Izglītība kā pievienotā vērtība zinātnē un tautsaimniecībā

Zane Driņķe

Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājības pamats ir ekonomikas un uzņēmējdarbības attīstība. Taču, lai izaugsme būtu ilgtspējīga, produktivitāte jāpaaugstina ne tikai uzņēmējdarbībā, bet arī izglītības sistēmā.

Izglītības sistēmai patlaban kā vēl nekad ir ļoti svarīgi turpināt iet līdzi laikam un pilnveidot mācību metodes un procesus, kā arī piesaistīt atraktīvākus pasniedzējus un veidot šo vidi daudz digitālāku un saistošāku tieši Z-paaudzei, nākamai digitālajai paaudzei un digitālajiem bērniem. Pie studentu skaita, kas Latvijā nepārtraukti sarūk, mēs nevaram atļauties sēdēt sakrustotām rokām un gaidīt, ka šie jaunās paaudzes studenti vienkārši pēc inerces turpinās plūst uz Latvijas augstskolām. Ir ļoti svarīgi gan tas, lai skolēns vispār izvēlas studēt Latvijā, gan arī – kā pirmajā kursā studēt sākušu studentu ievadīt mācību procesā tā, lai viņš spēj tajā orientēties un būt mērķtiecīgs.

Finansēšanas sistēmai jāmainās pašos pamatos

Kādi tad pašlaik ir pamati, uz kuriem Latvijā tiek būvēta izglītības sistēma? Dažādi nosaukts augstākās izglītības finansēšanas modelis faktiski ir saglabājies vēl no PSRS laikiem – augstskolām tiek nodefinēts budžeta vietu skaits, atbilstoši tam veidotas akadēmiskās grupas. Netiek pievērsta tik liela uzmanība, ko absolvents dara pēc studiju pabeigšanas. Esošais modelis jau sen sevi ir izsmēlis, un augstākās izglītības finansēšanas modeļa maiņa ir objektīva nepieciešamība. Ir nevis jācenšas kaut ko uzlabot esošajā sistēmā, cerībā, ka vēl kādu laiciņu tas spēs izvilkt, bet jāmaina pats princips, piešķirot finansējumu nevis augstskolai, bet studentam, ievērojot darba tirgus prognozēm nepieciešamo studiju vietu skaitu. Tālāk jau augstskolas, kā valsts, tā arī privātās, piedāvājot aizvien labākas, darba tirgus prasībām atbilstošākas studiju programmas, pretendē uz šo finansējumu. Šāds augstākās izglītības finansēšanas modelis sekmētu gan augstākās izglītības sistēmas, gan līdz ar to arī visas sabiedrības attīstību. Līdz ar finansēšanas modeļa maiņu tiktu dotas vienādas iespējas kā valsts, tā arī privātajām augstskolām.

Vai sekojam darba tirgus prognozei?

Augstākā izglītība tiek finansēta gan no valsts budžeta, gan ar privātajiem līdzekļiem. Attiecībā uz valsts finansējumu vajadzētu būt tiešai saistībai ar darba tirgus prognozi un atbilstošai analīzei par šo līdzekļu izlietojumu. Informācija par to, kāda ir par sabiedrības līdzekļiem studējušo atdeve sabiedrībai pēc studiju beigšanas, vispār nav pieejama un nav zināms, vai tā tiek apkopota dažādos griezumos. Runājot par studijām, ko students apmaksā pats, šeit tā ir vienlaikus studenta un augstskolas atbildība, lai studijās iegūtais pēc tam darba dzīvē tiešām būtu noderīgs. Privātā finansējuma neefektīvs izlietojums faktiski nav pat iespējams, kā jebkurā citā privātā uzņēmējdarbībā. Tieši šā iemesla dēļ Turība tik cieši strādā kopā ar darba devējiem, dažādām darba devēju organizācijām. To apliecina arī pētījuma centra SKDS veiktā uzņēmēju aptauja, kurā Turība ierindojas 3.vietā Latvijā atzītāko biznesa izglītības augstskolu vidū.

Būt starp darba devēju visvairāk atzītākajām universitātēm nav pašmērķis – tā ir nepieciešamība un reizē arī iespēja mūsu studentiem būt drošiem par savu nākotni un mums kā universitātei būt drošiem, ka dodam studentiem to, kas darba tirgū ir aktuāls. Šis uzņēmēju vērtējums ir apliecinājums tam, ka esam soli priekšā darba tirgus vajadzībām. Tāpēc turpināsim realizēt un piedāvāt atbilstošas starpdisciplināras studiju programmas, kā arī modernas interaktīvas apmācības metodes. Uz radošumu un ideju realizāciju balstīta mācību vide ir papildu pievienotā vērtība mūsu universitātes attīstībā

Vairāk fokusēties uz rezultātu, nevis procesu

Patlaban studenti izvēlas studēt tāpēc, ka ir budžeta vietas, pēc tam saprot, ka tas viņus neinteresē, ir liels studentu skaita atbirums un izniekota valsts nauda. Ja nauda sekotu studentam, studiju virzienu maiņa nebūtu problēma. Turpinot šādā garā, mums būs ārkārtīgi daudz viduvējību. Mums viss darba tirgus ir talantu vadības jautājums. Mums vajag ļoti precīzu un datos balstītu statistiku, lai pateiktu, kas notiek ar studentu pēc augstskolas pabeigšanas, cik labi apmaksātu darbu viņš iegūst utt.

Jāpiebilst arī, ka joprojām esam čempioni papīru ražošanā – vajadzētu vairāk domāt par rezultātu, nevis bezgalīgi fokusēties uz procesu. Rezultāts pret procesu nav saistošs un ir neadekvāts. Respektīvi, procesā ieguldītie resursi un laiks ir daudzkārt apjomīgāki nekā sasniegtais rezultāts. Spilgtākais piemērs šeit ir pašreizējā studiju virzienu, studiju programmu licencēšanas un akreditācijas sistēma.

Lielāka uzmanība jāpievērš starpdisciplinaritātei

No 1.jūlija stājoties lielākās privātās augstskolas Baltijā rektores amatā, vēlos saglabāt Turības vietu tirgū, atpazīstamību un profesionālo pienesumu tautsaimniecībai, kas ar katru gadu palielinās. Otrs virziens ir saglabāt lietišķās universitātes statusu, kas ļauj pilnvērtīgi attīstīt un īstenot zinātnisko virzienu. Trešais virziens ir pasniedzēju un studentu sadarbība studiju procesā. Ja uzņēmums ir sasniedzis 30 gadu briedumu un labas pozīcijas tirgū, tas vien jau pierāda, ka virziens ir bijis pareizs, tas jāturpina, uzmanīgi sekojot tirgus tendencēm, lielāku vērību pievēršot šiem trim blokiem. Ļoti svarīga šobrīd ir arī starpdisciplinaritāte – nedrīkst būt striktu robežu starp virzieniem un programmām, nevis konkurējot, bet sadarbojoties. Piemēram, mākslīgā intelekta, digitālā mārketinga pamati patlaban ir nepieciešami pilnīgi visiem virzieniem neatkarīgi no nozares.

Tāpat vairāk arī jāfokusējas uz studiju atbilstību/kvalitāti – ne tik daudz, atverot jaunas programmas, bet nostiprinot esošās, piemēram, mainot studiju procesu, metodes, novērtēšanu un visu, kas saistīts ar darbu ar studentiem – interaktīvas metodes, digitālas lietas, kas jāapgūst. Mums jāņem vērā, ka cilvēki, kuri vēl tikai ienāks darba tirgū, ir ļoti prasīgi pret visu, kas skar digitālo vidi.

Doktora grāds – pienesums uzņēmuma attīstībai

Varbūt tas izklausās neticami, tomēr studenti, kuriem ir zināšanas lietišķās zinātnes dimensijā, ir daudz spēcīgāki arī biznesā. Prakse rāda, ka pašlaik arvien vairāk doktorantu ir tieši uzņēmējdarbības un tiesību jomā. Tas liecina, ka ejam pareizo ceļu – arvien vairāk nostiprināmies arī starptautiskajā vidē. Tie, kuri pabeidz doktorantūras studijas Turībā, ir redzami profesionāļi FinTech jomā, jurisprudencē, advokatūrā, eksportā, kā arī lielu uzņēmumu īpašnieki. ES valstīs doktora grāds ir pašsaprotama vērtība uzņēmumu vadītājiem. Pie mums līdz šim vairāk bijis priekšstats, ka cilvēki ar doktora grādu ir zemu atalgoti, zinātnieki, pētnieki, kuri tikai sēž un raksta grāmatas. Šo priekšstatu gribētos mainīt.

Kā redzams, izglītība, tāpat kā visa mūsu dzīve, atrodas nepārtrauktā pārmaiņu procesā. Tāpēc nav iespējamas patiesi kvalitatīvas pārmaiņas, ja turpinām darīt tāpat kā līdz šim – tikai nedaudz krāsojot ārējo fasādi, bet pamatus un konstrukcijas atstājot tās pašas vecās, jo mums jādod iespēja izpausties ikviena mūsu studenta talantam.