Kāds ir nākotnes jaudīgā darbinieka komplekts?

Zane Driņķe

Tuvojoties mācību gada noslēgumam, jauniešiem ir pienācis laiks izdarīt svarīgu izvēli savā dzīvē - kādu arodu vai profesiju apgūt, lai tā būtu gan sirdij tuva, gan atbilstu darba tirgus prasībām.

Domājot par ilgtspēju un raugoties nākotnes darbinieku kontekstā, būtiski katram atrast savu īsto vietu izaugsmei, kas sekmēs arī viņu izredzes darba tirgū. 21. gadsimtā nedrīkstam ignorēt to, ko no mums prasa vienmēr mainīgā ikdiena un rītdiena. Katram ir viedoklis par nākotnes perspektīvām, kas mūs sagaida pēc gada, pieciem vai desmit, taču daudzi eksperti ir vienisprātis par dažām niansēm.

Ideālais nākotnes darbinieks

Ideālajam nākotnes darbiniekam jau no bērnības jābūt apveltītam ar vērtīgām īpašībām, kuras ieaudzina ģimene un vide, lai pasniedzēji un mentori varētu tās turpināt veiksmīgi attīstīt arī augstskolā. Mūsdienās ikvienam jāprot izdzīvot šobrīd vienmēr mainīgajā vidē. Pārmaiņas pašas par sevi nav negatīvas vai pozitīvas – tās vienkārši nozīmē tikai to, ka pastāvīgi jātiecas uz stabilitāti un jāmāk pielāgoties. Ir jāprot neapjukt, ātri piedāvāt problēmu risinājumus un būt radošam, jo pretējā gadījumā tie, kuri jutīsies nestabili, nevarēs, negribēs vai nepratīs mainīties līdzi laikam, arī nākotnē nespēs būt konkurētspējīgi.

No radošuma līdz neordinārai problēmu risināšanai

Katram ir savas prasmes, zināšanas un spējas, taču nākotnes tendences jau šobrīd parāda daudzas lietas par jaudīgiem pasaules darba tirgus dalībniekiem. Piemēram, prasmes, kurām jāpiemīt ilgtspējīgiem un vērtīgiem darbiniekiem, ir radošums, kritiskā domāšana, emocionālā inteliģence, neordināra problēmu risināšana, laba komunikācija, kā arī spēja ieklausīties un sadzirdēt arī vārdos nepateikto. Tas nozīmē, ka turpmāk nepietiks vien ar to, ka ir iespaidīgs CV, kas atspoguļo, cik zinošs ir potenciālais darbinieks, bet gan šim indivīdam ir jābūt spējīgam ne tikai klausīties un darīt, bet arī pašam veiksmīgi paust faktos pamatotus viedokļus.

Eksakto un humanitāru zinātņu mix

Zināšanas sniedz izglītības iestādes no bērnudārza līdz pat augstskolai. Visveiksmīgākie darbinieki varētu būt tie, kuriem ir pamati eksaktajās zinātnēs un papildu izglītība humanitārajās. Šie, iespējams, būs tie cilvēki, kuri vedīs mūs arvien tālāk nākotnē. Taču jāņem vērā, ka ieteicams koncentrēties uz starpdisciplinārām izglītības programmām, kas apvieno dažādus virzienus vai pat caur vienu virzienu māca otru. Ja runājam par spējām, tad tās attīstās trenējoties. Būtu labi, ja spēju mācīšana ietu roku rokā ar zināšanām skolā. Tāpat mūsdienās ir svarīgi būt līderim un vadīt, kas gan uzreiz nenozīmē, ka jākļūst par uzņēmuma vadītāju – vienkārši jāprot atbildēt par sevi, palīdzēt citiem, strādāt komandā un sasniegt kopīgus mērķus. Ir jāprot uzstāties un sazināties gan klātienē, gan digitālajā vidē, izmantojot dažādus rīkus, lai labāk nokomunicētu savas domas un idejas.

Jāmaina formālais mācīšanas stils

Lai palīdzētu visiem nākotnes darbiniekiem, Latvijā būtu nepieciešams mainīt izglītības sistēmas pārāk formālo mācīšanas stilu, kas ir paliekas no pagājušā gadsimta. Tas nav pieņemami, ka vēl joprojām ir vērojami gadījumi, kad skolotāji pamatskolā vai vidusskolā biedē bērnus, ka augstskolā būs vēl grūtāk un šajās mācību iestādes darbinieki kļūs tikai nepieejamāki un skarbāki. Īstenību varēja vērot izstādes “Skola 2022”, kur ikvienam bija iespēja aprunāties ne tikai ar augstskolu studentiem, bet arī ar pašiem pasniedzējiem un fakultāšu vadītājiem. Tā ir atvērta un uz sadarbību vērsta komunikācija.

Mums ir jālauž šis formālais aplis, ja gribam radošumu, domāšanu kritiski un emocionālo inteliģenci. Tas viss nav iespējams, ja mācām tikai atkārtot nodaļas mācību grāmatās. Taču situācija pamazām mainās uz labo pusi. Šis ir liels izaicinājums, taču jau tagad redzam, ka skolotāji un pasniedzēji runā ar jaunatni krietni brīvāk, aicina uzdot jautājumus un iesaistīties, palīdz arī pēc darba laika un kopumā atbalsta mācīties gribošos. Mūsdienās katram no mums ir kļuvis skaidrs – nekāda alga neatsvērs darbu, kas nepatīk. Panākumu atslēga ir degsme - gan mācībspēkiem, gan skolēniem un studentiem. Ir jālauž stereotipi, jāiedvesmo, jāsarunājas savā starpā, jābūt laipniem un kāriem pēc zināšanām.