“Viņu satiekot es vienmēr jūtu bailes un trauksmi.. Kad šis cilvēks sāk ar mani runāt, es jūtu, ka mani spēki sāk izsīkt, bet rodas nogurums un nepatīkamas sajūtas.. Pat tad, kad par šo cilvēku domāju, man liekas, ka sāku fiziski justies slikti..”

Šoreiz runa ies par tā saucamo enerģētisko vampīrismu. “Tās ir tikai pasakas, realitātē nekas tāds nenotiek!” jūs varbūt teiksiet, tomēr aizdomājieties, vai tiešām jūsu dzīvē nav bijis neviena tāda cilvēka, ar kuru sastopoties un pakomunicējot kādu neilgu laiku, jūsos rodas nespēks, nedrošība, vēlme ātrāk “atkratīties” no šī cilvēka, atpūsties? Ja nav gadījies, tad apsveicu! Ja tomēr ir gadījušies šādi cilvēki savā dzīves ceļā, tad šajā rakstā dalīšos pārdomās, kas varētu sniegt savādāku skatu uz “enerģētiskajiem vampīriem”.

Cilvēks, lai viņa dzīve būtu vieglāka, līdzīgās situācijās mēdz rīkoties līdzīgi, lai atvieglotu savu dzīvi, sākot ar darbībām (tādām, kā sarokošanās stils, sveicināšanās, ābolu mizošanas paņēmiens, utt.) un beidzot ar reakcijām uz notikumiem ( ja kāds apvaino, vai nu noslēdzamies sevī, apvainojamies, vai arī sākam strīdu, bet ja kāds pasaka ko labu, smaidam, kautrējamies, atbildam ko labu pretī vai arī vēl kā savādāk reaģējam). Šādas šablonveidīgas reakcijas ir samērā paredzamas, bet ne vienmēr cilvēks pats tās pārzina.

Tāpat arī tiek gaidīta reakcija no apkārtējiem cilvēkiem pēc principa “ja es darīšu darbību A, tad notiks darbība B”, piemēram, ja es saku “Lūdzu!” un zinu, ka cilvēks kādas 10 reizes man ir atbildējis “Paldies!”, tad es gaidu šo “Paldies!” arī vienpadsmitajā reizē. Tā ir vieglāk komunicēt, jo tu jau apmēram zini, ko gaidīt no otra cilvēka. Kāda tam saistība ar enerģētisko vampīrismu? Manuprāt, samērā liela.

Visiem mums ir savi priekšstati par šo pasauli, kādai tai jābūt, kādi likumi tanī valda, kādi ir apkārtējie cilvēki un ko no dzīves var sagaidīt. Kaut kā tā sanāk, ka pasaulē ir cilvēki, kuri kā atgriezenisko reakciju vēlas saņemt nevis šo “Paldies!”, bet klusēšanu un neapmierinātu skatienu, jo tas atbilst šo cilvēku ideālajam atbildes variantam, un, ja viņi saņems “Paldies!”, viņi var neapzināti sākt rīkoties tā, lai gala rezultātā tomēr izprovocētu to otru cilvēku uz klusēšanu un neapmierinātību. Ja tas neizdodas, tad neko – jāiet un jāmeklē kāds cits cilvēks, kas piepildīs šīs ilgas! Varbūt izklausās absurdi, bet bieži vien tā arī tas notiek. Līdz ar to mans variants ir tāds, cilvēki nevis apzināti nāk un “sūc” enerģiju, bet vienkārši rīkojas tā, lai saņemtu no mums atgriezenisko reakciju, kas atbilst viņu pasaules uztverei, bet mums no šīm darbībām vienkārši izsīkst enerģija (dusmas, bailes, negatīvas domas – tas viss tomēr prasa samērā lielu enerģijas patēriņu, it īpaši, ja spēcīgas emocijas tiek piedzīvotas īsā laika sprīdī). Tas arī paskaidrotu to, kāpēc vieni “enerģētiskos vampīrus” sastop bieži, bet citi – reti, jo, ja cilvēks ir tendēts paust negatīvās emocijas kā atbildes reakciju, vai arī pakļaujas “provokācijām”, viņš ir labs mērķis.

Ko darīt, ja ir kāds cilvēks, kam patīk jūs dažādos veidos kacināt, provocēt un negatīvi emocionāli ietekmēt?

Var sākt rīkoties savādāk, piemēram, ja senāk apvainojāties, var sākt izmantot humoru un atjokošanu, var teikt “labi, labi” un prātā izdomāt ko jocīgu, smieklīgu, var domās novēlēt mieru, laimi, prieku, labestību. Svarīgi, lai tiek darīts kautkas savādāks, nekā iepriekš. Tas gan sākumposmā var izraisīt negatīvu (vai ļoti negatīvu) attieksmi no otra puses, jo “Tu taču nerīkojies tā, kā es būtu gribējis, bet es gribu atkal redzēt tavu nemieru, bailes, dzirdēt kā tu pasūti mani 10 mājas tālāk, man tik ļoti pietrūkts mūsu strīdu..”, un cilvēks var mēģināt vēl spēcīgāk “atkarot savas pozīcijas”, tomēr ar laiku viņam, visdrīzāk ka apniks. Priekš kam piepūlēties, ja var mēģināt atrast kādu citu, ar kuru būs vieglāk piepildīt savas ilgas un gūt apstiprinājumu, ka esi varens, spēcīgs, spēj iedvest bailes un kaunu?

Novēlu, lai jūs ap sevi radāt tikai pozitīvo, labestīgo, skaisto, lai ikviens cilvēks piepilda jūsu vēlmi saskatīt citos labo, interesanto un vērtīgo!

Ivars