Viedokļraksti

13.09.2022

Latvija kā pasaulē pievilcīgs studiju galamērķis

Imants Bergs
Biznesa augstskolas Turība valdes loceklis Augstākās izglītības eksporta apvienības valdes priekšsēdētājs

Latvijas augstākās izglītības līmenis uz pasaules kopējā fona Latvijā vērtējams kā ļoti labs, vispirmām kārtām to apliecina pastāvīgi pieaugošais ārvalstu studentu skaits mūsu valstī. Latviju par savu studiju vietu izvēlas studenti no vairāk nekā 100 pasaules valstīm! Protams, tas nav noticis vienas dienas laikā – ir ieguldīts milzīgs darbs, lai iepriekš nezināmais Latvijas vārds kļūtu par visā pasaulē iecienītu studiju galamērķi. Lai arī Covid pandēmija pēdējos gados ierasto dinamiku piebremzēja, šajā (2022./2023.gada) mācību gadā atkal ir sagaidāms ārvalstu studentu skaita pieaugums.

Tas ir ļoti būtiski, jo izglītības eksports, tāpat kā citi eksporta veidi, dod būtisku finansiālu pienesumu Latvijas ekonomikai. Centrālās statistikas pārvaldes dati apliecina stabilu mobilo studentu (personas, kuras iepriekšējo izglītību ieguvušas ārpus Latvijas) skaita pieaugumu līdz Covid pandēmijai. Arī Biznesa augstskolas Turība apkopotā ārvalstu studentu statistika uzrāda stabilu studentu skaita pieauguma dinamiku vismaz pēdējo piecpadsmit gadu laikā.

Kas iekārdina studentus studēt Latvijā?

Kas padara Latviju tik pievilcīgu ārvalstu studentu acīs? Viens no ļoti svarīgiem aspektiem, kādēļ studenti izvēlas studēt Latvijā, ir studiju maksas pieejamība. Latvija šajā ziņā ir samērā pievilcīgs galamērķis, arī dzīvesvietas ziņā esam lētāki nekā daudzi citi potenciālie galamērķi, un vienlaikus mums ir laba dzīves kvalitāte. Esam droša un pārtikusi valsts, mums nav izteiktu dabas kataklizmu. Kopumā daudz pievilcīgāka dzīves vide, salīdzinot ar daudzām citām valstīm, nemaz nerunājot par augstskolu piedāvātajām programmām. Tieši vieta uz kuru students dodas studēt nosaka 50% no lēmuma par studijām ārvalstīs. Otrus 50% nosaka augstskola, tās programma, programmas piedāvātās iespējas.

Papildus bonuss vēl ir tāds, ka esam maza valsts ar nosacīti plašām iespējām, daudz ātrāk iespējams pavirzīties augšup pa karjeras kāpnēm un sākt darbu savā nozarē. Raugoties stratēģiski dažus soļus tālāk, jautājums ir, vai cilvēks, kurš atbrauc pie mums studēt, varētu te arī palikt. Pirms 15-20 gadiem Latvijā izvēlējās palikt tikai aptuveni 3% ārvalstu studentu, šobrīd šis skaitlis ir pieaudzis jau līdz aptuveni 15%. Kādi 20-30% studentu pēc studiju pabeigšanas Latvijā izvēlas doties uz kādu citu valsti, bet pārējie atgriežas savā dzimtenē.

Jāatceras – augstākā izglītība ir tikai līdzeklis, lai Latvijai piesaistītu ekonomiski aktīvus cilvēkus, kuri var piedalīties mūsu valsts attīstībā un izaugsmē pēc tam, kad pabeiguši studijas. Arī šie cilvēki ar savu iegūto izglītību var attīstīt Latvijas ekonomiku. Šādā aspektā mēs varam runāt par “viedo” migrāciju. Proti, svarīgi, lai neveidojas ļoti liels cilvēku īpatsvars no vienas konkrētas valsts vai reģiona, tāpēc augstskolām ir jāstrādā pie ģeogrāfijas diversifikācijas. Ikviena valsts grib paturēt savus labākos, talantīgākos studentus, kuri ir pieprasīti labākajās darbavietās, vēl ilgu laiku būs ekonomiski aktīvi un piedalīsies pievienotās vērtības radīšanā un ekonomikas attīstībā kopumā. Jāsaprot, ka cilvēks izvēlas palikt tur, kur tas jūtas labi, ideāli, tāpēc ideāli, ja valsts ir pievilcīga dažādām cilvēku grupām.

Turībā - studenti no 64 valstīm!

Pavērtējot statistiku, redzams, ka nav nevienas valsts, no kuras studējošo skaits pārsniegtu 25% no kopējā studējošo skaita. Pirmajā vietā mums ir studenti no Centrālāzijas valstīm, tad Dienvidaustrumāzijas (Indijas un Šrilankas). Trešajā vietā ir studenti no dažādām ES valstīm – Vācijas, Itālijas, Zviedrijas, Somijas. Savukārt, vadoties pēc studējošo skaita no konkrētām valstīm, aizvadītajā (2021./2022.) mācību gadā Turībā visvairāk studējošo bija no Indijas (375), 130 no Uzbekistānas, 54 no Vācijas un 45 no Šrilankas. Kopumā iepriekšējā mācību sezonā Biznesa augstskolā Turība mācījās studenti no pavisam 64 valstīm. Teorētiski pieprasījums varētu veidoties arī no Āfrikas valstīm, tomēr bremzējošais faktors ir tikai viena Latvijas vēstniecība Āfrikā. Covid laikā studentu skaits no Āfrikas Turībā dubultojās, jo viņi varēja studēt attālināti bez daudziem birokrātiskiem šķēršļiem. Interese ir pieaugoša, un Jācenšas šo interesi atbalstīt un veicināt, jo tas saskan ar jau pieminēto mērķi par ģeogrāfisko diversifikāciju.

Kā redzams, augstākās izglītības eksportam ir plašas iespējas radīt pievienoto vērtību mūsu pašu zemē, un tas ir saistīts gan ar spēju piedāvāt kvalitatīvas izglītības programmas par pievilcīgu cenu, gan spēju nodrošināt kvalitatīvu un pievilcīgu dzīves telpu.

Protams, neesam tik iekārojams studiju galamērķis kā ASV vai Lielbritānija, taču tad, kad mācības notika tikai attālināti, visi bijām vienādās pozīcijās. Ja studē attālināti, nav nozīmes, kurā valstī studē, jo realitātē tik un tā esi un mācies mājās. Vēlme iegūt starptautiskāku pieredzi, interese par īpašu reģionu, iespējas iepazīt citas kultūras bieži vien nosaka valsti, kurā studēt, un ne vienmēr noteicošais ir stipendijas esamība vai tās apmērs. Piemēram, Latvijas studenti visbiežāk izvēlas studēt kādā no Eiropas Savienības (ES) valstīm (Vācija, Lielbritānija, Nīderlande, Portugāle u.c.), jo vienlaikus ir iespēja gan paplašināt savu redzesloku, gan brīvdienās atbraukt mājās, kas nebūtu iespējams no attālākiem reģioniem.

Pārpublicēts: www.ir.lv

Ja Tev ir kādi jautājumi, tad raksti mums
Mēs ar Tevi sazināsimies tuvākajā laikā!
Paldies, Tavs pieteikums nosūtīts veiksmīgi!