pircējam šobrīd jāsamierinās ar to, ka ikdienas pārtikas preces vairs nevar nopirkt par tādām pašām cenām kā pirms pusgada, kad daudzi vēl pat nenojauta par iespējamo Krievijas agresiju Ukrainā. Tomēr – pie kāda cenu sliekšņa patērētājs atteiksies no kādiem līdz šim iemīļotiem produktiem, bez kuriem, kā izrādīsies, tomēr var iztikt? Tas šobrīd paliek atklāts jautājums. Visticamāk, nevarēsim atteikties no pirmās nepieciešamības precēm, bet no luksusa precēm un ceļojumiem. Šobrīd patērētāja redzeslokā ir jautājums par to, kā mēs apkurināsim savas mājas.

Turklāt Krievijas naftas embargo rada ietekmi ne tikai uz naftas cenām, bet arī uz šīs pašas naftas/degvielas loģistikas izmaksām. Līdz šim zemākās loģistikas izmaksas bija naftai no Krievijas, bet, ja turpmāk nafta būs jāpiegādā no attālākiem reģioniem, tas sadārdzinās izmaksas. Tas viss kopā sadārdzina arī degvielas cenas degvielas uzpildes stacijās. Kā pauduši eksperti, šobrīd nav pamata optimistiskām prognozēm par degvielas cenu strauju samazināšanos.

Kravu diversifikācija

Ņemot vērā šo situāciju, domājams, neviens neņemas droši prognozēt, kurš pārvadājumu veids varētu būt mazāk riskants. Tāpēc svarīgi orientēties uz kravu diversifikāciju, piesaistīt jaunas specifiskas nišas kravas, attīstīt prāmju satiksmi, kruīzu satiksmi, pievienotās vērtības pakalpojumus un industrializāciju ostās, stiprināt pakalpojumu konkurētspēju, attīstot digitalizāciju un ieviešot arvien vairāk videi draudzīgus loģistikas risinājumus. Nākotnē viens no svarīgākiem kritērijiem loģistikā būs, cik pakalpojumi ir videi draudzīgi. Tiesa, šis jautājums kara apstākļos šobrīd varbūt nav dienaskārtības pirmais jautājums, tomēr jāsaprot, ka ES savas prasības attiecībā uz emisiju samazināšanu nav atcēlusi.

Pašlaik jau ir daudz paveikts pievienotās vērtības kāpināšanai ostās, tiek sniegti dažādi kravu apstrādes pakalpojumi un attīstīti daudz jauni ražošanas uzņēmumi. Dzelzceļa jomā veiktas būtiskas optimizācijas un izmaksu samazināšana. Latvijas pasts sekmīgi attīstījis e-komercijas preču tranzītu.

Jāņem vērā esošas tendences, tomēr labas kaimiņattiecības un ekonomiskās sadarbības veicināšana ar kaimiņvalstīm joprojām ir ļoti svarīga. Ir svarīgi piesaistīt kravu plūsmas no Ķīnas un citām Āzijas valstīm, attīstīt šo preču konsolidācijas un distribūcijas pakalpojumus. Nepieciešams vienkāršot dažādu atļauju saņemšanu būvniecības un vides jomā.

Transformējas arī loģistikas darba tirgus

Tā kā Covid-19 krīze paātrināja ekonomikas digitalizācijas tendences un darbavietu automatizāciju, jaunā darbavietu/prasmju struktūra vairs nav gluži tāda, kāda tā bija pirms krīzes. Darbavietu skaits var arī neatgriezties pirmskrīzes līmenī, un nozares izaugsme vairāk būs balstīta produktivitātes pieaugumu.

Demogrāfijas procesi nākamajos gados turpinās uzturēt spriedzi darba tirgū, līdz ar to atsevišķās transporta nozares specialitātēs darbaspēka nepietiekamība var būt vērojama jau ātrāk – smago kravas automobiļu un autobusu vadītāji, kuģu un gaisa kuģu vadītāji un tehniskie speciālisti, dzelzceļa un kuģu mehāniķi un remontatslēdznieki, transporta inženiermehānikas speciālisti.

Gan vidējā, gan ilgtermiņā darbaspēka pieprasījums transporta un loģistikas nozarē turpinās pārstrukturēties par labu augstākās kvalifikācijas specialitātēm. Tāpat sagaidāms darbaspēka pieprasījuma pieaugums gan pēc speciālistiem ar augstāko izglītību, gan profesionālo vidējo un arodizglītību. Pieprasījums samazināsies pēc darbiniekiem ar vidējo vispārējo izglītību – vairāk nekā 1/3 (34%) no transporta un loģistikas nozares profesijās nodarbinātajiem 2019. gadā bija vidējā vispārējā izglītība.

Gan vidējā, gan ilgtermiņā var veidoties darbaspēka iztrūkums pēc speciālistiem ar vidējo profesionālo vai arodizglītību “Transporta pakalpojumu” un “Mašīnzinību (Mehāniskie transportlīdzekļu, kuģu un gaisa kuģu)” izglītības programmu grupās, kā arī augstāko izglītību “Transporta pakalpojumu” izglītības programmu grupā. Vienlaikus darbaspēka pārpalikums var veidoties augstākās izglītības programmu grupā “Mašīnzinību (Mehāniskie transportlīdzekļu, kuģu un gaisa kuģu)”.

Ņemot vērā visus šeit izklāstītos faktorus, jāsecina, ka loģistikas nozare, kas veido būtisku daļu Latvijas iekšzemes kopproduktā un ir nozīmīga tautsaimniecības sastāvdaļa, saskaras ar lieliem izaicinājumiem, tādēļ izšķiroša būs šajā nozarē strādājošo uzņēmēju spēja elastīgi sekot šīm pārmaiņām un prognozēt labākos rīcības modeļus. Ņemot vērā, ka uzņēmēji ir guvuši rūdījumu gan kovida krīzes laikā, gan šobrīd, pārvarot Krievijas agresijas Ukrainā radītos izaicinājumus, esmu pārliecināta, ka atgriezties pie pasta baložiem mums nevajadzēs.