Kvalificēta darbaspēka veidošana: Eiropas prasmju gada potenciāla atraisīšana šodienas darba tirgū

Anželika Marija Zuba

Prasmju pilnveide un pieprasījums pēc noteiktām prasmēm darba tirgū ir būtiski jautājumi mūsdienu aizvien mainīgajā darba vidē. Darba devēji arvien biežāk meklē kandidātus ar daudzveidīgu prasmju kopumu, kas pārsniedz pamatkvalifikāciju. Augsti tiek vērtētas tādas prasmes kā kritiskā domāšana, problēmu risināšana, pielāgošanās spēja, radošums, komunikācija un emocionālā inteliģence. Tieši tāpēc Eiropas Komisija 2023. gadu pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu, lai veicinātu konkurētspēju, līdzdalību un talantu attīstību.

Atbilstoši Eiropas Komisijas datiem, 77% Eiropas Savienības uzņēmumu ziņo par grūtībām atrast darbiniekus ar vajadzīgajām prasmēm, kas ir apmēram 20 miljoni iedzīvotāju, bet Latvijā, kā liecina Nodarbinātības valsts aģentūras dati par situāciju darba tirgū 2022. gada pirmajā pusgadā, ir reģistrēti 52 000 bezdarbnieku. Tas apliecina, ka cilvēki joprojām sastopas ar problēmu atrast darbu.

Pētījumi rāda, ka cilvēki, kam piemīt vajadzīgās prasmes, spēj sekmīgāk pielāgoties pārmaiņām, kā arī spēj pilnā apjomā iesaistīties pilsoniskajā sabiedrībā un demokrātiskajos procesos. Turklāt darbaspēks, kam ir tirgū pieprasītas prasmes, palīdz arī ilgtspējīgai izaugsmei, sekmē inovāciju un uzlabo uzņēmumu konkurētspēju.

Šobrīd tiek automatizētas darba vietas, kur nepieciešami rutīnas uzdevumi, taču pieaug pieprasījums pēc darba vietām, kur nepieciešama sarežģīta problēmu risināšana, inovācija un radošums. Strauji attīstoties tehnoloģijām, tiek ļoti pieprasītas prasmes, kas saistītas ar datu analīzi, kodēšanu, digitālo medijpratību, mākslīgo intelektu un kiberdrošību. Šīs prasmes ir būtiskas dažādās nozarēs, tostarp, informācijas tehnoloģiju, finanšu, veselības aprūpes un ražošanas nozarē.

Taču ne viss ir joprojām saistīts ar tehnoloģijām. “Mīkstās” jeb starpnozaru prasmes (soft skills), ko dēvē arī par cilvēku prasmēm, ir augsti novērtētas darba tirgū. Šīs prasmes ietver tādus aspektus kā komunikāciju, komandas darbu, vadību, pārrunas un emocionālo inteliģenci. Tieši “mīkstās prasmes” mūsdienās nosaka cilvēka panākumus darba tirgū, jo ir ļoti būtiski, kā un cik ātri mēs spējam pielāgoties dažādām situācijām un jaunu prasmju apguvei. Arī darba devēji arvien vairāk atzīst šo prasmju nozīmi, jo tās veicina pozitīvu darba vidi, efektīvu sadarbību un klientu apmierinātību.

Mūsdienu darba tirgū mācīšanās ir nepārtraukts process. Prasmes, kas šobrīd ir pieprasītas, dažu gadu laikā var novecot. Tādēļ indivīdiem ir jāapgūst mūžizglītība un nepārtraukti jāpilnveido savas prasmes, lai saglabātu savu nozīmi darba tirgū. Tas var ietvert tiešsaistes kursu uzsākšanu, darbsemināru apmeklēšanu vai sertifikācijas iegūšanu. Apzinot šo problēmu, Eiropas Savienības dalībvalstis ir apstiprinājušas 2030. gada sociālos mērķrādītājus, ka vismaz 60% pieaugušo katru gadu būtu jāpiedalās mācībās. Turklāt būtu svarīgi līdz 2030. gadam sasniegt mērķi, kas paredz vismaz 78% nodarbinātības līmeni.

Eiropas Sociālā fonda ietvaros Nodarbinātības valsts aģentūras un Ekonomikas ministrijas sadarbības rezultātā ir tapusi platforma www.prognozes.nva.gov.lv, kur pieejamas darba tirgus īstermiņa prognozes, vidēja un ilgtermiņa prognozes.

Šeit ir apkopoti arī dati par darba tirgū pieprasītajām prasmēm, un to augšgalā atrodas tādas prasmes kā, piemēram, nodrošināt kvalitatīvu, uz klientiem orientētu pakalpojumu sniegšanu, prast vadīt transportlīdzekļus un pārzināt tehniku, komunicēt un sadarboties ar personālu, partneriem, īpašniekiem, masu medijiem, klientiem, institūcijām; plānot un organizēt veicamo darbu, ievērot profesionālās ētikas normas un principus, plānot un realizēt uzņēmuma saimniecisko darbību un strādāt komandā, kā arī pašizglītoties, apgūt jaunas zināšanas un prasmes.

Apkopojot aktuālās tendences un pieprasījumu darba tirgus jomā, prasmju pilnveide ir būtiska mūsdienu darba tirgū, pieaugot pieprasījumam pēc “cietām prasmēm” (hard skills) un “mīkstām prasmēm”. Nepārtraukta mācīšanās, pielāgošanās spēja un iekļautība ir būtiska, lai saglabātu atbilstošu un konkurētspējīgu darba tirgū. Darba devējiem, politikas veidotājiem un privātpersonām ir jāsadarbojas, lai risinātu problēmas un iespējas, kas saistītas ar prasmju attīstību, un nodrošinātu kvalificētu un daudzveidīgu darbaspēku nākotnei.