Aktualitātes>Intervija ar Ināru Pētersoni žurnālā "Bilance"

Intervija ar Ināru Pētersoni žurnālā "Bilance" (0)

Intervija ar Turības maģistranti un Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāju Ināru Pētersoni žurnāla „Bilance” jaunākajā numurā.

Mēs esam priekš nodokļu maksātājiem, nevis viņi - priekš mums jeb Jaunie laiki VID

Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektores pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone daudziem no jums ir zināma kā Nodokļu kontroles pārvaldes direktore, kā lietpratīga lektore, kā amatpersona, kas labi prot argumentēt savu viedokli un uzstāties auditorijas priekšā. Parasti jau žurnālisti diezin ko nepiedomā, vai iestādes vadītājs ir cilvēks īstajā vietā – viņš tur ielikts, un cauri. Bet šoreiz nopriecājos gan, ka I. Pētersonei, kļūstot par VID vadītāju, zināms ledus laikmets attiecībās ar VID pirmo personu varētu beigties. Bet dzīve ir raiba kā dzeņa vēders. Mūsu intervija notika dienu pirms jaunās VID ēkas spāru svētkiem, kad vēl nezinājām par to, ka negaisa mākoņi savilksies pār priekšgājēju Neliju Jezdakovu. Lai nu kā būtu, Ināra Pētersone ir nodokļu administrācijas galvgalī, un ceru, ka viņu no turienes neizgrūstīs. Cik saprotu, viņai ir liels kolēģu atbalsts. Tātad žurnāla Bilance galvenais redaktors GUNTIS ROZENBERGS intervē Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāju INĀRU PĒTERSONI. Mūsu saruna notiek tet-e-tet, bez iepriekš tik ierastā sabiedrisko attiecību speciālista un viņa diktofona klātbūtnes. Vai tiešām jauni laiki VID?

 

Politisko spiedienu neesmu jutusi

 

Es pabrīnījos, ka interviju ar jums izdevās sarunāt pāris nedēļu laikā, kas tā nebija agrāk, jo priekšgājēja vispirms prasīja iesūtīt jautājumus un divreiz interviju atteica… Šķiet, ar jūsu nonākšanu VID galvgalī kaut kas šajā jomā ir mainījies uz labo pusi?

Es ļoti ceru, jo visas pārmaiņas ir uz labu. Bet, nopietni runājot, manuprāt, tas ir tikai normāli, ka valsts iestādes vadītājs stāsta sabiedrībai, ar ko iestāde nodarbojas, kādas problēmas sāp, kādas ir jaunas idejas . Komunikācija ar sabiedrību ir ļoti svarīga.

Kādas vēl tradīcijas, salīdzinot ar līdzšinējo VID vadītāju Neliju Jezdakovu, lauzīsit? Kas jūsu vadībā būs citādi?

Ja Ministru kabinets apstiprinās manu kandidatūru, centīšos daudz nopietnāk strādāt ar personālu. Mums informācijas apmaiņa kliboja ne tikai ar sabiedrību, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta iekšienē. Otra svarīga lieta ir mūsu personāla kvalitāte. Visi zinām, ka no katra mūsu cilvēka ir atkarīgs VID tēls, attieksme pret nodokļu maksāšanu un iestādi.

Kā ir ar politiskajām interesēm VID darbībā un politiķu spiedienu – vai nenākas un nenāksies to izjust? Jūs ātri bez publiskām diskusijām iecēla pienākumu izpildītājas amatā, kas ļāva noprast, ka esat kompromisa figūra? Kāds bija politiskais uzstādījums – kādam jābūt Valsts ieņēmumu dienestam ģenerāldirektora vadībā?

 

Sarunā ar finanšu ministru mūsu uzstādījumi bija identiski: uzlabot sadarbību ar publisko telpu – ne tikai ar medijiem, bet arī ar uzņēmējiem. Un – mūsu personāla jautājumi. Tā ka domstarpības un dažādi viedokļi mums te nevarēja būt. Visa darba kvalitāte ir saistīta ar personālu. Viena lieta ir sistēmas, metodes, bet, ja cilvēks nav zinošs, radošs, profesionāls, ar pareizu lojālu attieksmi pret valsts interesēm, tad rezultāts nav gaidītais.

Valsts ieņēmumu dienestā strādāju kopš 1995. gada dažādos amatos, bet kādus 10 gadus jau – centrālajā aparātā. Varu droši teikt, ka pa visiem šiem gadiem neesmu jutusi nekādu politisko spiedienu neatkarīgi no tā, kādas partijas bija pie varas. Varbūt sabiedrībai tas liekas aizdomīgi, neticami. Un nav tā, ka ierēdnis darīs to, ko pirmā persona liks. Mums tomēr ir gudri un zinoši cilvēki, kuri labi apzinās, ko viņi drīkst un nedrīkst, ko likums par to saka. Tie laiki sen ir pagājuši, kad pirms daudziem gadiem kā priekšnieks teica, tā ierēdnis darīja.

 

Gribat teikt, ka jums nemaz nevarēs kāds no „no augšas” kaut ko pateikt…?

Protams! Tā nemaz nedrīkstētu  būt. Ļoti ceru, ka tā  nedrīkstēs būt arī turpmāk. Likums visiem ir vienāds. Mēs varam palīdzēt izprast likumus, bet, ja kāds no mana kolektīva ir pret likumu, tās taču ir sodāmas darbības.

 

Viena daļa nodokļu maksātāju joprojām domā, ka VID ir pamatā represīva iestāde un gaida, kad VID no sodošās organizācijas kļūs par atbalstošo, veicinošo. Gaida, lai tas notiktu ne tikai vadības līmenī un lozungos, bet darbos līdz pat katram konsultantam katrā VID nodaļā? Kā tur ir tagad?

Ļoti daudz sabiedriskā doma ir atkarīga no tā, kā sevi pozicionējam publiskajā telpā. Nevienam nav noslēpums, ka medijus interesē tā ziņa, kas ir mazliet, teiksim, ar asiņainu piegaršu. Ja Finanšu policija vai Muitas pārvalde ir ko atklājusi, piemēram, kādam narkotikas kuņģī, šīs un „dzeltenās” lietas ir tās, kas sabiedrību vairāk interesē. Mēs neesam pratuši pietiekami labi komunicēt ar sabiedrību attiecībā uz prevenciju, uz konsultējošo darbu - neesam stāstījuši, ko darām šajā jomā. Lai cilvēki saprot, lai viņi, atnākdami pie mums, redz un arī jūt, ka ir kļuvis labāk, nekā bija, teiksim, pirms mēneša un ka attieksme ir mainījusies. Tieši uz skaidrošanu turpmāk liekams lielāks akcents. Kas tad bija tie, kas no VID vadošajām amatpersonām gāja un ko stāstīja publiskajā telpā – Čerņecka kungs un – Pētersone!

Bet jums tak bija arī preses sekretāre Grīnbergas kundze, kas gozējās tālrādēs?

Viņa nevis veidoja VID tēlu, bet atsitās no žurnālistu  izvirzītajiem jautājumiem.

Gribat teikt, ka sen vairs neesat represīvi, tikai neviens to vēl nav sabiedrībai pastāstījis?

Mēs ļoti ceram, ka patiesībai atbilst tas, kādu es redzu savu kolektīvu – mēs esam sabalansēti savā attieksmē. Ar katru nodokļu maksātāju grupu strādājām ar atbilstošām metodēm.

Ko nozīmē – sabalansēti?

Sabalansēti nozīmē to, ja cilvēks – fiziska vai juridiska persona – vēlas maksāt nodokļus, tad mums ir jāpalīdz viņam izprast un laikus tos samaksāt. Ja viņš kaut ko nevar samaksāt uzreiz, mūsu uzdevums ir skaidrot, kā šīs lietas ir kārtojamas – un tā ir normāla sadarbība, tāpat kā jebkurā citā valstī vai jebkurā citā jomā. Tās ir attiecības ar klientu. Savukārt, ja ir nodokļu maksātāju grupa, kas kādu iemeslu dēļ nevēlas maksāt, tad seko prevencijas pasākumi, uzrunāšana, ka visu zinām un, ja turpināsi nemaksāt nodokļus, būs tādas un tādas konsekvences un pieeja. Seko tematiskā pārbaude, nodokļu audits vai lieta aizvirzās uz Finanšu policiju kriminālprocesa rosināšanai. Bet, ja esi uztvēris dialoga jēgu un gatavs mainīties, tad – mēs tev palīdzam. Tu sakārto lietas, precizē iepriekšējās deklarācijas un samaksā nodokļus. Šeit ir jāatrod līdzsvars.

Vai uzskatāt, ka līdzsvars jau ir atrasts?

Pilnībā tas noteikti vēl nav atrasts. Teikt, ka Valsts ieņēmumu dienestā  viss ir kārtībā, nebūtu pareizi, tad es melotu pati sev…

Tagad es varētu secināt, ka Jezdakovas kundze, tā teikt, „krita” tāpēc, ka VID bija slikta sadarbība ar medijiem un uzņēmējiem?

Viņa pati pieņēma lēmumu, nevis kāds viņai lika uzrakstīt atlūgumu.

 

VID riska vadības sistēma balstās uz četriem guru

 

2012. gadā VID Nodokļu kontroles pārvalde veica 2705 nodokļu auditus (juridisko un fizisko personu), no kuriem rezultatīvi bija 2637 nodokļu auditi (rezultativitāte ir 97%). Tā ka uzrēķini vai pārkāpumi nav bijuši tikai 3% gadījumu. 2013. gada 1. ceturksnī VID Nodokļu kontroles pārvalde veica 517 nodokļu auditus, no kuriem rezultatīvi bija 509 nodokļu auditi (rezultativitāte ir 98%). Nekas nemainās…

Izskatās, ka tomēr auditori par savu uzdevumu uzskata pārbaudēs par varas makti kaut ko atrast. Savulaik KPMG vecākā nodokļu menedžere Gunta Kauliņa teica, ka par rezultatīvu auditu būtu jāuzlūko tāds, kurā nekas netiek atrasts, jo tas nozīmē, ka valstī ir par vienu godīgu uzņēmēju vairāk… Kā tad ir ar tiem auditiem, kāpēc tomēr tiek tik daudz atrasts – vai tāpēc, ka nerezultatīvu auditu VID darbinieki tomēr joprojām uzskata par slikti strādāšanu?

Man ir ļoti skumji, ka Kauliņas kundze, vēl strādājot Finanšu ministrijā un sadarbojoties ar Valsts ieņēmumu dienestu, tolaik nesaprata, kā strādā nodokļu administrācija. Bet, runājot pēc būtības, ne jau auditors izdomā, uz kurieni viņam jāiet. Mēs strādājam pēc riska vadības sistēmas. Juridiskām personām ir viena, fiziskām personām ir cita sistēma, kas, savācot visu informāciju, kas par personu ir ne tikai VID, bet arī citos reģistros, pēc konkrēti definētiem riskiem un to nozīmīguma pēc punktu sistēmas novērtē nodokļu maksātāju. Un tā veidojas personu saraksts, kurā izgaismojas tie, kuriem nodokļu nenomaksas risks ir visaugstākais. Un pie viņiem tad arī ejam un veicam pārbaudi.

Līdz ar to nav subjektīvā momenta, sak, ņemšu un kontrolēšu kaimiņu vai draugu. Mums tos, kas auditējami, atlasa sistēma. Bet tas nenozīmē, ka viss notiek automātiski. Mēs ņemam saraksta augšgalu, veram vaļā, analizējam riskus, jo sistēma ir viena lieta, otra – cilvēka analītiskais prāts. Mēs visu laiku arī pilnveidojam šos riskus. Mums VID ir vairāki tā sauktie atslēgas cilvēki, analītiķi, par kuriem drebam un trīcam, un cenšamies pie sevis noturēt. Viņi ir tie, kas pilnveido riska faktorus. Tāpēc auditu rezultativitāte balstās uz analītiķu spējām noteikt, kuru jāiet pārbaudīt.

Neesam īpaši lielījušies un stāstījuši to mūsu valsts nodokļu maksātājiem, bet Lietuvā, Igaunijā, Anglijā, Dānijā, Zviedrijā mūsu analītiķi par savu veikumu tiek augstu novērtēti. Tā ka auditu rezultativitāte ir saistīta ar spēcīgo riska vadību.

 

Tātad jūs neejat pārbaudēs, kur, jūsuprāt, nekā nav?

Protams! Ļoti labi zinām savu kapacitāti – ko ar saviem resursiem varam izdarīt. Mēs varam gadā apsekot, novērot, piemēram, ap 4-5% no PVN maksātājiem, bet mums vēl ir arī fiziskās personas ar nereģistrētu saimniecisko darbību, tādi, kam izdevumu pārsniegums par ienākumiem. Mūsu nav tik daudz, lai visus pārbaudītu.

 

Cik tad jums ir to guru, kas izstrādā riskus?

Četri!

Bet tas jau ir maz!

Vairāk arī nemaz nevajag, jo viņi pierādījuši, ka tiek ar darbu lieliski galā.

 

No kā tiek paņemts?

 

Vai VID turpmāk nebūs tāpat kā iepriekš tendēts pastiprināti paņemt nodokļu uzrēķinos, sodos no tiem, no kā var paņemt? Vai te tradīcija ir mainījusies?

Pirmkārt, neatceros, ka tāda tradīcija jelkad būtu bijusi… Kopš 2009. gada, kad es vadu Nodokļu kontroles pārvaldi, nepārprotami varu teikt, ka mums nav bijis mērķa savu darbu veidot pēc principa – ejam tur, kur var kaut ko paņemt. Ja arī mēs ietu tur, kur var paņemt, tur taču nodokļu maksātājs strādā ar peļņu, bet tas nozīmē, ka uzņēmējs ir spēcīgs un ar smadzenēm, un līdz ar to viņš piesaista gan juristus, gan advokātus, un tas nav tas kontingents, kur vienkārši aizietu auditā, sarēķinātu un iekasētu – tur pretī stātos vesela brigāde!

Labticīgais nodokļu maksātājs, ja tā varētu viņu saukt, bieži iekrīt, piemēram, būvniecībā, iesaistoties kādā lielā projektā, kur piesaista apakšuzņēmējus, kas savukārt piesaista citus apakšuzņēmējus. Tā šī ķēdīte stiepjas garu garā. Tad, ja mēs iegūstam pierādījumus, ka šī ķēde ar apakšuzņēmējiem ir izveidota, nevis lai samaksātu nodokļus, bet lai kādu darījumu optimizētu nelegāli un kabatā iebāztu melno naudu, tad gan nosacīti tam labajam, no kura var paņemt, uzrēķins tiek veikts par visu ķēdi. Tā varbūt arī rodas tas mīts, ka labais uzņēmējs dabū ciest sliktā apakšuzņēmēja dēļ.

 

Acīmredzot svarīgi ir nepamatoti netramdīt uzņēmumus, kas maksā nodokļus. Kā ar šo lietu? Jums laikam ir visādas datu bāzes, uzkrāta informācija, ko liekat vai liksit lietā? Kam uzņēmumiem, nodokļu maksātājiem jābūt vairāk gataviem?

Tiem nodokļu maksātājiem, kas gan iepriekš  maksāja, gan tagad maksā nodokļus, nevajadzētu uztraukties. Mēs priecājamies, ka viņi plaukst un zeļ, un līdz ar to arī budžetā maksā vairāk līdzekļus. Radīt jaunas bailes no Valsts ieņēmumu dienesta nav paredzēts.

Daudzas lietas mēs sākām sakārtot jau no pagājušā gada rudens, kad mainījām struktūru un izveidojot četrus ģenerāldirektora vietnieka amatus. Manā pārraudzībā nonāca arī Nodokļu un Piedziņas pārvalde. No klientu apkalpošanas centriem izcēlām ārā mazos guru, kuri pirms auditiem analizē deklarācijas, viņu uzdevums ir dot signālus saistībā ar datu ticamību. Viņi specializējas pa atsevišķiem nodokļiem, uzrunā nodokļu maksātājus preventīvi.

 

Godīgs – līdz kaps mūs šķirs!

 

Ko VID dara lietas labā, lai veicinātu godīgas nodokļu maksāšanas kultūru?

Lai veicinātu godīgu nodokļu nomaksu, svarīga ir attieksme. Tikai tad, ja grāmatvedis vai vadītājs sapratīs, ka mēs esam atbalsts tiem, kuri vēlas maksāt nodokļus, nevis bieds. Publiskā telpā izskanēja, ka nevarot VID paprasīt uzziņu par normas piemērošanu, ka tūlīt uzkritīšot ar pārbaudi. Tas ir absurds. Ja uzņēmējs kaut ko nezina, bet uzzinājis sakārto lietas, nu, neiet pie viņa VID pārbaudēs! Tās ir divas paralēlās pasaules – mēs neapmaināmies ar uzziņu sagatavotājiem ar informāciju. VID kontroles pārvaldes cilvēki izmanto tās uzziņas, kas ir VID mājaslapā, lai varētu nodrošināt vienveidīgu administratīvo praksi. Varu zvērēt un solīt, ka tas neatbilst patiesībai. Vismaz nodokļu daļā mums lietas ir tā sakārtotas.

Kā vēl veicināt godīgu nodokļu nomaksu?

Katram cilvēkam, kāda tā kultūra ir, tāda arī ir. Mēs savu kultūras līmeni varam attīstīt individuāli. Ja man ir nepieņemami nemaksāt nodokļus vai iet pāri gājēju pārejai, kad luksoforā deg sarkanā gaisma, var stāstīt policija, VID, cik uziet, nekas jau nemainīsies. Bet ļoti daudz ir atkarīgs no skolotāja. Bērns ļoti labi uztver informāciju un vēlāk dzīvei paņem to, ko vēlas. Šobrīd mums ideju līmenī ir iestrādes attīstīt sadarbību ar skolām. Iet un stāstīt, kāpēc ir jāmaksā nodokļi un kur tas viss paliek. Piekritīsit, ka es jūs vai jūs mani vairs nevaratat ietekmēt attiecībā uz godīgu nodokļu nomaksas kultūru…

Nuja, ja es būtu negodīgs, jūs mani ne ar pātagu, ne ar burkāniem par godīgu nepārveidotu, jo burkāni man negaršo…?

Jā. Vai arī kādu laiku ēdīsit burkānus, bet pēc tam atkal – ne…

 

Uzziņu un konsultāciju sāga

 

Esmu dzirdējis, ka joprojām par nepietiekamu tiek uzskatīta informācijas pieejamība Valsts ieņēmumu dienestā. VID mājaslapā www.vid.gov.lv ir ievietotas salīdzinoši tikai dažas uzziņas, bet pieprasīto uzziņu skaits ļoti pieaug. Ja VID sniegtās uzziņas būtu plaši pieejamas, tad daudzi labprāt tās papētītu un atrastu atbildes arī uz savu situāciju. Rezultātā visiem būtu resursu ekonomija! Citādi uzziņu prasīšana daudziem šķiet kā „koks ar diviem galiem”. Risinājums parasti nav nepārprotams (viennozīmīgs), un, uzziņu pajautājot, var uzprasīsies uz auditu… Kā ar izmaiņām šai būtiskajā jautājumā?

Jums ir taisnība – uzziņu skaits pieaug ļoti strauji: salīdzinājumā ar pagājušo gadu par 30-40%. Tas ir saistīts ne tikai ar to, ka kaut kas ir kļuvis vairāk neskaidrs, bet nodokļu maksātājs ir kļuvis izglītotāks – ja viņš ir paprasījis uzziņu, tad tas ir administratīvais akts un tas ir saistošs pilnīgi visiem, ja arī kaut kas pēc tam mainās.

Mani un lielāko daļu manu kolēģu, tāpat kā jūs, neapmierina mūsu esošā interneta mājaslapa. Esam domājuši, kā to attīstīt, bet darbs nav pavirzījies uz priekšu… Tehnoloģijas strauji attīstās, vajadzīgas atkal korekcijas plānos. Ļoti ceru, ka pa nākamo gadu varēsim sakārtot mūsu mājaslapu modernu, klientiem draudzīgu un viegli uztveramu. Veidosim to pēc mērķgrupu principa.

Tagad kolēģi mājaslapā ir ievietojuši tikai tās uzziņas, kuras varētu būt saistošas un interesantas lielākam skaitam nodokļu maksātāju. Tiekoties ar Darba devēju konfederāciju un Tirdzniecības un rūpniecības kameru, pavīdēja risinājums uzziņas nodot viņu speciālistiem, kas tās atbilstoši apstrādātu. Bet, tā kā esam valsts iestāde, mums bezmaz vai jāizsludina konkurss, kurš vēlas šo mūsu preci ņemt. Tiek domāts, kā uzziņu sadaļu sakārtot, lai tā nebūtu tik «plika».

Kā īsti ir ar VID konsultantu atbildību par sniegtajām konsultācijām, ja uzņēmums pie viņiem vēršas? Viens stāsta tā, otrs citādi. Kā ir ar atbildību par konsultācijām?

Konsultācijas, kas tiek sniegtas rakstiski, centrālais aparāts uzrauga un revidē pēc vienveidīguma principa. Te domātas ne uzziņas, bet elektroniskās un parastās vēstules. Ja kāds konsultants ir kļūdījies, bet rakstiski ir atbildējis, tad tas ir saistoši pēc tam arī pārbaudītājam. Vissliktākā situācija ir ar mutiskajām konsultācijām, jo neviens blakus nestāv un neskatās, kāds kurš ir profesionālis. Formāli ir kārtībā: visi ir grāmatveži, ar augstāko ekonomisko izglītību, bet zināšanas ir tādas, kādas ir. Mums ir sagataves atbildēm uz vienkāršākiem jautājumiem.

Pērnā gada nogalē sākām vairāk uzmanības pievērst uzraudzības pasākumiem, ir cilvēki, kas periodiski pieiet blakus un paklausās vai piezvana un notestē, kā kolēģi atbild, pabraukā pa klientu apkalpošanas centriem un uzdodas par klientiem. Fundamentālāks varētu būt uzlabojums, ja mēs ierakstītu šīs sarunas, un ierakstu, kad būtu, piemēram, sūdzības par konkrētu nodokļu inspektoru, varētu patīt atpakaļ un paklausīties, cik korekti un ētiski tiek sniegta atbilde. Diemžēl atdūrāmies pret finansējuma trūkumu. Summa nav liela – 18 tūkstoši latu, bet tagad nevaram to atļauties, jo esam smagā finanšu situācijā. Tomēr mēs neesam atmetuši šo cerību, risinām kompleksi, jo zinām, ka visi pārcelsimies, arī konsultantu centrs,  uz Talejas ielu. Attīstot telekomunikācijas centru, iegādājoties modernākas iekārtas un sistēmas, jau sākotnēji paredzēsim noklausīšanās sistēmas tajā iekšā. Tā ka mazlietiņ vēl jāpaciešas.

 

Kurš cels grāmatvežiem latiņu jeb Kādi ir uzņēmēji, tādi – grāmatveži

 

Latvijā uz 47 500 aktīvo uzņēmumu ir 8200 grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju, no kuriem 6300 ir juridiskas personas. Vai nav tomēr par daudz grāmatvedības sniedzēju, no kuriem daudzi varbūt ir tagad par modes vārdu kļuvušie krūmu grāmatveži?... Kam tik nav slinkums, kārto grāmatvedību, jo, raug, drusku pamācījušies… Vai te ir problēma?

Grāmatvežu kvalifikācija mūsu valstī ir ļoti nopietna problēma. Arī ar asociācijām esam pārrunājuši šo jautājumu. Ir kaut kas fundamentāli jāsakārto šajā jomā. Nav normāli, ka cilvēks aiziet pāris nedēļu kursos un viņš jau saņem sertifikātu kā bilancspējīgs grāmatvedis. Es četrus gadus pati esmu mācījusies grāmatvedību, bet arī ar savu pieredzi joprojām neuzskatu sevi par guru grāmatvedības jautājumos. Otrs jautājums ir par atbildību. Mums ir ļoti daudz grāmatvežu, kuri bezatbildīgi pilda savus pienākumus. Tas droši vien ir saistīts arī ar pakalpojuma cenu. Ja es noslēdzu kā uzņēmums līgumu ar grāmatvedi par grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, iedodu viņam dokumentu paku un viņš iegrāmato, sakontē, tad ir viena cena. Bet otra ir, ja viņš strādā ar atbildības izjūtu. Tāpat ir ar zvērinātiem revidentiem. Ir pavisam cita līguma cena, kad viņš sniedz atzinumu par gada pārskatu ar materiālu līdzatbildību.

Kas būtu darāms jomas sakārtošanā? Vai grāmatveži nebūtu kaut kā jāsertificē, un kuri? …Varbūt tāpēc jums vairāk darāmā un sodāmo, ka uzņēmumos tomēr nereti pieklibo grāmatvedība?

Nepārprotami! Tāpēc VID ir ieinteresēts pacelt grāmatvežu profesijas latiņu. Ja būs zinošs un atbildīgs grāmatvedis, tad pirmām kārtām mums atkristu daudzas konsultācijas. Jo viens ir grāmatvedis, kurš nokontē un iegrāmato, bet otrs, kurš piedomā, kādā veidā viņš to dara. Uzņēmējiem arvien retāk ir vajadzīgs „pliks” grāmatvedis, viņiem vajag grāmatvedianalītiķi. Tādu, kurš prot aprēķināt –  vai būs peļņa vai ne, kurš prot paprognozēt, pamodelēt vienu vai otru cenu piecenojumu.

No kura gala varētu ko sākt?

Mums jau citām profesijām ir sertifikācija, piemēram, zvērinātiem revidentiem, ārstiem. Jebkurā profesijā ir vajadzīga attīstība. Nepietiek tikai ar diplomu, ir jābūt kvalifikācijas celšanai. Acīmredzot normatīvajos dokumentos ir jānostiprina, kurš drīkst būt par grāmatvedi. Un arī viņam atbildība. Nevar būt vienkārši kursus izgājis bilancspējīgs grāmatvedis. Bet, kamēr būs pieprasījums pēc tādiem „grāmatvežiem”, būs arī piedāvājums.

 Pēc definīcijas, kas ir 585. noteikumu pēdējos grozījumos, var saprast, ka par grāmatvedi var būt jebkurš…

Tas jau mūs sarūgtina.

 Jūs būtu par periodisku sertifikāciju?

Tas valstij viennozīmīgi būtu lētāk.

Vai jūsu darbinieki, tiekoties ar uzņēmumu vadītājiem, īpašniekiem, auditējot uzņēmumus, vērš uzmanību uz kvalificēta grāmatveža piesaistīšanu darbā?

Mūsu auditors/inspektors galvenokārt tiekas ar grāmatvedi, un nelabprāt grib ar mūsu pārstāvi tikties uzņēmumu vadītāji, vienmēr mēģina atrunāties. Ir sevišķi lielos uzņēmumos. Bet tajā pašā laikā tas ir ļoti svarīgi. Auditoram tā saite ikdienā ir grāmatvedis. Pēc cilvēku filozofijas, kurš būs tas muļķis, kurš pateiks - atrada man kļūdu, jo es nezināju to vai nemācēju. Protams, grāmatvedis mēģinās novelt vainu uz to, ka auditors piekasās. Bet, ja tajās sarunās vairāk un aktīvāk piedalītos arī uzņēmuma vadītājs, tad viņam rastos priekšstats par grāmatveža kvalifikāciju. Nav jau auditoram mērķis noniecināt grāmatvedi, ja viņš ir spēcīgs. Līdzdarbojoties uzņēmuma vadītājam, atklātos objektīvāka aina.

Ja runā par auditu, sākumā ir saruna ar uzņēmuma vadītāju, tad viņš norīko cilvēku, ar kuru tālāk strādāt, un tad ir nobeigums, bet uz to jau uzņēmumu vadītāji lielākoties vairs nenāk. 

Arī paši uzņēmēji jau būtībā nav uzņēmēji, bet par tādiem kļuvuši sakritības dēļ. Ne viņi nopietnos likumus ir lasījuši, piemēram „Par nodokļiem un nodevām”. Nerunāju par PVN likumu, uzņēmuma vadītājam nav tas jāzina, bet viņam ir jāzina pamatprincipi. Ir tādi uzņēmēji, kuri brauc pēc preces uz Poliju, atved, pārdod un domā, ka tā ir viņa peļņa un var zaļi dzīvot. Viņš nesaprot, ka ir starpība un no tās sev alga jāmaksā, valstij visi nodokļi. Kādi ir uzņēmēji, tādi arī ir grāmatveži.

 

 

Komercsabiedrībās strādāt par baltu velti…

 

Savulaik tika daudzināts, ka var strādāt bez maksas, pat grāmatvedību tā kārtot.  Arī VID skaidroja, ka var… Bet pēdējā laikā dzirdēts, ka var gan, bet tikai biedrībās, nodibinājumos, bet ne sabiedrībās, kas vērstas uz peļņas gūšanu (likums par nodibinājumiem un jaunatnes likums), kādi ir uzņēmumi… Vai tas nozīmē, ka valdes locekļiem tomēr tiks piespiests maksāt kaut minimālo algu un nodokļus no tās?

Likumu paketē, ko MK skatīja saistībā ar ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem, kas varētu dot papildus naudu budžetā,  vēlreiz tika pacelts jautājums par tiem uzņēmumiem, kuri ir SIA, bet nav neviena nodarbinātā. Ir kafejnīcas, ir mazs šūšanas cehs,  veikaliņš. VID ieskatā nevar būt tā, ka ir dibināts uzņēmums un es no tā uzņēmuma ne caur algu, ne caur dividendēm neko negūstu. Aptuveni 5000 ir tādu aktīvo uzņēmumu. Un tie nav jaundibināti uzņēmumi, tie strādā gadiem ilgi, un ne tiem kāda peļņa ir bijusi, ne bijis kāds algots darbinieks. Mēs uzskatām, ka no kaut kādas robežas nodoklis ir jāsamaksā. Jo jāsaprot, ka viņš ar savu darbību tērē mūsu administratīvo kapacitāti, valstij neko nemaksā, bet pēc tam mums – sabiedrībai, nodokļu maksātājiem – būs viņš jāuztur ar sociālajām garantijām. Jo nevar būt tā, ka viņam ir hobijs neskaitāmus gadus nākt uz darbu un neko negūt. Kaut kas kreiss, protams, tur droši vien ir.

Savulaik bija pietiekami skaļš strīds. Lietoto drēbju veikalā mēs veicām pārbaudi. Visi ieņēmumi gāja sabiedriskiem mērķiem. Un tur bija grāmatvedis, kurš nāca katru dienu uz darbu. Mēs uzskatījām, ka tā ir darbība un viņam ir jāmaksā algu. Mēs administratīvi arī viņu sodījām, un tad par šo brīvprātīgo darbu sākās ažiotāža, Saeimas komisijā tika skatīts jautājums un pieņemts, ka tas ir nepareizi. Ja cilvēks tomēr grib nākt uz darbu un neko nesaņemt, tas esot normāli. Bet šeit nav runa par komercsabiedrībām, bet par sabiedriskajām organizācijām.

Gribu akcentēt – nevajag skatīties tikai uz biedrības juridisko formu. Ir ļoti daudzas biedrības, kas zem šī vārda veic aktīvu un lielu saimniecisko darbību. Jāskatās uz ekonomisko būtību. Diemžēl normatīvie akti šobrīd neatļauj VID ļoti strikti rīkoties, tikai caur tiesu varam panākt, lai tas pārreģistrējas par komercdarbību, bet esam runājuši ar FM, ka tas nav normāli un ir jāsakārto.

 

Visskaļāk kliedz nodokļu nemaksātāji…

Latvijā atkal uzbangojis jautājums par to, kurus nodokļus samazināt, varbūt kādus celt. Kā jūs kā nodokļu maksāšanas kārtības uzraudzītāji uzskatāt, kāds ceļš ejams – samazināmas VSAOI, IIN nav samazina no nākamā, bet pēc tam pa vienam procentam līdz 22%?Protams, tas ir politisks jautājums, bet kā tas izskatās no praktiķa puses, kas kam ko dotu vairāk?

Šeit ir dilemma. Es kā iedzīvotāja uzskatu, ka algas nodokļi jāsamazina, jo to justu arī savā ģimenes budžetā. Tajā pašā laika, ja mēs paskatāmies, kā Latvija izskatās starp citām valstīm, pati likme jau nav dramatiski liela. Vienīgi - ko mēs par to saņemam. Piemēram, sociālais nodoklis, vai tas procentuālais daudzums, ko mēs atdodam no savas algas un ko vēl darba devējs par mums maksā sociālajā nodoklī, nav adekvāti pretī saņemtajam. Iedzīvotāju ienākuma likme ir OK, bet, ja sākam dziļāk skatīties – kāds ir neapliekamais minimums - no kura apjoma sāk piemērot nodokli. Šeit izkrītam ārā no visiem rāmjiem, vienalga, ar kuru valsti salīdzinātu. Ja es būtu lēmēja, drīzāk celtu neapliekamo minimumu, bet mana pārliecība vienmēr ir, ka pa vienam procentam vai pa 5, 10 latiem tas nav jūtams. Ja gribam akcentēt to, ko visu laiku saka nodokļu maksātāji: samaziniet nodokļus un daudzi izies no ēnas un sāks maksāt nodokļus, tad tam apjomam ir jābūt pietiekami nozīmīgam, nevis barojot pa bišķītim. Neesmu pārliecināta, ja būtiski samazinātu ienākuma nodokli un sociālo nodokli vai palielinātu neapliekamo minimumu, piemēram, uzņēmumi izlīstu no ēnu ekonomikas. Ir bijuši jau vēsturiski gājieni, kur no samazināšanas neko nejutām. Piemēram, bija samazināta PVN  likme sabiedriskajam transportam. Sakiet, teiksim, vai Pasažieru vilciens samazināja biļešu cenu? Nesamazināja. Starpība no standartlikmes uz samazināto palika pašam uzņēmumam…

Patlaban sabiedrībā ir iecienīti dažādi memorandi, ko valdība ar uzņēmējiem paraksta. Protams, ir daļa uzņēmumu, kas džentlmeniski tos izpilda. Bet viņu nav tik daudz, viņi nevar pavilkt visus tos uzņēmējus, kuriem, neraugoties uz visiem samazinājumiem, ir pilnīgi ieprogrammēts – es nemaksāšu tos nodokļus, un cauri! Ja paskatītos tos, kuri uzkurina, cik slikti ir mūsu valstī, un cik viņi paši maksā nodokļos, domāju, ka varētu vilkt paralēles – kurš visskaļāk kliedz, pats nemaksā nodokļus. Te jārunā par morāli: vai tad viņš vispār ir tiesīgs pārmest, ka valsts tērē citu pilsoņu samaksātos nodokļus ne tā, kā viņš domā?...        

Visas ministrijas nākamgad prasa ievērojami vairāk - šķiet par to, ka 2009.-2012. gadā vēl bija krīze neviens negrib atcerēties. Uz papildu 70 miljoniem latu ir pieprasījumi kopā par 570 miljoniem. Vai apetīte nav pārāk augusi?

Cilvēku filosofija – prasīšu vairāk, iedos mazāk. Nopietni runājot, prasības un vēlmes droši vien ir pamatotas, bet vai to var izdarīt uzreiz, tik īslaicīgā termiņā, teiksim, nākamajā gadā, to mēs un ministrijas vēl vairāk apzinās, nevaram izdarīt, jo, cik ieņēmumu ir, tik ir. Nevar izdevumu daļu palielināt un tajā pašā laikā samazināt nodokļus…

Vai neapliekamā minimuma sasaiste ar darba samaksas apjomu ir pareizais ceļš? Vai ir problēma Latvijā ieviest progresīvos nodokļus?

Tas jau bija FM piedāvājums. Protams, tas ir administratīvais slogs, kas ir uz VID, jo cilvēks gūst ienākumus no dažādiem avotiem un tad ir jāsaliek kopā, lai varētu pateikt, cik tev pienākas neapliekamais minimums. Bet tas ir izdarāms, arī mēs bijām rēķinājuši, kā VID to var administrēt. Ja runājam par progresīvo ienākuma nodokli, ir runa par robežu – ko mēs uzskatām par progresīvu. Pirms dažiem gadiem bija runa par 400 vai 500… Atvainojiet, nu kas ir 400, 500 latu uz papīra, lai piemērotu progresīvo. Tā nav alga, par ko varētu runāt, ka man kas no tās paliek pāri un varu atdot tiem, kam ir 200…

Uzskatu, ka mūsu sabiedrība nav gatava tam, un, ja mēs to ieviestu, būtu atkal atgrūdiens atpakaļ un aplokšņu algas.

 

Kāpēc balts un pūkains var būt tikai milzis?...

 

Uzņēmumu baltais saraksts jeb padziļinātās sadarbības programma gadu pēc savas darbības tomēr ir un paliek saldais ēdiens tikai lielajiem uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir vidēji trīs un vairāk miljonu latu gadā, nodokļos nomaksāts pusmiljons. Pēc gada noteikumi par labu arī mazākiem uzņēmumiem, kādu ir vairākums, nav attiecināti. Kāpēc tā? VID nejaudā? Traucē kaut kas cits? Acīmredzot VID ir sava loma, kāpēc šo loku nepaplašināja... Mums trūkst kapacitātes. Kad pieņēma šo programmu, uzlika VID uzņemties papildu saistības bez papildu finansējuma. Bija vienreizējie izdevumi – sistēmas programmas, bet ir, kas jāuztur pastāvīgi, piemēram, monitorings, vajadzīgi konsultanti. Ar esošajiem resursiem mēs nevaram nodrošināt individuālo pieeju visiem šīs programmas dalībniekiem. Ja to attiecinātu arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, kādi mums ir pārsvarā visi, tad slūžas būtu vaļā. Bet nav jēgas atvērt slūžas, ja pretī nevar nodrošināt kvalitatīvus un ātrus pakalpojumus.

Varbūt nemaz daudz miljonu tur nevajag, un tad – visi būtu balti un pūkaini...

Mans uzskats: visi ir balti un pūkaini, kamēr nepierāda pretējo. Pārrunājot ar nodokļu maksātājiem, viņiem komunikācijā ar sabiedrību, saviem klientiem un sadarbības partneriem ir ļoti svarīgs vēstījums – ja valsts mani ir paņēmusi šajā programmā, tad tā ir man izteikusi atzinību, ka esmu godīgs un maksāju nodokļus. Ja padziļinātās sadarbības programmu attīstītu tā, kā tā sākotnēji bija domāta, bez VID tajā būtu jāiesaistās arī citām iestādēm. Uzņēmēji ļoti cerēja, ka arī publiskajos iepirkumos viņiem būs jāiesniedz mazāk dokumentu.

Tātad elitārs pasākums sanācis…

Jā, bet tas ir arī citu valsts iestāžu neiesaistīšanās dēļ. Pie programmas paplašināšanas jautājuma varētu atgriezties, kad pārcelsimies uz Talejas ielu 1. Patlaban mums nav vairs kur izplesties.

 

Ēnas izgaismojas

 

Šogad pavasarī VID iedarbināja parādnieku datubāzi par nodokļu parādniekiem virs 100 latiem. Sākotnēji bija tehniskas problēmas, kā ir tagad – tam ir efekts vai vairāk defekts? Vai nav  jāpārdomā par 100 latu slieksni, un kā ir ar informācijas apriti, lai nenokļūtu šai melnajā sarakstā ne savas vainas dēļ? Kas vēl te uzlabojams?

Mērķis datubāzei bija nevis tas, ka VID gribētu preventīvi pateikt, vai sadarbības partneris ir vai nav valstij parādā, bet lai atslogotu savus resursus saistībā ar publisko iepirkumu likumu. Lai mums nebūtu jāgatavo izziņas iepirkumiem. Arī 100 latu slieksnim kājas ir izaugušas no iepirkumu likuma. Tā būtībā pat nav datubāze, bet fotogrāfija divos mēneša datumos. Divreiz mēnesī apmierinām ziņkārību zināt par citiem. Pats nodokļa maksātājs, ja viņš ir EDS lietotājs, var skatīties, vai ir vai nav parādā. Šobrīd sistēma ir tāda, kāda nu tā ir. Lai mēs to varētu palaist on-line režīmā, mums fundamentāli jāpārkārto informācija, jo mums ir laika nobīde, kamēr valsts budžetā iemaksātā nauda nonāk mūsu sistēmās, situācija mainās pa stundām un minūtēm. Nodokļu maksātāju ir ļoti daudz, un nereti uzņēmumam vienā nodoklī ir pārmaksa, bet citā – parāds. Likumā ir nostiprināts mūsu pienākums, ja ir parāds, tad to kompensēt no pārmaksas. Mēs to darām manuāli – to veic cilvēks, nevis sistēma pārmet pati. Iedomājieties tos 100 tūkstošus aktuālo juridisko personu, kam mums jānospiež pogas. Mēs nezinām, kas un kuram nodokļu maksātājam automātiski no Valsts kases ielec mūsu sistēmās. Jābūt pieciem sešiem monitoriem, kuros vienlaikus jālūkojas un jāspiež pogas. Mums jāpārkārto sistēma, lai informācija varētu būt on-line.

No maija visus lēmumus paziņojat EDS. Esmu dzirdējis, ka uzņēmēji prasa sistēmu vēl uzlabot, lai vieglāk būtu tajā būtu darboties?

Ne tikai uzņēmēji, bet arī mēs paši gribam un zinām, ko varētu uzlabot, lai tā būtu vēl draudzīgāka. EDS ir veca sistēma, vienīgi to sākām lietot aktīvāk, kad likumā to nostiprināja kā prasību. Tās lietas, kas mums ir nozīmīgas tagad, sistēmā nav ietvertas. Esam izdomājuši ļoti daudz ideju, tās ir nākušas arī no uzņēmējiem, ka visus atgādinājumus par parādu esamību, par neiesniegtu deklarāciju, par termiņiem varētu iestrādāt EDS, lai tas notiktu.

Uzņēmuma grāmatvedim pēdējā laikā palielinājies pienākumu daudzums, nedrīkst nokavēt ziņu sniegšanu par jaunpieņemtu darbinieku – vienu dienu vai stundu pirms nodarbināšanas sākuma, jāziņo profesijas kods, jāčeko datubāzes – nedod Dievs, ko palaist garām. Vēl būs elektroniskās algas grāmatiņas – vai neizklausās pēc cilvēka  orķestra?

Ko nozīmē – vairāk prasību. Par profesiju kodiem tā nav jauna prasība. To paģēr Darba likuma pants. Ja visu laiku tas nav darīts, tā nav VID vaina. Mēs prasām norādīt profesijas kodu vienu reizi, kad cilvēks stājas darbā. Un tad mēs uzzināsim, cik mums izmaksā sētnieks, skolotājs vai grāmatvedis. Šobrīd to zinām tikai no aptaujām. Esam izveidojuši tā, ka, ievadot darbinieku personas kodu, sistēma automātiski pievelk informāciju no iedzīvotāju reģistra, kur viņš reģistrēts, un pašās beigās jau sadalās, kas grāmatvedim jāpārskaita uz Rīgas pašvaldības kontu, kas - uz Valsts kasi. Uzlabojumi ir atkarīgi no resursiem. Ceram, ka septembrī vai oktobrī varēsim ieviest atgādinājumu par parādu esamību. Ir iestrādes par riska informāciju, ka mēs ne tikai baltajā sarakstā  esošajiem nodokļu maksātājiem, bet visiem piedāvāsim nesakritības – piemēram, darījuma partneris par tevi ir nodeklarējis, bet tu neesi, nesakritības ar ES darījumu partneriem.

Cik vispār VID lēš lielu ēnu ekonomiku – cik naudas aiziet valsts kasei garām un kāda ir tendence?

. Es sliecos, ka pareizi ir pētījumi, kas ēnu ekonomiku Latvijā lēš ap 25% no IKP. Pozitīvā ziņa ir tā, ka tai ir tendence kristies un diezgan strauji. Mūsu mentalitāte laikam ir tāda, ka gribam parādīt situāciju sliktāku, nekā ir īstenībā. Ļoti grūti vienai daļai ir apzināties, ka laukos cilvēki ir iemācījušies izdzīvot ar dažiem latiem.

Kādi jauni pasākumi paredzēti ēnu ekonomikas izskaušanā, jo vecais plāns šogad beidzas? Kas vēl pārskatāmā nākotnē sagaidāms?

Mums ir fizisko personu melnā saraksta projekts. Likumā „Par nodokļiem un nodevām” iestrādāsim noteiktus kritērijus, pēc kuriem mēs atlasīsim fiziskās personas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība. Tā pamatā ir fizisko personu melnais saraksts, kas jau ir VID rīcībā. Šis saraksts nebūs publisks fizisko personu datu aizsardzības dēļ. Tas būs mūsu un Uzņēmumu reģistra rīcībā, un, ja uzņēmumu reģistrēt vai pārreģistrēt nāks melnajā sarakstā iekļautās personas, reģistrēšana tiks atlikta, kamēr VID ar viņiem pastiprināti nodarbosies. Normālam pilsonim nevajadzētu ne par ko uztraukties. Gribam izslēgt tos, kuri iesaistījušās fiktīvu uzņēmumu reģistrēšanā. Jo citādi viņi sastrādā lielus darījumus, paliek parādā, aiziet līdz maksātnespējai un atkal dibina jaunu uzņēmumu.

Viena lieta, kas izskanēja vasaras sākumā un izpelnījās uzņēmēju skaļu kritiku, bija prasības no 2015. gada 1. janvāra likt nomainīt kases aparātus uz moderniem ar energoneatkarīgu elektronisko atmiņu tiem, kam apgrozījums virs 100 000 latu gadā?

Izmaiņas ir izsludinātas Valsts sekretāru sanāksmē, un mēs no tām neatkāpsimies, jo ideja ir briedusi ilgi. Nevienam projektam mēs neesam gatavojušies tā, kā šim, bijušas ilgas diskusijas. Esam pētījuši citu valstu pieredzi, aicinājuši speciālistus no turienes. Tas vajadzīgs, lai nevarētu tā kā šobrīd, kad uzlipini plombu, vienalga, kur gribi, aparāts tiek atvērts, pārprogrammēts, lai, teiksim, neuzrāda katru piekto pirkumu. Ir runa par nopietniem pārkāpumiem. Izmaiņas ir vajadzīgas, lai nevarētu tik viegli iejaukties kases aparātu sistēmās.

Tas ir jautājums par spēles noteikumiem. Kas mēs esam? Tirgotāju valsts! Līdz ar to kases aparāti ir jūtīgs jautājums. Nepieciešamās investīcijas nav simtos tūkstošu. Jebkurš normāls uzņēmuma vadītājs, kuram ir personāls un kurš rūpējas par materiālo atbildību, kaut vai veikalā, ir ieinteresēts, lai nebūtu iespēja iejaukties kases aparātā.

Uzņēmēji mūs pārsteidz. Gribējām izmaiņas no 2014. gada, bet uzņēmēji lūdza, lai nesaistām to ar eiro ieviešanu. Labi, pārcēlām uz 2015. gadu. Bet, izrādās, atkal laika par maz. Tas izskatās pēc spēlēšanās, varbūt, ka sanāk novilkt līdz 2020. gadam…

Kādas ir jūsu prioritātes?

Lai neapvainojas uzņēmēji, tas vispirms ir personāls un tā kvalitatīva sakārtošana. Mums ir iestrādes un turpināsies sarunas ar Rīgas Tehnisko universitāti, jo tur ir programma nodokļniekiem un arī muitniekiem. Esam uzsākuši sarunas par specializāciju pēdējā mācību gadā pēc mūsu pasūtījuma. Apsolījām jau šogad nodrošināt prakses vietas, protams, labākos paturot pie sevis. Kopā ar Tehniskās universitātes vadību iesim pie izglītības ministra un mēģināsim izsist budžeta vietas, jo tie būtu gudri bērni, kas varētu tajās vietās tikt. Otra sadaļa ir kvalifikācijas celšana esošajiem darbiniekiem. Gribam to turpmāk darīt sistēmiski. Un trešais – vēlamies attīstīt e-apmācību. Mums savulaik bija labas iestrādnes – programmas nodokļniekiem, auditoriem un tematiķiem trijos līmeņos, bet kaut kādu neizdarību vai finanšu trūkuma dēļ tās nav pilnveidotas, bet gribam tās restaurēt, sakārtot un attīstīt. Arī šeit ceram vienoties ar RTU, lai viņi mums palīdz.

Un, protams, prioritāte ir dialogs ar uzņēmējiem un vienlīdz svarīgi – ar sabiedrību.

Kāds ir jūsu vadmotīvs VID vadītājas amatā?

Lai mums būtu profesionāla, zinoša komanda un lai nodokļu maksātājs mūs saprastu un mēs viņu saprastu. Viņi nav priekš mums, bet mēs esam priekš viņiem. Tā ir svarīgākā ziņa, kas mums viņiem ir jānodod.

 

Gaisma tuneļa galā

 

Kāda ir jūsu vīzija par VID pēc 3-5 gadiem, un kāda tad būs Latvija?

Mēs attīstīsimies un kāpsim augšup – nemaz citādi nevaru iedomāties. Ļoti ceru, ka Latvijā pārkāpsim 2 miljonu iedzīvotāju slieksnim, ka iedzīvotāji atgriezīsies un mums dzims bērni. Ceru, ka jaunatne būs tā, kas mūs dzīs pareizajā virzienā. Mēs jau tomēr ieklausāmies savos bērnos. Un, ja bērns prot īstajā laikā, brīdī mūs nokaunināt, mēs saausāmies, jo gribam jau būt viņiem paraugs. Piemēram, kam tu man liec piesprādzēties vieglajā automašīnā, ja pats neesi piesprādzējies?! Ceru, ka jaunie palīdzēs arī mūsu paaudzei, kas ir vecāka, iet pareizo ceļu. Lai nav tā, ka dominē nauda un vara, bet vairāk – cilvēcīgās īpašības. Uzskatu, ka jaunatne mums ir ļoti gudra un spēcīga.

Attiecībā uz VID  ceru, ka pēc trim gadiem personāls būs ne tikai kvalificēts, profesionāls un lojāls, bet arī labi atalgots. Ir komfortabli, ja nav jāuztraucas par to, kā palaidīšu bērnu septembrī uz skolu. Ļoti ceru, ka nodokļu maksātājs mūs uztvers kā sadarbības partneri un pēc pieciem gadiem varēsim sākt domāt nevis par kontroles kapacitātes stiprināšanu, bet mazināšanu. Ēnu ekonomika būs tik maza, ka mēs to varēsim atļauties.

Cik gadu jūs cerat noturēties VID vadībā, un no kā tas būs atkarīgs?

Negribētu teikt, ka tas būs atkarīgs no politiskajiem uzstādījumiem, bet jebkurā gadījumā es nestrādāšu, ja jutīšu, ka man nav interesanti un ka neko vairs nevaru. Ja man aptrūksies ideju, tad es savu vietu piedāvāšu kādam citam.

Neizskatās, ka jums to būtu maz?

Nē, šobrīd, nē! Ideju ir pulka. Nevienā amatā esot,  neesmu domājusi, cik ilgi tur strādāšu. Cik Dievs būs lēmis un dažādu sakritību dēļ būs jāstrādā, tik arī strādāšu.

Politiķiem laikam nebūs viegli jūs nogāzt?

Domāju, ka man ir pietiekami spēcīgs raksturs.

Laikam degat nepacietībā ievākties modernā ēkā Mežaparkā, kur būs ērtības VID darbiniekiem un klientiem? Iepriekš dzirdējām sūkstīšanos, ka VID struktūras izskaitītas daudzos desmitos ēku. Nu parādījusies informācija, ka atrašanās vienuviet izmaksās dārgāk nekā uzturēšana daudzviet?

Paskatieties, kādās telpās atrodamies, kaut vai šajā!

Man patīk. Ir normāli, augsti griesti…

Jā, griesti šobrīd ir normāli, jo nupat bijis remonts, citādi stūrī, kad līst, krīt apmetums nost. Logs šeit ir aiznaglots…

Bet jums, raug, uz grīdas stāv kondicionētājs! (Rāda! Tā resnā gumijotā caurule izvadīta caur logu ārā. Pētersones kundze to ieslēdz…) Nu rūkoņa tāda kā bumbvedējā!...

Vienā daļā telpu logi mums ir atstutēti, jo ir izpuvuši. Ārējā fasāde ir vēstures piemineklis, un neko nevaram darīt. Sadzīves telpas (tualetes u.c.) ir nožēlojamas. Pirms pāris gadiem, kad naudu nogrieza, vairs neko neremontējām. Visi saprotam, ka ir jāciešas, ka mums būs arī gaisma tuneļa galā. Nevar tikai matemātiski rēķināt. Ir jāskatās, kādos apstākļos esi atradies… Gribu teikt, ka arī inspektors ir cilvēks, un arī darba aizsardzība un elektrības jautājumi ir svarīgi. Un, tā kā mums ir spēka struktūras, svarīgas arī visas drošības lietas. Arī serveru jautājums. Lielajā karstumā šovasar mums tie visi izgāja no ierindas un nedarbojās datori. Ne mums, ne mūsu klientiem šeit nav autostāvvietas…

Tātad vietu Mežaparkā gaidāt kā mazu atpestīšanu?

Jā! Protams, ir viens mīnuss – pārvietošanās, ko mūsu darbinieki ir akceptējuši. Lai aizbrauktu līdz Mežaparkam ar sabiedrisko transportu, ir vajadzīgs laiks. Bet tas ir risināms jautājums. Nupat bija spāru svētki. Ceram, ka jaunajā mājvietā pirmie no mums sāks ievākties februārī.

Esmu dzirdējis, ka VID plānos ir izveidot tviterkontu. Bet, tā kā tas arvien nav izdarīts, laikam  baidāties sākt, esat piesardzīgi?

Nē, nebaidāmies! Iestrādnes ir. Tuvākajā laikā sāksim. Viena lieta ir konts, bet otra lieta – tajā ir aktīvi arī jādarbojas, jākomunicē. Konkursā atradīsim jauno sabiedrisko attiecību vadītāju, un tviterkonts sāks darbu.

10.09.2013

Komentāri

Nodarbību saraksts