Aktualitātes>Turības absolventes pētījumā noskaidrots, ka Aglonas reliģiskie svētki rada pozitīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību

Turības absolventes pētījumā noskaidrots, ka Aglonas reliģiskie svētki rada pozitīvu ietekmi uz ekonomisko attīstību (1)

Lai veicinātu tūrisma nozares straujāku attīstību Latvijā, nepieciešams regulāri veikt dažādus nozaru pētījumus, kas ļautu novērtēt un analizēt pasākumu vai tūrisma ietekmi uz vietējo sabiedrību, apkārtējo vidi, kultūru un ekonomisko izaugsmi. Biznesa augstskolas Turība Starptautiskā tūrisma fakultātes absolvente Edīte Šņepste savā maģistra darbā „Aglonas reliģisko svētku ietekmes novērtējums” noskaidrojusi, ka Latvijā viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pasākumiem Aglonas reliģiskie svētki ieņem būtisku lomu valsts ekonomikas attīstībā.

Lai novērtētu Aglonas reliģisko svētku ekonomisko, vides, kultūras un sociālo ietekmi, pētījuma autore aptaujāja 13 Aglonas novada uzņēmējus, 78 vietējos iedzīvotājus, 154 svētku apmeklētājus pasākuma laikā 2012. gada augustā un 75 svētku apmeklētājus pēc svētkiem.

Par svētku ekonomisko ietekmi liecina gan Aglonas novada vietējo uzņēmēju aptaujas rezultāti – 31% aptaujāto uzņēmumu pārstāvju atzina, ka vidējais apgrozījums Aglonas reliģisko svētku laikā uzņēmumam ir Ls 100 – 300, gan svētku apmeklētāju aptauja - 40% aptaujāto svētku apmeklētāju atzina, ka svētku laikā Aglonā iztērējuši Ls 5 – 10. Ņemot vērā vidējo svētku apmeklētāju skaitu – 120 000 –, katra svētku apmeklētāju iztērētā naudas summa svētku laikā kopumā vērtējama robežās no Ls 600 000 – 1 200 000, bet valsts ieguvums svārstās no Ls 120 000 līdz 250 000.

53% aptaujāto svētku apmeklētāju kā biežāk izmantotos pakalpojumus svētku laikā norādījuši svētku tirdziņus Aglonas svētku norises teritorijā, 39% aptaujāto Aglonas reliģisko svētku apmeklētāju svētkos ēduši uz vietas, svētku norises teritorijā. 40% aptaujāto respondentu svētku laikā papildu pakalpojumus un iespējas neizmanto, tas ir, nedodas uz tuvākajiem tūrisma apskates objektiem. 46% aptaujāto novada iedzīvotāju atzinuši, ka svētku laikā Aglonas novadā cenas nedaudz pieaug.

Aglonas reliģisko svētku ietekmi uz dabas vidi atspoguļo Aglonas vietējo iedzīvotāju un svētku apmeklētāju aptaujas rezultāti – 63% aptaujāto Aglonas novada iedzīvotāju norādījuši, ka lielāko ietekmi uz dabas vidi svētkos atstāj atkritumi un apkārtējās vides piesārņojums, savukārt, 59% aptaujāto Aglonas svētku apmeklētāju norādījuši, ka uz svētkiem izvēlas ierasties ar savu auto.        

Ņemot vērā pētījuma laikā iegūtos rezultātus, darba autore secinājusi, ka Aglonas reliģiskie svētki atstāj lielu pozitīvu ekonomisko ietekmi. Par to liecina svētku apmeklētāju tēriņi svētku laikā un valsts ieguvums. Savukārt, lielu negatīvu ietekmi pasākums rada uz dabas vidi, par ko liecina svētkos atstātie atkritumi un svētku apmeklētāju izvēlētie transporta līdzekļi nokļūšanai uz svētkiem. Sociālo un kultūras ietekmi bijis grūti izvērtēt. Pētījuma laikā iegūtie rezultāti liecina, ka  67% aptaujāto Aglonas novada iedzīvotāju atzīst, ka svētki atstāj pozitīvu ietekmi uz reliģiju un 28% atzīst, ka svētki pozitīvi ietekmē iedzīvotāju un novada tradīcijas, bet 15% norāda, ka svētki atstāj negatīvu ietekmi uz dzīvesveidu un ieradumiem, tāpēc Aglonas reliģisko svētku sociālā un kultūras ietekme ir vērtējama gan kā pozitīva, gan kā negatīva.

Pētījuma gaitā E. Šņepste izstrādāja vairākus priekšlikumus svētku pilnveidošanai un negatīvās ietekmes mazināšanai. Pirmkārt, vietējiem Aglonas novada un tuvāko novadu uzņēmējiem iesaka palielināt naktsmītņu uzņemšanas kapacitāti, palielinot gultasvietu skaitu naktsmītņu uzņēmumos, kas veicinātu ienākumu pieaugumu uzņēmējiem. Otrkārt, Aglonas bazilikai būtu lietderīgi piesaistīt svētku apmeklētājus no starptautiskās vides, kas veicinātu un paplašinātu svētku atpazīstamību starptautiskā vidē, dotu iespēju piesaistīt vairāk apmeklētāju un papildu finansējumu, piemēram, negatīvās svētku ietekmes novēršanai.

Treškārt, darba autore Aglonas reliģisko svētku organizatoriem iesaka ierobežot telšu celšanu zālājos vai pie svētku norises vietā esošajiem ūdeņiem brīvās vietās, pasākuma apmeklētājiem norādot noteiktas vietas telšu celšanai. Šāds risinājums ļautu mazināt svētku negatīvo ietekmi uz dabas vidi. Ceturtkārt, liela apmeklētāju pieplūduma gadījumā darba autore iesaka apsvērt iespēju ieviest nelielusvētku dalības maksucilvēkiem, kas nepārstāv nevienu reliģisku organizāciju un svētkus apmeklē bez konkrētiem mērķiem. Tādējādi svētku norises teritorijā tiktu nodrošināts lielāks sēdvietu skaits reliģisko organizāciju pārstāvjiem. Darba autore min, ka šādā veidā vienlaikus iespējams atrisināt ievērojamo cilvēku kustība svētku laikā, mazinot negatīvo ietekmi uz vidi un atvieglojot atkritumu organizētu savākšanu apkārtējā teritorijā.

Tāpat E. Šņepste norāda, ka Aglonas reliģisko svētku organizatoriem vajadzētu piesaistīt papildu finansējumu, piemēram, no Eiropas Savienības līdzekļiem, svētku negatīvās ietekmes mazināšanai – atkritumu tvertņu skaita, sēdvietu skaita palielināšanai, stāvvietu labiekārtošanai, papildu nodarbināto vai brīvprātīgo palīgu piesaistīšanai svētku negatīvās ietekmes mazināšanai, piemēram, transportlīdzekļu kustības regulēšanai, cilvēku rindu regulēšanai, atkritumu savākšanai.

12.08.2013

Komentāri

daily forex news

18.05.2016. 13:40
If you want to read interesting and inserting forex news, you have to check this page at BMFN. So go one.

Nodarbību saraksts