Ekonomika varētu atgūties piecu gadu laikā

Rosita Zvirgzdiņa

Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka novembra beigās reģistrētā bezdarba līmenis bija 7,4% no ekonomiski aktīvo iedzīvotāju skaita, saglabājoties iepriekšējā mēneša līmenī. Biznesa augstskolas Turība profesore Rosita Zvirgzdiņa norāda, ka būtiskākās izmaiņas gaidāmas 2021. gadā, kad bezdarba līkne būs augšupejoša. Ziema un pavasaris daudziem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būs gana grūts periods, tāpēc varam prognozēt arī pieaugošu likvidēto uzņēmumu skaitu. Viņa norāda, ka vienlaikus būs arī jomas, kas saglabās stabilitāti, piemēram, būvniecība un pārtikas ražotāji.

2021. gadā pieaugs bezdarbs

Reģistrētā bezdarba līmenis novembrī minimāli samazinājies Rīgā un Rīgas reģionā, kamēr pārējos Latvijas reģionos bezdarba līmenis palielinājies. 2021. gada pirmajā pusgadā tas varētu pieaugt arī Rīgā, jo virkne uzņēmumu pēc ziemas perioda būs spiesti atlaist daļu darbinieku. Latvijā ir 105 000 uzņēmumu, bet 64% no tiem apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro, tāpēc nav iespējams pretendēt uz aizdevumu un, ja nav uzkrājumu, nevar arī ilgstoši noturēt komandu.

Būvniecībā un pārtikas ražošanā prognozējama stabilitāte

Lai gan ierobežojumi ir ietekmējuši arī būvniecības un pārtikas ražošanas nozares, tajās joprojām ir nepieciešami darbinieki un prognozējams, ka tās būs jomas, kurās 2021. gadā būtiskas izmaiņas algu apjomos nebūs jūtamas. Valsts pašvaldību aizņēmumiem paredzējusi 150 miljonus eiro, lai tās realizētu augstas gatavības infrastruktūras projektus, tāpēc būvniecības nozare būs nodarbināta. Pretēja situācija būs vērojama tūrisma un ēdināšanas nozarē. Arī raugoties kopumā, nevaru nosaukt nevienu nozari, kurā tuvākā gada laikā varētu būt būtisks algu kāpums.

Resursi ekonomikas atjaunošanai

Runājot par plaši izskanējušiem aicinājumiem bez darba palikušajiem meklēt iespējas un pārkvalificēties, gribētos mudināt domāt ilgtermiņā. Kā sekmēsim tūrisma nozares atgūšanos, ja visi kvalificētie darbinieki būs atraduši iespējas citās nozarēs? Lai arī šobrīd tā nešķiet, dzīve turpināsies arī pēc pandēmijas un mums jau šodien jādomā, ar kādiem resursiem sekmēsim ekonomikas atgūšanos.

Noturēt kvalificētos darbiniekus

Aicinot visus tūrisma, ēdināšanas vai citu smagāk skarto jomu pārstāvjus pārkvalificēties, varam panākt situāciju, ka pēc pandēmijas viņi neatgriežas šajās nozarēs un tās saskarsies ar kvalificēta darbaspēka trūkumu. Domāju, ka katram darba devējam jāizvērtē darbinieku profesionalitāte un kvalifikācija, definējot, kuri darbinieki pēc iespējas jāsaglabā komandā, raugoties nākotnes attīstības perspektīvā, bet valstij jānodrošina mehānismi, kā palīdzēt uzņēmējam noturēt šos darbiniekus. Atlaist darbiniekus un likvidēt uzņēmumus ir pats vieglākais risinājums, bet, ja tā notiks, kas nodrošinās ekonomikas atgūšanos pēc pandēmijas?

Nodokļu brīvdienu apjomu palielināšana

Pandēmija sākās jau martā, bet šobrīd – gada beigās – mums joprojām nav izsvērtu kritēriju, pēc kuriem izvērtēt uzņēmumus atbalsta sniegšanai. Un ar atbalstu sniegšanu ne vienmēr jāsaprot tikai subsidētās darba vietas vai dīkstāves pabalstus, labs risinājums būtu arī nodokļu brīvdienas. Līdz šim nodokļu brīvdienas piešķirtas par kopumā 300 miljoniem eiro, tomēr apjomi būtu jāpalielina– raugoties nākotnē, valsts no tā neko nezaudēs, bet uzņēmējiem nekrāsies nodokļu parādi, kas ļauj sekmīgāk atgūties.

Pie viena galda ar uzņēmēju organizācijām

Šobrīd ir vienlīdz būtiski gan rast nekavējošus risinājumus ekonomikas atbalstam, gan izstrādāt detalizētu un pārdomātu plānu, ko darīsim 2023. gadā un vēlāk. Ir skaidrs, ka ekonomikas atgūšanās nenotiks gada laikā, tam būs nepieciešami aptuveni pieci gadi, tāpēc šobrīd valdībai jāieklausās uzņēmējos, jāsēžas pie viena galda ar uzņēmēju organizācijām un jāraugās arī ilgtermiņā, lai 2025. gadā mēs neattaptos situācijā, kurā virknei nozaru trūkst kvalificētu darbinieku.

Autore: Biznesa augstskolas Turība profesore Rosita Zvirgzdiņa