Digitālā transformācija loģistikā: kā sokas mūsu uzņēmumiem?

Rosita Zvirgzdiņa

Digitālās tehnoloģijas ir kļuvušas par daudzu nozaru dzinējspēku, un izņēmums nav arī loģistika. Automatizācija, mākslīgā intelekta izmantošana un lietotāju pieredzes uzlabošana tagad nav tikai papildu iespējas, bet gan būtisks faktors, kas ietekmē uzņēmumu veiksmīgu darbību šajā nozarē.

Automatizācija ir kļuvusi par neatņemamu loģistikas procesu sastāvdaļu – tā palīdz uzņēmumiem optimizēt savus resursus un samazināt darbaspēka izmaksas no piegādes līdz noliktavu pārvaldībai. Tā ne tikai palielina efektivitāti, bet arī novērš cilvēcisku kļūdu risku, nodrošinot precīzākus un uzticamākus rezultātus.

Pētījumi liecina, ka globālais automatizācijas tirgus loģistikas nozarē turpina strauji augt. Piemēram, Grand View Research prognozē, ka līdz 2028. gadam tas sasniegs vairākus miljardus dolāru. Saskaņā ar datiem no Warehouse Education and Research Council (WERC), vairāk nekā 60% ASV noliktavu jau izmanto robotikas vai automatizācijas risinājumus, lai uzlabotu efektivitāti un samazinātu izmaksas. Uzņēmumi investē automatizācijā augstas pievienotās vērtības procesos, piemēram, piegādes ķēdes plānošanā, kravu apstrādē un veicot loģistikas analīzes. Šī pieeja palīdz uzņēmumiem optimizēt darbības un piegādes ķēdi, samazinot laika un resursu patēriņu.

Gan zaudējumi, gan ieguvumi

2022. gada trijos ceturkšņos Latvijas loģistikas nozares apjomi turpināja palielināties. Straujš kāpums pārvadāto kravu apjomā bija vērojams dzelzceļā un ostās, savukārt autotransporta pārvadājumu kravu apjomi nedaudz samazinājās, jo strauji kritās starptautisko pārvadājumu kravu apjoms. Pasažieru pārvadājumi, atjaunojoties plūsmai pēc Covid-19 ierobežojumu atcelšanas, 2022. gada trijos ceturkšņos manāmi pieauga. Sauszemes pārvadājumos pasažieru skaits pieauga par 24,1 %, ostās tas bija par 61,5% vairāk, savukārt aviopārvadājumos pasažieru skaits bija gandrīz trīs reizes lielāks, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu.

Lai arī uzņēmumi ir spiesti pielāgoties pārmaiņām bieži vien daudz straujāk, nekā gribētos, tās dod arī pozitīvu pienesumu. Vairākās nozarēs Latvijā ir jūtams darbaspēka trūkums, un uzņēmumiem ir nepieciešams meklēt alternatīvas, lai nodrošinātu nepieciešamo darbaspēku vai samazinātu atkarību no cilvēka darbaspēka. Automatizācija var būt risinājums šajā situācijā, automatizējot dažādas darbības un procesus.

Mākslīgais intelekts piedāvā plašas iespējas loģistikas nozarei. Sākot no pieprasījuma prognozēšanas līdz maršrutēšanas optimizācijai, mākslīgais intelekts spēj apstrādāt lielu daudzumu datu daudz efektīvāk nekā cilvēki, sniedzot uzņēmumiem iespēju pieņemt labākus lēmumus un pielāgoties mainīgajiem tirgus apstākļiem.

Mākslīgais intelekts var analizēt lielu daudzumu datu, tostarp pagātnes pārdošanas statistiku, sociālos medijus un citus faktorus, lai prognozētu pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem. Šāda prognozēšana ļauj uzņēmumiem efektīvāk plānot ražošanu, kravu pārvadājumus un noliktavu krājumus, samazinot izmaksas un optimizējot resursu izmantošanu.

Tāpat tas var palīdzēt optimizēt transporta maršrutus un flotes vadību, ņemot vērā dažādus faktorus, piemēram, satiksmes apstākļus, laika grafikus un piegādes prioritātes. Tas var samazināt laiku un resursus, kas nepieciešami, lai piegādātu preces, un nodrošināt efektīvu pakalpojumu sniegšanu klientiem. Iespējams uzlabot preču plūsmas pārvaldību noliktavās, identificējot optimālos kravu novietošanas un izņemšanas veidus, prognozējot preču rotāciju un paredzot nepieciešamību pēc papildu krājumu. Tas palīdz uzņēmumiem optimizēt noliktavas izmantošanu un samazināt zaudējumus.

Digitalizācijas tempu ietur arī Latvijas uzņēmumi

Statistikas dati rāda, ka Latvijā uzņēmumu skaits, kas savos darbības procesos ievieš MI ir mazs un pagaidām vēl krietni atpaliek no Eiropas Savienības valstu vidējā rādītāja. Kaut gan apskatot pieauguma tempu, Latvijā MI izmantošana uzņēmējdarbībā laika posmā no 2021. gada līdz 2023. gadam ir palielinājusies par 0,8%, kas, salīdzinot ar kopējo pieaugumu Eiropas Savienībā, ir divas reizes augstāks. Pēc mērenā pieauguma tempa var secināt, ka inteliģentās tehnoloģijas tikai pamazām sāk pierādīt savu efektivitāti, taču reālo pieaugumu varētu vērot pēc 2024. gada, kad uzņēmumi sāks apgūt Eiropas fondu finansējumus digitalizācijas attīstībā.

Arī Latvijas loģistikas nozares uzņēmumi aktīvi izmanto digitālās tehnoloģijas, lai uzlabotu savus procesus un pakalpojumus. Tā, piemēram, Cobalt, kas specializējies kravu pārvadājumos, muitas nodokļu konsultācijās un citos loģistikas pakalpojumos, piedāvātā digitālā platforma ļauj klientiem viegli organizēt un izsekojot savas kravas pārvadājumus. Arī valsts akciju sabiedrība Latvijas dzelzceļš ir pievērsusies digitālās tehnoloģijas ieviešanai, lai uzlabotu savus pārvadājumu procesus, tai skaitā izmantojot satelītu tehnoloģijas, lai uzraudzītu un optimizētu savas kravas pārvadājumu maršrutus. Tāpat Latvijas Pasta eksprespasts, kas ir Latvijas valsts pasta un kurjeru pakalpojumu operators, digitālās platformas un tiešsaistes pakalpojumi ļauj klientiem viegli izsekot sūtījumiem un veikt piegādes pasūtījumus tiešsaistē. Savukārt DHL Latvia – viena no pasaules vadošo loģistikas uzņēmumu filiāle Latvijā – piedāvā dažādus loģistikas un transporta sakaru pakalpojumus. Viņu digitālās platformas un e-klientu portāls sniedz klientiem iespēju ērti organizēt un pārvaldīt savus pārvadājumus.

Kuri amati tiks upurēti uz digitalizācijas altāra?

Kā jau iepriekš minēts, automatizācija un/vai digitalizācija var ievērojami ietekmēt dažādus amatus un darbu veidus, pārņemot rutīnas procesus un mehāniskus uzdevumus. Automatizācijas rezultātā var būtiski mazināties pieprasījums pēc roku darba veicējiem ražošanā. Robotizētās montāžas līnijas var aizvietot daudzus manuālos darbiniekus, kuri iepriekš bijuši neaizstājami produktu montāžā vai iepakošanā.

Tāpat kasieri un klientu apkalpotāji – automatizēti maksājumu veidi, piemēram, pašapkalpošanās kases veikalos vai tiešsaistes pakalpojumi, var novest pie mazāka pieprasījuma pēc tradicionālo kasieru un klientu apkalpotāju. Tāpat pieprasījums var mazināties pēc datu ievades speciālistiem, kurus pakāpeniski aizstāj automatizētas datu ievades sistēmas un tehnoloģijas, kuras spēj automātiski iegūt un apstrādāt datus.

Autonomie transportlīdzekļi un citas automatizācijas tehnoloģijas var mainīt tradicionālo transporta un kravu pārvadājumu vadītāju darbu, lai gan šajā jomā var būt vajadzīgi arī jauni profesionāļi, kuri varētu apkalpot un uzturēt šos automatizētos transportlīdzekļus, tādēļ pieprasījums var mazināties arī pēc transporta un kravu pārvadājumu vadītājiem.

Tas pats var attiekties arī uz administratīvo personālu – daži administratīvie uzdevumi, piemēram, dokumentu apstrāde un kalendāra pārvaldība, var tikt automatizēti, samazinot nepieciešamību pēc administratīvā personāla. Tāpat samazināšanos var piedzīvot arī atsevišķas grāmatvedības un biroja administratīvās pozīcijas, ja tās tiek aizstātas ar automatizētām sistēmām un programmatūru.

Lai gan automatizācija var radīt samazinājumus noteiktās darba vietās un amatos, tā arī var radīt jaunas iespējas un prasības, piemēram, jaunu tehnoloģiju izstrādē, automatizācijas uzraudzībā un uzturēšanā un citur. Cerams, ka nozares uzņēmēji būs gana vērīgi un tā vietā, lai cīnītos ar potenciālu darbaspēka trūkumu, spēs izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas.

Pārbulicēts www.ir.lv