Sadarbība>Izdevniecība>Izdevniecībā pieejamās grāmatas>

Šteinhaueri un viņu laiks



Autors Alvils Zauers
Redaktore Lilita Vīksna
Vāka autore Una Spektore
Grāmatā izmantoti Kr. Broces zīmējumi

Šteinhaueri bija 17./18. gadsimta mijas ienācēji Rīgā. Attīstot uzņēmējdarbību, Šteinhaueriem bija jāpārvar ekonomiski un politiski šķēršļi, jāaizstāv savas tiesības garos tiesas procesos. Neraugoties uz šķēršļiem biznesā, šīs ģimenes pārstāvji sevi apliecināja kā sekmīgus uzņēmējus un spēja sasniegt vērā ņemamu turību - viņi bija sava laika bagātākie Rīgas latvieši un manufaktūru ražošanas pionieri Rīgā. Šteinhaueru muiža Daugavmalā ar sarkano dakstiņu jumtu daudziem skauģiem bija kā dadzis acīs.
18. gadsimta Rīgā uzplauka kokmateriālu tirdzniecība. Latviešu kokmateriālu šķirotāji sāka nodarboties ar tirdzniecību, kļuva turīgi, iepirka muižas un veidoja tiem laikiem modernus uzņēmumus. No viņu piegādātājiem kokmateriāliem tika būvētas Rundāles un Jelgavas pilis, viņu papīra manufaktūra izgatavoja  tolaik labāko papīru Latvijā.
Grāmatā atspoguļotas 18. gadsimta turīgāko Rīgas latviešu uzņēmēju dzimtas pārstāvju likteņgaitas uz mainīgo vēsturisko notikumu fona. Tas bija laiks, kad, cīnoties par savām tiesībām, Rīgas brīvo latviešu kopiena tumsības laikmeta dzīlēs sāka diedzēt nākamā gadsimta pārmaiņu asnus.
Stāsts par Šteinhaueriem ir reliģiskā pārliecībā stiprinātu latviešu cilvēku mērķtiecības un neatlaidības triumfa apliecinājums cīņā pret daudz stiprāku pretinieku.

Daži citāti no grāmatas:

"Cī­no­ties par sa­vām tie­sī­bām, Rī­gas brī­vo lat­vie­šu kop­ie­na tum­sī­bas laik­me­ta dzī­lēs die­dzē­ja nā­ka­mā  gad­sim­ta pār­mai­ņu as­nus."

"18. gad­sim­tā pēc Zie­me­ļu ka­ra, kad Rī­ga un Vid­ze­me no­nā­ca Krie­vi­jas im­pē­ri­jas val­dī­ju­mā, bi­ja pa­li­ku­ši ti­kai šī ama­ta lat­vie­šu pro­fe­si­onā­ļi. Līdz ar to mas­tu šķi­ro­tā­ju amats pil­nī­bā pār­gā­ja Rī­gas lat­vie­šu ro­kās."

"Pirm­ā lie­lā veik­sme, kas pa­lī­dzē­ja uz­plaukt J. Štein­hau­era biz­ne­sam, bi­ja da­lī­ba di­vos lie­lā­ka­jos tā lai­ka būv­nie­cī­bas pro­jek­tos Lat­vi­jā – Run­dā­les un Jel­ga­vas pi­lī."

"Rī­gas lat­vie­šiem pil­sē­tas la­bā ir lie­li no­pel­ni, bet pret vi­ņiem šeit iz­tu­ras daudz ne­ie­cie­tī­gāk ne­kā pret sve­šu tau­tu lo­cek­ļiem."

"Rī­gas pil­sē­tas bu­dže­ta iz­de­vu­mi to­laik bi­ja diez­gan no­slē­pu­mai­na lie­ta un ta­jos ti­ka ie­skai­tī­ta arī ku­kuļ­do­ša­nā iz­do­tā nau­da."

"Kas tad no­tiks, ja ik­vie­nam lat­vie­tim, kam ir nau­da, būs tie­sī­bas pirkt mui­žu? Lat­vie­ši pirks ma­zās mui­ži­ņas un sa­las un līdz ar to sa­grābs vi­su nam­nie­ku pār­ti­ku un vā­cie­šus pa­dzīs...”

"Jaun­ā ka­pi­tā­lis­tis­kā laik­me­ta gars daudz tu­vāks bi­ja tā­diem ne­ci­las iz­cel­smes ”ne­kau­ņām” un iz­lē­cē­jiem, kā­di bi­ja Štein­hau­eri, ne­kā sa­kār­to­tu pri­vi­lē­ģi­ju vi­dē dzī­vo­jo­ša­jai Rī­gas uz­ņē­mē­ju eli­tei."

Daži Kristofera Broces zīmējumi no grāmatas par 18. gs. Rīgu un Šteinhaueru īpašumiem:

 
Skats uz Pārdaugavas Klīversaluledus iešanas laikā 1795. gada 27. martā. Redzams, kā upe nes straumē ierautos kokmateriālus un arī kādu preču liellaivu.



Līgotāji pie mastu šķirotāju, tirgotāju un ;Steinhaueru radinieku Muižeļu mājas Pārdaugavā 1793. gada Jāņos.



Baļķu un zāgmateriālu krājumi Daugavmalā pie uzņēmēju Venta un Benka kokzāģētavas 1781. gadā.


1779. gada skats uz Hermeliņa muižas dzīvojamajām ēkām, saimniecības būvēm, kokzāģētavu un vējdzirnavām. 1756. gadā muižu iegādājās mastu šķirotājs Jānis Šteinhauers un attīstīja tajā kokapstrādi un kuģu pieredumu izgatavošanu.

Grāmatas prezentācija

Nodarbību saraksts