Blogs>Mans ceļš līdz pārliecībai "Vēlos savu biznesu!"

Mans ceļš līdz pārliecībai "Vēlos savu biznesu!" (1)

Katram savs. Viens laimīgs, strādājot par sētnieku, cits sajūsmā būt par nodaļas priekšnieku, trešais askētisks brīvmākslinieks. Vēl kāda sapņu piepildījums ir būt par auklīti vai skolotāju, citam vajag statusu, dārgu auto un villu Jūrmalā. 

Ko vēlies Tu? 

Maijā man palika precīzi 25. Gribētos domāt, ka tas ir tikai ceturtdaļmūžs, bet pēc dēla dzimšanas laiks sācis skriet nežēlīgi ātri. Vēl tikai nesen es biju jauna un sapņaina vidusskolas absolvente ar lieliem, pasteļkrāsas iedomu mākoņiem par savu nākotni. Skaists cipars - divdesmit pieci gadi. Kur es esmu? Ko esmu sasniegusi? Ko es varu? Šo īslaicīgo stāvokli es varētu definēt kā divdesmit-piecu-gadu-pašrealizācijas-krīzi. Tā aizņēma precīzi 7 dienas un iekustināja manī gan vecus, ierūsējušus, gan pavisam jaunus zobratus.

Kādā 2013.gada Swedbank pētījumā atklājās, ka praktiski puse skolēnu nākotnē vēlas būt uzņēmēji. 49%. Pēc CSB datiem uzņēmēju īpatsvars Latvijā ir ~11% no nodarbināto iedzīvotāju skaita. Vēlēšanās - tas ir forši, taču toreizējai man, vidusskolas beidzējai nebija vispār nekāda priekšstata, ko nozīmē vadīt savu uzņēmumu. Un, ja godīgi, arī šobrīd tas ir diezgan dūmakains un nenoteikts.

Tomēr.. Ja ir dots, tad ir, vai ne? Manuprāt, pirms ķerties klāt savam biznesam, ir ļoti svarīgi adekvāti uztvert pasauli un - pat vēl svarīgāk - sevi pašu. Pārzināt savus trūkumus, garastāvokļus un trumpjus azotē. Prast sevi efektīvi darbināt un mobilizēt tad, kas tas ir nepieciešams. Diez vai kāds spēs tikt galā ar savu biznesu, ja nevar tikt galā pats ar sevi. 

Līdz "kaut kam savam" vajag izaugt, nobriest tā pa īstam, uzkrāt zināšanas un pieredzi. Tad ir drošāk, tāda savdabīga risku mazināšana :) 

Ar idejām ir līdzīgi kā ar bērniem. Sākumā parādās kāds interesants domu grauds, smalks un trausls. Tu to nēsā sevī, un tas apaug ar detaļām, paliek konkrētāks un skaidrāks līdz kļūst par ideju. Tikko radusies ideja ir bezpalīdzīga, tu visu laiku nēsā to uz rokām kā jaundzimušu zīdaini. Pēc laika tā jau ir gatava iet blakus pie rociņas. Nu un pēc tam..

Man ir labas idejas. Ilgi nēsātas, pilnveidotas, lolotas. Nu ir pienācis laiks tām iet bērnudārzā. To saprast man palīdzēja man apkārt esošie cilvēki, nedēļu ilgā pārdomu krīze un.. jā, arī BA Turība. Paldies par to! :)

Comments

loafers shoes prices in Pakistan

22.01.2018. 08:06
I know that a number of might accept as true with all of us despite the fact that they don't really take time to say.