Aktualitātes>Turības profesors Ainārs Dimants: Nav nekā praktiskāka par labu teoriju

Turības profesors Ainārs Dimants: Nav nekā praktiskāka par labu teoriju (2)

Bez saziņas, saprašanās un saskarsmes, tātad - komunikācijas (no latīņu communis – kopīgs) nav sabiedrības, tāpat kā bez valodas. Strīdoties par dažādu nozaru svarīgumu, tāpat var teikt, ka viss ir ķīmija vai viss ir fizika, vai bioloģija, vai ekonomika.

Komunikācija – salīdzinoši jauna sociālo zinātņu joma

Atšķirība ir tā, ka komunikācijas zinātne ar sociālās komunikācijas procesu, kā galveno savu pētījumu priekšmetu, un savām patstāvīgām teorijām ir salīdzinoši jauna sociālo zinātņu joma. Tā pilnībā nodalījusies un noformējusies tikai pēc Otrā pasaules kara, vienlaikus saglabājot starpdisciplināru pieeju pētījumos par komunikāciju cilvēku sabiedrībā.

Lai nu par ko, bet par komunikāciju, vai tā būtu verbāla vai neverbāla, intrapersonāla, starppersonu vai masu komunikācija, un it īpaši jau par masu medijiem, katram ir savs spriedums patikšanas vai nepatikšanas līmenī, lai gan, kā zināms, nav nekā praktiskāka par labu teoriju. Piemēram, līdzās starpkultūru komunikācijai praksē pastāv dažādas žurnālistikas un sabiedrisko attiecību kultūras gan organizāciju, gan nacionālā līmenī, ar kurām nevar nerēķināties, veidojot komunikāciju, un jēdziens „kultūra” ne vienmēr te saprotams vienādi.

Problēmas ar iekšējo un ārējo komunikāciju politiskās gribas veidošanā

Komunikācijas prakse liecina, ka šādu zināšanu trūkst, un it īpaši trūkst jaunu zināšanu, ieskaitot atziņas un ieteikumus par Latvijas komunikācijas praksi, ko rada nedaudzie šejienes komunikācijas zinātnes doktoranti. Mūsu politiskajām organizācijām ir nopietnas problēmas ar iekšējo un ārējo komunikāciju politiskās gribas veidošanā – tur dominē autoritāri modeļi, kas nedarbojas. Līdz ar to ir plaši izplatītas problēmas arī valsts stratēģiskās komunikācijas izpratnē, pamatspēkus ieguldot kontraproduktīvās Sīzifa pūlēs apgāzt apgaismības aksiomu: „Es nepiekrītu tam, ko jūs runājat, taču es līdz pēdējam elpas vilcienam aizstāvēšu jūsu tiesības to runāt.” Pat profesionālas mediju organizācijas nereti nodarbojas vairāk ar stratēģisko (pie)runāšanu, kas ir tikai ietekmēšana, bet nekomunikatīva, tāpēc nepanāk ilgtspējīgu ietekmi, tā vietā, lai veidotu un pēc iespējas vadītu dialoģisku, interaktīvu sarunāšanos, tātad pilnvērtīgu komunikāciju, cita vidū aktīvi izmantojot sociālos medijus un tādējādi veidojot tā saukto sociālo radio un sociālo TV.

„Mūsu politiskajā vidē vairāk ierasts melot, muldēt un shēmot

Tādēļ priecē tie entuziasti, kuri nāk studēt komunikācijas doktorantūrā. Citādi kā par entuziastiem viņus grūti nosaukt, jo par doktora studijām privātā augstskolā pie mums joprojām ir jāmaksā, nekādu valsts budžeta vietu vai stipendiju te nav. Arī par šo tēmu, tāpat kā par zināšanu ekonomikas veidošanu un atbalstu inovācijai vispār, runājot tiesībnieka Egila Levita vārdiem, mūsu politiskajā vidē vairāk ierasts melot, muldēt un shēmot.

Entuziasti neizvēlas budžeta vietas, bet studiju virzienu

Kā galvenais arguments par labu Biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes doktora studiju programmas Komunikācijas vadība izvēlei tiek minēts tās atšķirīgais profils – programmas starptautiskā orientācija, turklāt tieši uz organizāciju un stratēģisko komunikāciju, ieskaitot riska un krīzes komunikāciju un mediju vadību. Entuziasti neizvēlas budžeta vietas, bet studiju virzienu.

Piemēram, man ir gods vadīt promocijas darbus par uzņēmīgās žurnālistikas (entrepreneurial journalism) veidošanos Latvijā un mediju digitalizācijas ietekmi uz mediju zīmolvedību Baltijā. Šeit palīdz tas, ka augstskola ir bāzes vieta Eiropas Žurnālistikas observatorijai (European Journalism Observatory – EJO), kura darbojas vairāk nekā desmit valodās: kopš 2010. gada latviešu portālam Parzurnalistiku.lv (http://lv.ejo-online.eu) un kopš šāgada februāra arī portālam krievu valodā, kura galvenā auditorija ir Krievijā (http://ru.ejo.ch). Abi portāli veic zināšanu pārnesi no komunikācijas zinātnes pētījumiem par žurnālistikas ētiku un kvalitāti, jaunajiem medijiem, mediju ekonomiku un politiku, sabiedriskajām attiecībām un mārketingu, žurnālistikas tematiskajām nozarēm pie mediju praktiķiem un studentiem. Turklāt tas nav vienvirziena ceļš, tulkojot, galvenokārt no angļu valodas, pētījumu rezultātus un metodoloģiju, bet arī atgriezeniski iesaistot mūsu rezultātus starptautiskajā komunikācijas zinātnē un praksē.

23.08.2016

Komentāri

best online essay writing services

07.12.2016. 10:14
Well, I have got the best information from here the site is fully stuffed with the knowledgeable information. best online essay writing services

online paper writing service

06.12.2016. 08:27
Provided blogs and articles looking very supportive for us. online paper writing service

Nodarbību saraksts