Jaunumi

31.01.2022

TURĪBA - AUGSTSKOLA, KUR TEVI GAIDA

Viena no Biznesa augstskolas Turība vērtībām ir savstarpējās attiecības starp augstskolas studentiem, mācībspēkiem un vadību. Par to, kā Turībai izdodas darboties kā vienotai ekosistēmai, diskutē augstskolas rektors Aldis Baumanis un Studējošo pašpārvaldes (SP) prezidente Nikola Kovaļevska.

Kāpēc ir svarīgi uzturēt atvērtu komunikāciju starp augstskolas vadību un tās studentiem?

Aldis Baumanis: Studiju process pēc savas būtības paredz aktīvu studentu iesaisti. Kā augstākās izglītības iestādei mums ir svarīgi, lai visas tajā iesaistītās puses virzītos uz kopīgu mērķi – izglītības kvalitātes celšanu. Mums ir svarīgi, lai studējošie būtu apmierināti ar studiju vidi un saturu. To, kā students jūtas augstskolā, varam uzzināt tikai atklātas komunikācijas ceļā. Jāteic, ka vienmēr ar prieku uzklausu studentu viedokli un patiesi vēlos, lai studenti augstskolas dzīvē un ārpus tās ir veiksmīgi un perspektīvi.


Nikola Kovaļevska: Sadarbība starp studentiem un vadību viennozīmīgi ietekmē darba kvalitāti. Labas savstarpējās komunikācijas gadījumā strādājam kā komanda. Ir forši, ja varam ar saviem jautājumiem vērsties pie augstskolas vadības un mācībspēkiem un saņemt palīdzību un atbalstu, kad tas nepieciešams. Atvērtība, pretimnākšana, atbalsts un pozitīvais novērtējums ir tas, kas mūs motivē strādāt.

Tātad Turības vadība ir atvērta studentu idejām?
N.K.: Jā, noteikti.


A.B.: Jāpiebilst, ka vadība nav tikai rektors. Tā ir komanda, ko veido prorektori, dekāni un citu struktūrvienību vadītāji.


Kā augstskola kopumā veicina komandas sadarbību un ar kādiem izaicinājumiem nākas saskarties, vadot tik lielu kolektīvu?


A.B.: Savā dzīvē esmu vadījis dažādas ar izglītību un pārvaldi saistītas iestādes un varu secināt, ka sadarbības kvalitāti mazāk ietekmē kolektīva lielums kā tā domāšanas veids. Turības kolektīvs ir skaitliski lielākais, bet to vieno aizrautība un ieinteresētība studiju procesā un attīstībā kopumā. Savstarpējā komunikācija šeit tiek augstu vērtēta un uzturēta, un šādā vidē rodas un tiek realizētas brīnišķīgas idejas.


Kādas ir studentu iespējas iesaistīties augstskolas dzīvē?


A.B.: Studējošo pašpārvalde ir viena no nedaudzajām organizācijām, kur iespējams gan iesaistīties augstskolas dzīvē, gan veidot to, vienlaikus gūstot vērtīgu praktisko pieredzi. Mēs apzināti tai sniedzam lielu brīvību, jo brīvība sevī ietver arī lielāku atbildību. Par laimi, studenti no šīs atbildības nevairās un veiksmīgi organizē dažāda mēroga pasākumus, kā arī iesaistās akadēmiskajā procesā. Kā varam novērot, jaunieši, kuriem ir šī augstskolas laikā gūtā praktiskā pieredze, ir veiksmīgāki arī savā profesionālajā dzīvē.


Kāda ir studentu vēlme un motivācija iesaistīties SP projektos?


N.K.: Tā uzskatāmi dalās divās daļās. Ir studenti, kurus motivē iegūstamā studiju atlaide, un viņi šo motivāciju neslēpj. Tādu gadījumu nav daudz, bet tādi ir bijuši. Tur šī emocionālā saikne neveidojas tik spēcīga, jo mūsu organizācija darbojas citam mērķim. Kā jau rektors minēja, ir pasākums Iesoļo Turībā. Tā laikā mēs pastāstām, kas esam un ko šeit darām. 80% gadījumu pasākuma apmeklētāji arī vēlas iesaistīties pašpārvaldē. Motivācija ir kopības un piederības sajūta, kā arī SP biedru personīgā pieredze. Ir daudz gadījumu, kad SP locekļi vēlāk kļūst arī par kādas daļas vadītājiem, viceprezidentiem vai prezidentiem. Darbojoties pašpārvaldē, studenti iegūst pirmo darba pieredzi. Viņi zina, kā rīkot pasākumu, uzrunāt vieslektorus, vadītājus un tamlīdzīgi. Absolvējot augstskolu, šie cilvēki jūtas drošāki arī darba vidē.


A.B.: Studentiem, kuri aktīvi darbojas pašpārvaldē, ir lielākas iespējas veiksmīgāk iekļauties darba tirgū, salīdzinot ar tiem, kuri augstskolu absolvē tikai ar studiju procesā iegūtajām zināšanām.


Turības studenti var izteikt savu viedokli un piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā?


A.B.: Ikviens var iesniegt individuālu iniciatīvu Studiju informācijas centrā. Šādā veidā pie mums nonāk arī pa kādai realizējamai idejai. Cits variants ir iesaistīties SP, kuras viedokli augstskolas vadība ņem vērā. Viena lieta, ja iniciatīva ir individuāla, bet pavisam kas cits, ja to virza kāda domubiedru grupa, pārstāvot plašākas intereses. Tāpat katru gadu tiek organizēta lielā studentu aptauja, kuras rezultāti tiek rūpīgi analizēti, ieviešot nepieciešamos uzlabojumus. Pateicoties studentu priekšlikumiem, ir attīstīts augstskolas bibliotēkas fonds, uzlabots bezvadu interneta pieslēgums un realizēti citi ierosinājumi. Ikviens ir aicināts izteikt viedokli un piedāvāt savas idejas.


Kas šodienas turībniekam ir svarīgākais, lai viņš būtu apmierināts ar augstskolas dzīvi?


N.K.: Nemainīgi aktuāla ir studiju kvalitāte. Studentiem nepieciešams atbalsts mācību procesā, saskarsmē ar mācībspēkiem. Neapšaubāmi būtiska ir arī kopības un piederības sajūta augstskolai. Pandēmijas ietekmē studentu vēlme pēc socializēšanās ir tikai pieaugusi. SP meklējam aktivitāšu iespējas, kas ļautu apmierināt studentu vēlmes, vienlaikus ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus.


Kādi ir būtiskākie darbi, ko SP paveikusi 2021. gadā?

N.K.: Diemžēl pēdējos divos gados situācija valstī nav ļāvusi realizēt vairākus plānotos pasākumus, bet pašpārvaldes darbs tāpēc vien neapstājas. Esam iemācījušies pielāgoties situācijai un līdzīgi kā vairums citu organizāciju pāriet uz tiešsaistes formātu. Attālināti organizējām spēļu vakarus un viktorīnas, tiešsaistes vieslekcijas un seminārus. Aizvadītajā gadā atsevišķi pasākumi notika arī klātienē – Iesoļo Turībā, Fukšu iesvētības pirmkursniekiem, strītbola turnīrs, Erasmus+ seminārs, labdarības talka dzīvnieku patversmē Mežavairogi, nakts orientēšanās un citi mazāki pasākumi. Ļoti ceram, ka tuvākajā laikā viss atgriezīsies ierastajā ritmā un atkal varēsim realizēt tādus ikgadējus pasākumus kā Ziemassvētku balle un Iepeldi sesijā, kas norisinās akvaparkā. Šobrīd ceram klātienē organizēt SP valdes vēlēšanas un arī vienu no skaistākajiem pasākumiem – BAT Goda balva, kurā tiek pasniegti apbalvojumi par aizvadītā gada labāko projektu, gada biedru, vecbiedru un gada ķezu.

Vai šie pasākumi ir apmeklēti? Kāda ir Turības studentu aktivitāte?


N.K.: Klātienes pasākumi vienmēr ir labi apmeklēti, tiešsaistes – mazāk. Manuprāt, tas skaidrojams ar studentu prioritātēm – viņi labprātāk laiku pavada, piemēram, atpūšoties dabā, nekā sēžot tiešsaistes pasākumā, kas klātienē sniegtu pavisam citu pieredzi.
A.B.: Bet vērojamas arī pozitīvas pārmaiņas, proti, pēdējos gados studenti daudz aktīvāk iesaistās labdarības pasākumos. Jaunie uzņēmēji kļūst sociāli atbildīgāki, un to pašu var teikt par studentiem un augstskolu kopumā.


Ko Turībā vēl nepieciešams uzlabot?


N.K.: Par laimi, man uz šo jautājumu ir grūti atbildēt. Mani patiešām apmierina viss, ko Turība sniedz. Ja runājam par attīstības vīziju, priecātos, ja augstskola turpinātu zaļo kursu, saimniekojot atbildīgi un izvēloties videi draudzīgus risinājumus.
A.B.: Ilgtspējīga dzīvesveida prasībām pielāgota studiju vide ir viens no augstskolas attīstības ilgtermiņa mērķiem. Piemēram, runājot par atjaunojamajiem energoresursiem, vēlētos augstskolu aprīkot ar saules kolektoriem. Ar šādiem risinājumiem mēs gan taupītu resursus, gan veicinātu ilgtspējīga dzīvesveida ideju ienākšanu ikdienas dzīvē. Runājot par augstskolas attīstību plašākā mērogā, svarīgi sekot vispārējām attīstības tendencēm un spēt tām pielāgoties, sniedzot studentiem to, kas viņiem nākotnē patiesi būs nepieciešams. Ja tās ir datortehnoloģijas, tad mērķtiecīgi ejam šajā virzienā, ja tā ir korporatīvā sociālā atbildība uzņēmējdarbībā – mācām to. Es drīzāk runātu nevis par kādiem konkrētiem uzlabojumiem, bet gan par pastāvīgu attīstību un studiju satura aktualizēšanu.


Sarunas noslēgumā gribētu jūs aicināt izmantot iespēju un uzdot jautājumu viens otram.


N.K.: Ko, jūsuprāt, SP varētu uzlabot savā darbībā?


A.B.: Es ieteiktu padomāt par to, kā pašpārvaldei kļūt vēl redzamākai, lai par tās darbību un sniegtajām priekšrocībām uzzina ikviens students, kuru interesēs SP darbojas. Apvienojot jauniešu radošās idejas, iespējams, izdosies nonākt arī pie kāda oriģināla risinājuma augstskolas centrālajam objektam. Vasarā pagalmā darbojas strūklaka, kas vakaros tiek skaisti izgaismota, bet joprojām aktuāls ir jautājums, ko tās vietā uzstādīt rudens un ziemas periodā. Šim objektam ir jābūt estētiskam, izturīgam un saistītam ar Turību. Students, kurš sniegs labu priekšlikumu, varēs uzcelt sev šo pieminekli, kas augstskolu rotās vēl daudzus gadus pēc absolvēšanas.
N.K.: Šo varētu jaunajiem mārketinga un uzņēmējdarbības studentiem uzdot kā mājasdarbu.


A.B.: Mans jautājums Nikolai – pēc 20-30 gadiem augstskolā būtu jāsāk mācīties taviem bērniem. Kādai jābūt Turībai, lai tu viņiem to ieteiktu?


N.K.: Es droši vien stāstītu par saviem studiju gadiem un to, cik manā laikā te viss bija forši. Bet, ja nopietni, tad man būtu svarīgi, lai augstskola iet līdzi laikam – lai ir notikusi tehnoloģiskā attīstība, lai ir ērta un mūsdienīga studiju vide, bet lai augstskolas vērtības paliktu nemainīgas. No savas pieredzes varu teikt, ka Turībā ir tāda īpaša, mājīga atmosfēra. Izvēloties augstākās izglītības iestādi, apmeklēju arī vairākas valsts augstskolas, bet nevienā no tām nejutos tik gaidīta kā šeit. Kad ierados Turībā, uzreiz radās tā sajūta, ka esmu ienākusi savā augstskolā. Arī mani draugi, kuri šeit nestudē, bet apciemo augstskolu kāda pasākuma laikā, ir līdzīgās domās. Laikam arī savus bērnus atvestu uz Turību, lai viņi šo sajūtu pieredz paši un izdara savu izvēli.
A.B.: Augstskolas nākotne ir studenti, savukārt studentu nākotni lielā mērā ietekmē augstskolā iegūtā izglītība. Mēs esam viena ekosistēma, un kā tādai mums arī kopīgi jāaug un jāattīstās.

Mēs izmantojam sīkdatnes, lai sniegtu Jums vislabāko lietošanas pieredzi mūsu mājas lapā. Nospiežot “Piekrītu” vai turpinot pārlūka sesiju, Jūs apstiprināt, ka piekrītat izmantot sīkdatnes. Jūs varat atcelt savu piekrišanu jebkurā laikā, mainot pārlūka iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Sīkdatņu izmantošanas kārtība.

Piekrītu