Ja profesionāļi uzticas mākslīgajam intelektam, kāpēc to nedarīt citiem?

Jānis Pekša

Lielākā daļa Latvijas un arī pasaules sabiedrības īsti neizprot mākslīgā intelekta jēgu. No vienas puses, to var saprast, jo nav viegli pieņemt to, par ko ir pārāk maz zināšanu, vai arī to nav vispār. Labs veids, kā šīs aizdomas un maldus kaut nedaudz kliedēt, ir dati par to, ka daudzi programmēšanas profesionāļi visā pasaulē darba vajadzībām izmanto tādus mākslīgā intelekta rīkus kā ChatGPT un citus, kurus var izmantot arī ikviens no mums.

Pasaulē lielākajā tiešsaistes jautājumu un atbilžu vietnē Steka pārpilde (Stack Overflow), kas paredzēta topošajiem un esošajiem programmētājiem, veiktā aptauja, kurā šogad piedalījās 90 000 dalībnieku, liecina, ka programmēšanas profesionāļi arvien vairāk izmanto tādus rīkus kā ChatGPT, Google Jamboard vai Bing AI. Jaunākajā, 2023. gadā veiktajā, pētījumā gandrīz puse – 42% respondentu – atbild, ka izmanto kādu no šiem rīkiem.

Matemātikas zināšanu kopums

Kas tad ir šie rīki? Vienkārši runājot, tie ir matemātikas zināšanu kopums, citiem vārdiem – rīks ar dažādām funkcijām (piemēram, uzraksta mūsu vietā tekstu, sagatavo attēlu vai mūsu vietā veic kādus citus darbus). To visu vajag mācēt izmantot. Arī aptaujas respondenti apliecina, ka viņi ļoti aktīvi izmanto šo mākslīgo intelektu, piemēram, 42% izmanto ChatGPT ne tikai, lai izstrādātu kādu programmēšanas kodu, bet arī noskaidrotu, kas, piemēram, ir nepareizi tekstā. Izmantojot Google, ir atsevišķi jāmeklē detaļas, bet šis rīks ļauj visu “salīmēt kopā”, pasniegt lietotājam nepieciešamā veidā. Kritiski jāpārbauda, bet galvenais ieguvums ir, ka šis rīks mums ļauj ātrāk iegūt informāciju, neveltot laiku vispārīgām darbībām.

Ieteiktu pamēģināt ikvienam, jo ir vairākas šķautnes, kā to var izmantot. Jo vairāk izmantosim, jo labāku rezultātu iegūsim no mākslīgā intelekta rīkiem, kuri mācās no mūsu uzdotajiem jautājumiem. Tā ir matemātika kā zināšanu bāze, kas sasummējas kopā kā algoritms, kas darbojas. Cilvēkam nav jāzina, kas lācītim vēderā, tik jāsaprot, ko un kurā gadījumā var izmantot.

Jo vairāk prasīsim, jo labākus rezultātus iegūsim

Piemērs. Jāsagatavo uzruna – bezmaksas versijā ikviens var saņemt vismaz tās melnrakstu. Varbūt tā nebūs ļoti kvalitatīva, tomēr būs pamats, kuru, uzlabojot vai nedaudz pārveidojot, var iegūt kvalitatīvu materiālu. Otrs piemērs. Automatizētie darbi. Uzņēmumā ienāk daudz e-pastu, klientu pieprasījumu. Ja konkrētā produkta, kuru klienti jau ir izpirkuši, vairs nav, tiek aizsūtīts automatizēts e-pasts piegādātājam ar lūgumu piegādāt noteiktu jaunu vienību skaitu. Darbiniekam tikai nepieciešams definēt šos uzdevumus, un pārējais jau notiek automātiski.

Jo vairāk mēs šiem rīkiem prasīsim, dosim komandas, jo vairāk un kvalitatīvākus rezultātus varēsim sagaidīt. Saņemot atbildi, ka kaut ko nav iespējams izdarīt, izstrādātājs šo informāciju saņem un rīks tiek uzlabots. Piemēram, šobrīd ChatGPT jau spēj ar atsaucēm sagatavot tekstu, spēj meklēt Google, kā arī iedot attēlus. Šādu mākslīgā intelekta rīku ir daudz. Svarīgi saprast, kurš labāk piemērots konkrēta uzņēmuma vai cilvēka vajadzībām, un tad to izmantot. Radīt mūziku, attēlus, prezentācijas vai ko citu – katram tas būs atšķirīgi, bet šo visu šie rīki spēj. Savukārt programmētājs šīm mākslīgā intelekta rīkiem var paprasīt uzprogrammēt konkrētu kodu noteiktā programmēšanas valodā, kas nav iespējams Google.

Rekordliels dalībnieku skaits

Šogad aptaujā piedalījies rekordliels skaits – ap 90 000 izstrādātāju no visas pasaules (pagājušajā gadā – 70 000, pieaugums par 28%), kas nozīmē, ka arvien vairāk cilvēku pasaulē apgūst programmēšanu un vēlas pilnveidot savas zināšanas šajā jomā.

Salīdzinot ar pagājušajā gadā veikto aptauju, jaunākie dati uzrāda pieaugumu visās gados vecāku izstrādātāju grupās. Tā, piemēram, 65 gadu un vecāku personu grupa pērn veidoja 0,78%, šogad – jau 1,31%; 55–64 gadi – attiecīgi 2,79% un 3,8%; 45–54 gadi – 7,44% un 9,34%. Tas tikai kārtējo reizi apliecina, ka programmēšanas apgūšanai nav vecuma ierobežojuma.

Programmētāju pieaugums vērojams visās grupās, izņemot jaunāku personu vidū – tādiem, kuri jaunāki par 18 gadiem, 18–24, 25–34 un 35–44 gadu vecuma grupās.

Par ko liecina šie skaitļi?

Tas nozīmē, ka notiek pārkvalificēšanās, kas bija novērojama arī iepriekšējos gados. Cilvēki, kuri spēj un vēlas apgūt kaut ko jaunu, to arī dara. Ap 50% respondentu jau ir bakalaura vai maģistra grāds kādā jomā. Ja cilvēkam pāris gadu laikā ir iespējams iemācīties kādu no programmēšanas valodām un būtiski palielināt savus ieņēmumus ar garantiju, ka šo naudu var nopelnīt, atrodoties savā birojā, mājās, netērējot laiku un naudu ceļa izdevumiem, daudzi šo iespēju izmanto. Arī Stack Overflow aptaujā ir norādīts, ka lielākā daļa profesionālo programmētāju izvēlas strādāt no mājām.

Lai apgūtu programmēšanu, ir nepieciešama tikai vēlme, tāpat kā ar lasīšanu – kad esi to apguvis, nekad vairs neaizmirsti. Tālāk, līdzīgi kā ar poliglotiem – cilvēkam, kurš jau ir spējis apgūt vairākas valodas, nav īpašu grūtību iemācīties vēl dažas valodas. Tas pats ir ar programmēšanas valodām – pēc četrām, piecām iepriekš apgūtām programmēšanas valodām mēneša laikā var apgūt kādu pilnīgi jaunu, kas pēkšņi guvusi popularitāti. Jebkurā brīdī kāda no programmēšanas valodām var kļūt nepieciešama uzņēmumam, un darbinieks to ātri var apgūt. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, parādījusies arī jauna Zig programmēšanas valoda, kas iekļauta aptaujā, līderi ir JavaScript un Python, kuras ir vienas no pieprasītākajām. JavaScript joprojām ir vispieprasītākā programmēšanas valoda.

Par pārprodukciju

Sajūta, ka it kā “ražojam” pārāk daudz IT studentu, ir maldīga. Trūkst nevis “zaļo gurķu”, bet to, kuru pieredze sniedzas 3–10 gadu garumā. Daļa aiziet pensijā, daļa nodibina savus uzņēmumus, daļa vienkārši vairs nevēlas strādāt, jo ir pietiekami daudz jau nopelnījuši. Var būt arī tā, ka labākie speciālisti dodas uz ārzemēm, tiek pārpirkti no starptautisku uzņēmumu puses un Latvijā vairs nepaliek. Tas, protams, rada pieprasījumu pēc jauniem speciālistiem. Tie, kuri biznesa augstskolā Turība pabeidz četru gadu IT virziena programmu, jau ir guvuši divarpus gadu pieredzi darbā IT uzņēmumā. Vēl pavisam nedaudz nepieciešams, lai šādus studentus varētu nosaukt par pilnvērtīgiem vecākajiem programmētājiem un viņi varētu aizpildīt iztrūkstošās pozīcijas. Tuvāko piecu gadu laikā, varbūt pat ilgāk programmētāju pārprodukcijas noteikti nebūs.

/pārpublicēts no Ir.lv